Bērns un stress… Kā atvasi atbalstīt? 0
Vai mūsdienu bērni vairāk izjūt stresu nekā viņu vecāki vai vecvecāki savulaik? Psihiatre, psihoterapijas speciāliste hipnoterapijā , klīnikas “Dzintari” valdes priekšsēdētāja Dace Simsone uzskata, ka stress un pārdzīvojumi bijuši vienmēr un visu laiku bērniem.
Stresa izpausmes bērniem savā darbā pastāvīgi novēro arī Mātes un bērna veselības aprūpes centra pediatre Guna Deksne: “Stress var būt jau zīdainim, un šajā vecumā tas tieši atkarīgs no vecākiem, galvenokārt no mātes. Ja ir satraukusies māte, tāds ir arī bērns. Izpausmes – bērns slikti guļ, sliktāk ēd un mazāk pieņemas svarā.”
Īpaši stresaini bērni mēdz būt sievietēm, kuras savu pirmdzimto sagaidījušas, pašas būdamas jau brieduma gados. Viens izskaidrojums: tad atbildības izjūta ir daudz izteiktāka.
Cits: šajā vecumā grūti pieņemt, ka bērns izmaina pilnīgi visu ierasto dzīvesritmu. “Nevis tā, kā iedomājas, ka viss paliks pa vecam, tikai vēl papildus kādā brīvā vietiņā atradīsies bērniņš. Nē, pilnīgi viss būs citādi!” Kad nomierinās māte, uzlabojas arī bērna veselība un labsajūta, parasti – pēc pusgada, gada. Būtiski arī, vai māti kāds grūtībās atbalsta, palīdz ikdienas sarežģījumos. Tad pielāgoties jaunajam ritmam ir vieglāk.
Bērnu stresa iemesls ir arī vecāku strīdi un šķiršanās. To daktere var konstatēt pēc fizioloģiskām pazīmēm: mazais, kurš bijis vesels kā redīss, pēkšņi pasāk slimot vai atkal slapina gultā. Teju vai tradicionāls pastiprināta stresa iemesls ir bērnudārza vai skolas gaitu uzsākšana: arī tad satraukumu bērni izpauž kā slimības. Ja adaptācija nenotiek tik sekmīgi, palīdz konsultācijas pie psihoterapeita – par to Guna Deksne pārliecinājusies daudzkārt.
Dace Simsone piebilst, ka mūsdienu bērni gluži tāpat kā viņu vecāki ar viedierīču starpniecību sastopas ar milzīgu informācijas gūzmu, kurai nereti nav gatavi. “Tur vecākiem jābūt gudrākiem un jāpasteidzas laikam pa priekšu, lai pamanītu, ka bērnam ir kādas grūtības, ka viņš ieraujas sevī, noslēdzas.
Jāmēģina atcerēties, kādi paši bija bērnībā. Tas nekas, ka ir cits laikmets!
Cilvēks pats nemaz tik strauji nemainās.”
Pieaugušo uzdevums ir pamanīt pārmērīga stresa sekas bērnos, izskaidrot, norādīt labāku virzienu informācijas plūsmā: skatīties un lasīt nevis dažādus informācijas surogātus, bet piedāvāt vērtīgu, uz cilvēciskajām vērtībām orientētu saturu.
“Daudzi vecāki jau tagad māca bērniem sevi vairāk apzināties, sajust savu ķermeni, jo paši meditē, veic apzinātības praksi. Arī bērniem šīs zināšanas noder jau tagad, nevis kaut kad nākotnē, kad viņi būs pieauguši. Bērniem stresa ir tikpat daudz kā mums!”
Jāņem vērā, ka bērnu psihe ir nenoturīgāka, tāpēc viņus nedrīkst pārslogot – no tā bērns nekļūs laimīgāks, ja zinās visu automašīnas detaļu nosaukumus piecās valodās (ar piebildi – ja vien tas nav kas tāds, ko mazais pats apgūst ar patiesu interesi, prieku vai aizrautību).
Dace Simsone piebilst – bērnībā līdz sešu gadu vecumam un pēc tam ap 11–12 gadu vecumu līdz pilngadībai smadzenes ir gatavas milzu apjoma jaunu zināšanu uzsūkšanai.
“Bioloģiski smadzenes tam ir paredzētas, bērns pat alkst pēc jaunām zināšanām, taču tas nenozīmē, ka jāmācās caurām naktīm un paralēli vēl jāsporto, lai sasniegtu augstus rezultātus. Ja vienlaikus būs spiediens vairākās jomās, ka jābūt labākajam, iestāsies stress, kas nobremzēs jaunu smadzeņu šūnu veidošanos.”
