Tētis var būt klāt 0
To, vai ķeizargriezienā var būt klāt topošais tēvs, nosaka dzemdību iestāde. Rīgas dzemdību namā, kā arī vairākās citās klīnikās vai dzemdību nodaļās vīrietis drīkst piedalīties plānveida ķeizargriezienā, taču ar noteikumu, ka viņam pēdējā gada laikā veikts plaušu rentgens un ir speciāls maiņas apģērbs. Tomēr nabassaiti pārgriezt tētis tomēr nedrīkstēs, jo viņam jāatrodas sievas galvgalī. “Tā ir nesterila zona, turpretī jaundzimušais līdz nodošanai vecmātes rokās atrodas sterilajā,” paskaidro Agnese Stūrmane.
Vīrieša piedalīšanās akūta ķeizargrieziena gadījumā atkarīga no konkrētas situācijas.
Risks pastāv vienmēr
Lai gan operācijas un citas ķirurģiskas manipulācijas ir kļuvušas nesalīdzināmi drošākas, tās joprojām ir saistītas ar noteiktiem riska faktoriem. Arī ķeizargrieziena operācijai ir augstāks komplikāciju risks nekā bērniņa nākšanai pasaulē pa dabiskajiem dzemdību ceļiem.
Tādus riskus kā asiņošana, trombu veidošanās var paredzēt un novērst, taču citus var paredzēt, bet ne novērst. Ir arī tāda veida riski, kuri pat nav nosakāmi.
* Asiņošana ķeizargrieziena operācijas laikā vienmēr ir lielāka nekā vaginālu dzemdību laikā. Liela asiņu zuduma risks ievērojami pieaug ar katru nākamo ķeizargrieziena operāciju.
* Operācijas laikā iespējams gan urīnpūšļa, gan zarnu, gan urīnvada ievainojums, īpaši tad, ja sievietei pirms tam jau veiktas kādas operācijas mazajā iegurnī vai vēdera dobumā, ieskaitot iepriekš izdarītu ķeizargriezienu.
* Trombembolija plaušu asinsvados, kas veidojas sakarā ar dziļo vēnu trombozi, ir viens no galvenajiem varbūtējiem mātes mirstības cēloņiem. Lai gan absolūtais šādas problēmas risks dzemdībās ir zems, ķeizargrieziena gadījumā tas ir četrreiz lielāks nekā parastajās dzemdībās.
* Visbiežākās komplikācijas ir iekaisumi, jo operācijas laikā makstī dzīvojošie mikroorganismi var nonākt dzemdē vai pat vēdera dobumā. Risku ievērojami palielina mikrobu klātbūtne augļa ūdeņos, kas var noritēt arī bez jebkādām klīniskām izpausmēm. Līdz pat 16% gadījumu iespējams arī iekaisums vēdera priekšējās sienas brūcē.
* Iespējamie vēlīnie sarežģījumi: atkārtota hospitalizācija (visbiežāk dzemdes iekaisuma dēļ), hroniskas sāpes, saaugumu veidošanās.
* Neatliekama dzemdes izņemšana (histerektomija) ķeizargrieziena operācijas laikā vai pēc tās nepieciešama biežāk nekā pēc vaginālajām dzemdībām. Visbiežākie iemesli ir dzemdes asiņošana, ko neizdodas apstādināt un kas apdraud mātes dzīvību, vai septiskas komplikācijas.
Jaundzimušā trauma nav bieža parādība, bet tā ir iespējama, it īpaši netipiskas augļa guļas gadījumā, kad bērns ir cieši piespiests dzemdes priekšējai sienai vai ir grūti satverams. Var nonākt, piemēram, līdz bērna ādas pārgriešanai ar skalpeli, augšdelma vai augšstilba lūzumam.
Pēc operācijas – sāpes
Ja viss ir labi gan mammai, gan bērniņam, abiem stacionārā jāpaliek aptuveni četras dienas. Sāpes pēc ķeizargrieziena operācijas ir stiprākas un ilgākas nekā pēc dabiskajām dzemdībām. Tās var apgrūtināt mātes saskarsmes veidošanos ar bērnu un zīdīšanas uzsākšanu. Sāpes sieviete jūt tāpēc, ka operācijas laikā tika pārgriezta vēdera āda un dzemde, kā arī tika atvērts vēdera dobums. Slimnīcā jaunā māmiņa saņem pretsāpju medikamentus. Viņai arī iesaka, kādus pretsāpju līdzekļus drīkst lietot mājās.
Jaunajai māmiņai pēc ķeizargrieziena jāievēro tāds pats režīms kā pēc parastajām dzemdībām, papildu ieteikums ir necilāt īpašus smagumus. Tas gan nenozīmē, ka viņa nedrīkstētu turēt rokās savu bērniņu, taču agrīnajā pēcoperācijas periodā (4–6 nedēļas pēc ķeizargrieziena) nevajadzētu celt neko stipri smagāku par to.
Ķeizargrieziens neietekmē zīdīšanu, vienīgi pēc operācijas mātei un bērnam nav iespējams nodrošināt primāro ādas–ādas kontaktu jeb brīdi, kad mazulītis tiek uzlikts māmiņai uz krūtīm. Pēc tam jo ātrāk bērniņš tiek pielikts mammai pie krūts, jo labāk. Dažreiz gan māmiņas sūdzas par apgrūtinātu zīdīšanas uzsākšanu, bet tā var būt gan pēc plānotas, gan neatliekamas ķeizargrieziena operācijas. Izskaidrojams tāds, ka sievietei ir mazāk spēka nekā pēc parastajām dzemdībām, kā arī sliktāka pašsajūta pēc operācijas.
