Bērns meklē atbildes pornosaitos. Šausmas? 0
Vairāk nekā divas trešdaļas (67%) jauniešu ir redzējuši vai skatās pornogrāfiska satura materiālus, 9% to dara regulāri. Vairākums šai informācijai uzdūrušies nejauši, 43% skatījušies mājās un redzēto lielākoties (60%) ne ar vienu nav apsprieduši. Tādas ir 15 līdz 18 gadus vecu jauniešu atbildes pērnvasar veiktajā “Papardes zieda” aptaujā. Nupat biedrība ar Zviedrijas institūta atbalstu sarīkoja konferenci skolotājiem par tehnoloģiju ietekmi uz jauniešu paradumiem un uztveri, kurā ar savu pieredzi dalījās arī zviedru Nacionālās seksuālās izglītības asociācijas eksperti.
Skatās arī Zviedrijā
Par pornogrāfijas ietekmi uz bērniem pieaugušie Zviedrijā raizējas ne mazāk kā Latvijā. Jautājums sabiedrības uzmanības centrā uzpeldot cikliski: piecdesmitajos gados zviedri uztraucās, ka pornogrāfiska satura materiāli jaunus vīriešu var pamudināt uz pašapmierināšanos un homoseksualitāti, septiņdesmitajos pornogrāfiju legalizēja, bet pēc desmit gadiem atzina, ka tā ir degradējoša pret sievietēm.
“Šodien sakām, ka pornogrāfija kaitē jauniešu veselībai, attīstībai un izpratnei par seksuālajām attiecībām, taču mūsu asociācijas misija ir nevis nostāties par vai pret pornogrāfiju, bet atzīt, ka tā eksistē, un palīdzēt jauniešiem to izprast un ar to sadzīvot,” skaidro eksperte izglītības jautājumos Kalle Roklingere.
Kaimiņvalstī bērnu seksuālā izglītošana notiek veselības mācības stundā, kas skolu programmās kā obligāta iekļauta kopš 1955. gada, taču augstskolu studiju laikā topošajiem skolotājiem šāda izglītība nav obligāta. Varbūt tāpēc, kā rāda aptaujas,
Zviedrijas skolās pastāv diezgan lielas atšķirības seksuālās izglītības kvalitātē,
un zviedru skolotāji norāda, ka vēlētos vairāk laika veltīt seksuālajai izglītošanai un labākai sadarbībai ar citu priekšmetu pedagogiem. Savukārt jauniešiem, atzīstot skolotāju kompetenci daudzos dzimumjautājumos, pietrūkstot sarunu par savstarpējām attiecībām, to veidošanu, sabiedrības stereotipiem un tamlīdzīgiem tematiem.
No pornogrāfijas skatīšanās veselības mācības stundas zviedru jauno paaudzi nespēj nosargāt. Publiskās debates radot sajūtu, ka pornogrāfija kā milzīgs vilnis veļas pār jauniešiem, tomēr velns neesot tik melns, kā to mālē.
Jaunāko aptauju rezultāti liecinot, ka lielākajai daļai redzētais nemaz nav tik svarīgs.
Lai gan to skatās 96% zēnu un 54% meiteņu, un ceturtdaļa puišu vairākas reizes nedēļā, tātad – bieži, no intervijām var spriest, ka savu saskarsmi ar ekrānā attēloto viņi izvērtē kritiski, saprot, ka tas neatbilst realitātei, taču jauniešiem vajadzīga palīdzība, lai izprastu, kas šādos materiālos ir aplams un kā ar to sadzīvot.
“Starptautiskie pētījumi ļauj secināt, ka pornogrāfijas skatīšanās var veicināt pastiprinātu agresiju, vardarbību un riskantu seksuālo uzvedību, taču mēs nezinām, vai jauni cilvēki kļūst agresīvāki, tāpēc ka skatās pornogrāfiska satura materiālus, vai agresīvākie paši tos izvēlas skatīties? Tomēr zinātniski nav pierādīts, vai tā ir korelācija,vai cēloņsakarība,” norāda zviedru eksperte. Arī dzimumattiecību uzsākšanas vidējais vecums Zviedrijā 50 gadus nemainīgi turas 16,5 gadu robežās, nedaudz lielāks tas ir puišiem, mazāks – meitenēm.
Iegūglē “sekss”, parādās “porno”
“Iegūglējiet internetā vārdu “sekss” un paskatieties, ko jums piedāvās,” uz eksperimentu aicina Rīgas Stradiņa universitātes docente un pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne. Parādīsies ne jau Veselības vai Izglītības un zinātnes ministrijas, vai kādas nevalstiskās organizācijas informācija par seksuālās izglītības jautājumiem, bet “Sekss trijatā”, “Padomi par seksu bez mīlestības, kas ir vislabākais”, “Seksa “fīčas”” un tādā garā.
Iespējams, ka tieši tā viena daļa bērnu un jauniešu uzduras arī pornogrāfijai. “Maziem bērniem pat negribot datorā izlec šādi materiāli. Piecus un septiņus gadus vecu meitenīšu mamma reiz pieķēra virtuvē savas atvases skatāmies pornogrāfiju. Vispirms šausmās noelsās “Ah!”, taču, tā kā viņa bija gudra mamma, tūdaļ dziļi ieelpoja un pajautāja: “Oi, ko jūs te darāt, meitenes?” – “Mēs gribējām uzzināt, kā bērniņš rodas!” biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle atstāsta kādu reālu notikumu no vecāku pieredzes.
“Mammas un meitu saruna ar to nebeidzās – jo agrāk spēsim par visu, ar ko nonāk saskarsmē, redz un dzird jūsu bērns, runāt nenosarkstot, tad jau arī nebūs problēmu, un viņš, iespējams, arī padsmitnieka vecumā dalīsies ar pieredzēto.”
Pornogrāfijas materiālus iepazīst gados arvien jaunāki bērni.
“Vakar biju kādā skolā un runāju ar 4.–5. klases puikām, un pornogrāfijas jautājums ļoti ātri nonāca sarunas centrā. Kad jautāju par datora filtriem, kurus var uzstādīt, lai liegtu pieeju šādiem avotiem, atklājās, ka visas manas pieredzes laikā tikai daži vecāki tādus bija izmantojuši,” ar novērojumiem skolās dalās “Papardes zieda” veselības veicināšanas konsultants Oskars Bērziņš.
“Es nesaprotu, kur ir problēma to izdarīt? Arguments – viņi jau tāpat tos māk noņemt – nepārliecina. Man patīk salīdzinājums – cik ilgi vecāki ļautu saviem bērniem vieniem klīst pa pilsētu, nezinot, kur viņi atrodas? Noteikti tas būtu mazs procents, bet internetā sēdēt atļauj, kas ir zināma novārtā atstāšanas forma.”
Lielākā daļa jauniešu aptaujā atzīst, ka “pornosaitu” uzgājuši nejauši, arī klikšķinot uz kaut kādiem baneriem, 19% tos parādījuši draugi vai klasesbiedri, 19% speciāli sameklējuši paši. Pornogrāfiska satura materiālus var iesūtīt interneta paziņas, tostarp arī pieaugušie.
Dusmīgās mammas
“Man nav skaidrs, kam tad jāmāca jaunieši par seksuālajiem jautājumiem un arī pornogrāfijas ietekmi uz viņiem – ģimenē, skolā vai labāk, lai paši lasa internetā?” konferences diskusijas daļā jautāja kāda gados jauna skolotāja palīdze. “Ideālā pasaulē par tiem brīvi, nepiespiesti un gudri pastāsta vecāki, skolas laikā to turpina darīt mācību iestādes psihologs un savu artavu dod ģimenes ārsts,” skaidro I. Ķelle.
Vecāku loma bērnu dzimumaudzināšanā ir nozīmīga, taču to nedrīkst pārvērtēt,
jo aptaujas parāda, ka mammas un tēti par šādiem tematiem nemaz nav tik zinoši, par tiem ar saviem bērniem nerunā vai dara to reti vai formāli. Ko gan savai atvasei var pastāstīt vecāks, kas nezina atbildi uz jautājumiem, piemēram, cik dienas ilgst menstruālais cikls, kas ir maksts un vagīna, vai masturbēšana ir kaitīga un tamlīdzīgiem?
Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja Anita Rekšņa, kura kopš deviņdesmitajiem gadiem tehnikumā māca veselības mācību, parasti, uzsākot nodarbību, pajautājot audzēkņiem, kas viņiem par dzimumizglītības jautājumiem mācīts skolā un kādas bijušas sarunas ar vecākiem. No 30 skolēniem tikai četri vai pieci paceļ roku, ka kaut ko uzzinājuši bioloģijas stundās, bet par sarunām ģimenē klase lielākoties tikai pasmejas vai padalās pieredzē.
“Mana mamma teica –ja tu atnesīsi bēbi, es tevi izdzīšu no mājām.” Tā arī bijusi visa saruna par dzimumaudzināšanu, kuru pastāstījis kāds puisis.
Daudzi jaunieši neslēpj, ka par šiem jautājumiem nemaz nevēlas ar vecākiem runāt,
iemesli ir dažādi – kautrība, nav pārliecības par viņu zināšanām, neuzticēšanās. Lai cik bērnišķīgi tas skanētu, bet ir padsmitnieki, kas jūtas sarūgtināti, tāpēc ka mānīti ar Ziemassvētku vecīšiem, un ir zaudējuši ticību saviem sencīšiem.
Tomēr ir arī labā ziņa – lielākā daļa vecāku uzskata, ka seksuālā audzināšana bērniem ir nepieciešama un tas jādara gan viņiem pašiem, gan skolai, noteikti to iekļaujot skolas programmā. Publiskajā telpā bieži vien rodas cita sajūta, jo pārsvaru ņem dusmīgās mammas. A. Ķīvītei-Urtānei radusies sajūta, ka skaļāk izskan to vecāku balsis, kas noliedz seksuālās audzināšanas nepieciešamību un vēl piedraud ar sižetu televīzijas raidījumā “Bez tabu”, ne mazums skolu mīļā miera labad iet viņu pavadā.
Apburtais loks seksuālajā audzināšanā
Atšķirībā no Zviedrijas mūsu izglītības iestādēs veselības mācība un arī seksuālās un reproduktīvās audzināšanas temati nav obligāta programmas sastāvdaļa, tāpēc dzimumizglītošana katrā skolā notiek atšķirīgi vai arī vispār tiek ignorēta.
Jelgavas sociālo lietu pārvaldes veselības veicināšanas speciāliste Agita Dilāne saskārusies ar problēmu, ka skolas negrib ņemt pretim nodarbības pat bez maksas, nedod Dievs, ka bērns pēc tam mājās pajautās kaut ko “tādu”!
“Nodrošinām vecākiem tematiskās sapulces par seksuālo un reproduktīvo veselību, taču ierodas tikai divi cilvēki, bet skolā mācās 600 audzēkņu. Tas ir kā apburtais loks – skolā negrib par to runāt, vecāki lielākoties nemāk pastāstīt, un tādējādi bērns nesaņem neko. Man kā speciālistei tā ir ļoti liela sāpe, jo tiek ieguldīts daudz naudas, gribam dot vajadzīgu informāciju, bet mums tiek nogriezti ceļi, un es pat nezinu, ko darīt.”
Izglītības iestādē toni parasti nosaka direktors, ja vadītājs novērtē dzimumizglītības nozīmi, nebaidās no vecāku noraidošā mazākuma, tad iekļaut seksuālo audzināšanu programmā nav nekādu grūtību. Tā notiek Iecavas vidusskolā, kuru vada Agra Zaķe.
“Vai tik ļoti ir jārespektē tie daži bļaujošie vecāki vai televīzijas raidījums? Starp citu, “Bez tabu” esmu rādīta trīs reizes, taču par to, kas un kā notiek manā izglītības iestādē, atbildu es.
Mums taču ir vērtībizglītība, vajag tikai vēlēties par šiem jautājumiem runāt –
vienā reizē tas būs zinošs skolotājs, citā – speciālists, ja atbrauc “Papardes zieds”, esmu laimīga, jo viņi veic lielu izglītojošu darbu. Jelgavai varu ieteikt mūsu pieredzi lekcijas vecākiem organizēt vai nu pirms Ziemassvētku balles, vai aprīļa konferencē, sanāk brīvprātīgi–spaidu kārtā, un tomēr lielākā daļa noklausās.”
Uzziņa
Kā atpazīt, ka bērns skatās pornogrāfiju?
* Internetā pavada daudz laika un slēpj pārlūkoto interneta resursu vēsturi.
* Pieaugušo tuvumā strauji noslēpj viedtālruni vai samazina pārlūka logu un izslēdz datoru.
* Bez redzama iemesla mēdz būt dusmīgs, satraukts un noslēpumains (šīm pazīmēm var būt arī citi iemesli).
* Pastiprināti uzdod jautājumus par seksu un seksualitāti.
* Zīmē pornogrāfiska rakstura zīmējumus.
* Uzvedībā vērojams pornogrāfiskajos materiālos redzētā attēlojums – kustības, skaņas.
* Aizskar vienaudžus ar vārdiem un fiziski.
Pornogrāfijas skatīšanās sekas bērniem un jauniešiem
* Redzēto pieņem par patieso un vēlamo.
* Palielinās seksuālā agresija.
* Sāk uztvert apkārtējos cilvēkus kā seksa objektus.
* Izraisa pozitīvāku attieksmi pret seksuāliem izmēģinājumiem, piemēram, gadījuma attiecībām.
* Agrāk tiek uzsākta dzimumdzīve, riskantākas dzimumattiecības.
* Lielāks psihisko traucējumu risks (kompulsīvie, impulsu kontroles traucējumi, atkarības).
* Lielāks risks kļūt par seksuālās vardarbības upuriem.
* Seksuālās attiecības redz tikai kā fizisku kontaktu, nevis kā vienas no iespējamām sirsnīgu attiecību izpausmēm.
Kā rīkoties pieaugušajiem?
* Ierīkot bērna viedierīcei drošo meklēšanu, televizoram – pieejas kodus.
* Uzturēt ar bērnu tuvas attiecības, iegūt viņa uzticēšanos.
* Attīstīt kritisko domāšanu.
* Veltīt daudz laika sarunām.
* Skaidrot, ka pornogrāfija domāta pieaugušajiem, lielākoties – vīriešiem.
* Palīdzēt atpazīt, kā pornogrāfija ietekmē jaunieša dzīvi, uzskatus, priekšstatus, arī ķermeni.
* Palīdzēt saprast, kā pornogrāfija atšķiras no reālās dzīves.
* Skaidrot, ka attiecības un sekss, kur dominē piekrišana, cieņa, drošība, ir labāks par to, kas notiek pornogrāfiskajos materiālos.
Avots: www.safety.gov.au, www.drossinternets.lv
