Iepriecināt pirms skolas 0
Vēlmi mācīties var rosināt apkārtējā vide, kaut vai bērna istabas remonts. Iveta Aunīte iesaka jau no pirmās klases pieradināt izpildīt mājasdarbus pie rakstāmgalda, nevis gultā vai uz grīdas pie ieslēgta televizora vai mūzikas atskaņotāja, kā tas nereti notiek. Tomēr svarīgi organizētajā darba vidē atļaut ieviest tādu kārtību, kādu pats skolēns uzskata par vajadzīgu, jo, iespējams, viņš savā šķietamajā haosā orientējas brīnišķīgi.
Sākumskolas skolēniem prieku par mācībām var radīt dažādi ārēji atribūti. Vecākiem jāzina, kas pašlaik bērnu vidū ir modē, piemēram, ja aktuāli pokemoni un zirnekļcilvēki, vajag nopirkt klades un citus piederumus ar šiem tēliem, lai bērns justos piederīga savai videi. Vidusskolēniem svarīgāks šķitīs viedtālrunis un dažādas informācijas tehnoloģiju ierīces, kā arī apģērbs un moderna soma, ar kuru padižoties klasesbiedru priekšā. Tomēr, kā atzīst psiholoģe, reizēm arī vecākiem apzināti vai neapzināti nevajadzētu savstarpēji sacensties, bet izvēlēties skolai piemērotāku apģērbu. Ne velti daudzviet atgriežas pie skolēnu formastērpiem, kas disciplinē. Bērnam jau kopš mazotnes būtu jāiemāca, ka viņš uz skolu dodas nevis demonstrēt tērpus, bet mācīties un iegūt zināšanas, kas noderēs dzīvē.
Ne katram jābūt teicamniekam
Ja bērni jūt, ka sekmju ziņā neattaisno vecāku cerības, viņiem mēdz rasties stress un nepatika pret mācībām.
– Tie, kuri pārāk daudz gaida no savām atvasēm, mēdz vērsties pie psihologa, lai speciālists palīdzētu uzlabot sekmes, kaut gan skolēnam pašam nav tam nepieciešamo resursu. Mēs visi nevaram būt teicamnieki. Diemžēl vecāki ne vienmēr spēj pieņemt, ka viņu bērns ir tikai sekmīgs, nevis teicamnieks, lai gan tas nenozīmē, ka viņš dzīvē būs neveiksmīgs, – uzsver Iveta Aunīte.
Nepieciešamība pastāvīgi uzzināt kaut ko jaunu nepiemīt ne visiem bērniem, ne pieaugušajiem, taču, par laimi, katrā profesijā ir vajadzīga augsta izziņas aktivitāte.
