Krāsas un to mijiedarbība ietekmē mazuļa attīstību 0
Maldīgi domāt, ka bērnistabā visam jābūt krāsainam un košam.
1. Jāņem vērā bērna temperaments un viņa vēlmes. Apmēram no triju gadu vecuma bērns jau ir spējīgs izteikt vārdos, kas viņam patīk, kas ne. Viņam ir savas mīļākās rotaļlietas, ēdieni, apģērbs. Līdzīgi ir arī ar krāsām. Tāpēc pirms istabas iekārtošanas der aprunāties ar bērnu un noskaidrot, kuras krāsas viņam patīk labāk. Protams, gala lēmums jāpieņem vecākiem un jāizsver, vai tad, ja, piemēram, mazuļa iemīļotā krāsa ir spilgti sarkana, tajā krāsot sienas vai izvēlēties vien sarkanu lampu.
Ne visiem bērniem der vienas un tās pašas krāsas. Jāņem vērā viņu raksturs un temperaments. Rosīgam bērnam nav vajadzīgas vēl papildus uzmundrinošas krāsas. Viņam piemērotākas būs neitrālas, pasteļu krāsas. Savukārt mierīgam, domīgam mazulim derēs spilgtāks sienu tonis, kas viņu uzmundrinās.
Ja bērnistaba paredzēta vairākiem bērniem, jāņem vērā abu vēlmes. Vidusceļu var atrast, nokrāsojot telpas pamatplaknes neitrālos toņos, bet katra bērna personiskajā zonā – gultiņa, darba galds – izvēlēties akcentus viņam tīkamajās krāsās.
2. Gaiši toņi un krāsu mijiedarbība. Bērni labāk jūtas gaišās telpās, tāpēc arī izvēlētās krāsas vēlams lietot nepiesātinātas, bet gaišas, pasteļtoņos. Tas palīdzēs veidot gaišu un dzīvespriecīgu fonu košākiem akcentiem – rotaļlietām, aizkariem, spilveniem, paklājam utt. Turklāt jāņem vērā, ka arī košie akcenti, ja tie ir vienādas intensitātes, rada nogurdinošu efektu. Tāpēc ieteicamāk gan rotaļlietas, gan aksesuārus izvēlēties dažādās spilgtuma pakāpēs.
3. Uzmanīgi ar melno, balto un pelēko. Bērna attīstību labāk ietekmē un veicina dažādu tīru krāsu salikumi, bet melnais, baltais un pelēkais ir pārāk monotoni. Tāpēc bērnistabās šo krāsu salikumus labāk neizmantot. No melnā var atteikties vispār, bet pelēko vai balto iespējams izmantot kā labu fonu košiem akcentiem. Tikai jāuzmanās, lai baltā nebūtu par daudz un telpā nesāktu izskatīties pēc slimnīcas. Vislabāk balto kombinēt ar tīrām, priecīgām krāsām – tas nedaudz atšķaidīs to košumu un radīs istabā viegluma un gaišuma sajūtu.
4. Zelta vidusceļš. Spilgtos toņus nevajadzētu lietot lielos laukumos. Sarkanais pārāk uzbudinās, dzeltenais nomāks, bet oranžais darīs nemierīgu. Turklāt viena spilgta krāsa radīs ļoti monotonu vidi, kas nogurdinās bērna acis. Ja vēlas spēlēties ar krāsām, var izvēlēties vienu fona krāsu un divas akcentu krāsas, ar kurām it kā iezonē bērnistabas galvenās vietas – guļamzonu, galdu un rotaļu vietu, izmantojot katrā zonā kādu no akcenta toņiem. Darba vietai noderēs zaļais tonis, sporta vai rotaļu aktivitātēm dzeltenie, zilie, oranžie, bet guļamvietai pasteļtoņi. Bērnistabā noteikti jāuzmanās, lai krāsas savā starpā neradītu pārāk lielus kontrastus, nedisonētu. Te nederēs arī sarežģītākas nokrāsas – violetais, melnais, brūnais, visi tumšie toņi, kas vairāk piemēroti pieaugušo telpām.
5. Apgaismojuma ietekme. Izvēloties spilgtās krāsas, noteikti jāņem vērā, ka mākslīgais apgaismojums tās vēl pastiprinās. Tāpēc jau iepriekš krāsas un spilgtie priekšmeti jāaplūko pie ieslēgta apgaismojuma.
6. Zīmējums arī ir svarīgs. Dažreiz smagnēju, uzbudinošu vai nomācošu iespaidu rada nevis krāsa pati, bet pārāk liels, sarežģīts vai raibs ornaments uz tapetēm vai tekstila izstrādājumiem. Arī tam jāpievērš uzmanība, izvēloties krāsas.
7. Atstāt vietu pārmaiņām. “Bērnistaba nav tā telpa, ko iekārto ilgam laikam. Bērns aug un mainās ļoti strauji. Viņam nepieciešama viegli pārveidojama vide un telpa, kur brīvi izpausties,” iesaka interjeriste Marija Jaša. Lai nebojātu omu sev un lieki nerātu bērnu, lietderīgi jau sākumā paredzēt kādu brīvu plakni, uz kuras mazulis varētu zīmēt un krāsot. Šim nolūkam derēs vienkārši ar baltu vai pelēku ūdens emulsijas krāsu nokrāsota neliela sienas plakne vai ar speciālu tāfeles krāsu pārklāts sienas fragments.
