“Ir pašvaldības, kurām nemaz neinteresē, ko bērni ēd!” Kas notiek skolu un bērnudārzu ēdnīcās? 10
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kurš gan apšaubīs apgalvojumu, ka bērniem – tikai to labāko! Taču ne vienmēr vārdi saskan ar darbiem, un viens no piemēriem ir skolu un bērnudārzu ēdnīcas.
Nupat Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konferencē “Vietējie produkti – nākotnes virzītājspēks” sanākušie sprieda, kā panākt, lai bērnu ēdināšanā izmantotu lielākoties vietējos un bioloģiskos produktus.
Tikmēr skolu pavāri konkursā “Mana novada garša” sacentās gatavošanas meistarībā.
Skolas un bērnudārzi izvēlas dažādus ēdināšanas ceļus – vieni par savām ēdnīcām rūpējas paši, citi pērk pakalpojumu no kāda uzņēmuma.
Arī attieksme pret produktu apgādi pašvaldībās un to izglītības iestādēs ir atšķirīga, spriež Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Mārtiņš Cimermanis.
“Vairākus gadus cenšamies ledu drupināt, lai ēdināšanā arvien vairāk tiktu izmantoti vietējie produkti, bet ne visur iet gludi. Kādi tik brīnumi nav pieredzēti! Ir pašvaldības, kurām nemaz neinteresē, ko bērni ēd, – zemākā cena un viss, taču ir arī tādas, kas sāk domāt, lai vairāk būtu kvalitatīvu vietējo, arī bioloģisko produktu.”
Vajadzīga kooperācija un lokālpatriotisms
LLKC rīkotajā konferencē, kas 1. oktobrī notika Rīgā “Hanzas peronā”, ar pārtikas produktu iepirkumu pieredzi izglītības iestādēm dalījās Evija Nagle, tagadējā Valmieras novada izpilddirektora vietniece un Attīstības pārvaldes vadītāja.
Pirms novadu reformas viņa kā domes priekšsēdētāja vietniece strādāja Kocēnu novada pašvaldībā, kas rūpējusies, lai bērniem gatavotu maltītes no kvalitatīviem vietējiem un bioloģiskajiem produktiem.
“Sagatavojot zaļo iepirkumu ar visām prasībām un nosakot vietējo produktu kā prioritāti un vienlaikus saimnieciski izdevīgāko, nebūt neuzvar zemākā cena. Zemākā cena par ēdienreizi skolās bija 2,20 eiro, bērnudārzos – 3 eiro un speciālajā izglītības iestādē par četrām ēdienreizēm – 11 eiro, un pašvaldība to nodrošināja. Iepirkumā no piedāvātajiem produktiem 150 bija vietējie un 80% bioloģiskie. Cena bija augstāka, taču ne tik krasi, ka nevarētu atļauties.”
Kāda būs ēdināšanas politika jaunajā Valmieras novadā, viņa vēl nevarēja prognozēt, jo līdzšinējā cenu amplitūda astoņām apvienotajām pašvaldībām svārstās no 1,47 līdz 2,20 eiro par ēdienreizi.
Diskusijā, kurā piedalījās arī biodārzeņu kooperatīva “Ekoloģisks.lv” un uzņēmuma “Eko Latvija” vadītājs Raitis Rodiņš, izskanēja, ka grūtības rada ne jau tikai produktu cena.
“Uzsākot kooperatīva darbību, saskārāmies, ka daudzas skolas vēlētos dot saviem bērniem bioproduktus, bet trūkst ražotāju. Ja arī tie ir, tad maziņi un nespēj piedāvāt vienai skolai nepieciešamo apjomu, piemēram, kartupeļus. Vienīgais veids, kā to risināt, ir apvienot mazos un vidējos lauksaimniekus kaut vai zem kooperatīviem, lai piedāvātu lielāku apjomu,” spriež uzņēmējs.
Kā aprēķinājusi E. Nagle, Valmieras novada izglītības iestādēm vienā mācību gadā vajadzīgas 700 tonnas dārzeņu, 500 tonnas piena, 50 tūkstoši olu. Arī viņa uzskata, ka bez kooperācijas neiztikt, tomēr ne mazāk svarīgs ir arī lokālpatriotisms, lai vietējo ražotāju nelielas cenu svārstības nemudinātu izvēlēties kaimiņvalstu lētāko piedāvājumu.
Savu atbildību gatavs uzņemties LLKC, pilnveidojot un attīstot esošo “Novada garšas” elektronisko katalogu par iepirkumu katalogu.
“Ar katalogu varētu nodrošināt pārtikas izsekojamību, ka tā ir droša un nākusi no konkrēta zemnieka vai ražotāja, un padarīt tirdzniecību vieglāku. Piemēram, kad zemnieks ievieto katalogā, ka viņš ir gatavs pārdot desmit tonnas kartupeļu, cenu noteikšanas metodikai jābūt fleksiblai. Eksperti novērtēs, vai tās nav pārspīlētas,” ieceri izklāsta M. Cimermanis.
Centram padomā arī apsēdināt pie viena galda atbildīgās ministrijas, lai tiktu skaidrībā par līdzšinējās ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātās vienas ēdienreizes cenas 1,42 eiro atbilstību reālajām izmaksām.
Rugāju skolā ēdiens atkritumos nenonāk
Kamēr konferencē ritēja sarunas, blakus zālē trīs komandas no Vidzemes, Kurzemes un Latgales sacentās “Novada garšas” konkursā par labākā publiskā sektora, tostarp skolu pavāra, titulu. Zemgalieši izpalika, jo komandas dalībnieki nebija vakcinēti pret koronavīrusu. Sadarbībā ar Pavāru klubu pasākums notika otro reizi.
“Pagājušajā gadā dalībniekus uz konkursu vajadzēja pierunāt, šogad pieteicās jau 19 komandas,” stāsta kluba prezidente un pasākuma idejas autore un aktīva organizatore Svetlana Riškova.
Pavāru klubs katrai komandai bija nodrošinājis mentoru – profesionālu pavāru, kas sniedza padomus gan attālināti pirms konkursa, gan tā gaitā “Hanzas perona” virtuvē. Uzdevums bija sagatavot trīs ēdienus no Latvijai raksturīgiem produktiem – burkāniem, ķirbjiem, maltās gaļas, auzu pārslām, maltiem cigoriņiem.
Uzvaras laurus pašām par lielu pārsteigumu plūca Rugāju vidusskolas pavāres Valentīna Sproģe un Iveta Uršuļska. Abām ir liela pieredze sabiedriskajā ēdināšanā, skolā kopā strādā astoņus gadus.
Varot palepoties ar modernāko virtuvi visā Balvu novadā, tāpēc tehnika, ar kuru bija jāstrādā konkursā, viņas nepārsteidza.
Ik dienu pavārēm jāpaēdina 165 skolēni un skolotāji, pusdienošana notiek divās maiņās, vēl jāparūpējas par vairākām ēdienreizēm internāta bērniem.
Vaicātas par skolēnu trīs iecienītākajiem ēdieniem, viņas nedomājot nosauc karbonādi, kotletes un makaronus flotes gaumē. No saldajiem garšo putukrējuma vai biezpiena deserts ar ķiršu ķīseli un kārtainais krēms.
Katru dienu ceļot galdā ko citu, uz svētkiem gatavojot īpašus ēdienus – Mārtiņdienā cep vistu, Meteņos – pankūkas un tēja, Valentīndienā taisa krāsaino želeju sirsniņas formā, rasols top uz Ziemassvētkiem un pēdējo skolas dienu. Kopš bērniem ir iespēja izvēlēties piedevas un porcijas lielumu, pārpalikumu vairs neesot.
“Ēdienu gatavojam kā mājās un pat vēl labāk un noteikti pievienojam savu mīlestību,” nosaka pavāres.
Vēl viens konkurss “Novada garša 2021”, kas arī otro gadu notiek sadarbībā ar Pavāru klubu, pulcināja produktu ražotājus. Pērn profesionāla žūrija izvērtēja un sniedza savu atzinumu 74 iesniegtajiem paraugiem, šogad to skaits pieaudzis līdz 167.
Diplomus bronzas, sudraba un zelta kategorijā saņēma 155 produktu ražotāji, visu gadu produktus uz iepakojuma varēs rotāt atbilstoša uzlīme.
Rugāju vidusskolas pavāru zelta receptes
Salāti “Rudens mozaīka”
1 porcija
Sastāvdaļas
50 g burkānu, 30 g ziedkāpostu, 30 g biešu, 20 g aveņu, 10 g medus, 5 g salātlapu, 2 g zaļumu, 2 g sezama sēklu, 4 g sviesta, 2 g rapšu eļļas, 2 g etiķa, 1 g sinepju, 7 g cukura, 1 g garšvielu, 1 g piparu, 1 g sāls.
Gatavošana
Burkānu biezenis: burkānus nomizo un izvāra, pievieno sviestu, garšvielas, sāli, medu un piparus un sakuļ. Pievieno sezama sēklas.
Burkānu čipsi: burkānus sagriež gareniski salmiņos, liek uz uzkarsētas pannas, pārklātas ar cepampapīru un cep 160–180 °C temperatūrā 5–8 minūtes.
Ogu mērce: tīrām ogām pievieno sinepes, etiķi, sāli, cukuru un rapšu eļļu, sakuļ un izkāš caur marlīti.
Ziedkāpostus sadala nelielos gabaliņos.
Marinētas bietes: izvāra, nomizo, sagriež gabaliņos, pievieno cukuru, etiķi un sāli.
Visas sastāvdaļas kārto traukā un pasniedz.
Veselīgais grūslis omītes gaumē
1 porcija
Sastāvdaļas
Kotletēm: 80 g maltas cūkgaļas, 20 g bekona, 20 g olu, 10 g sīpolu, 2 g ķiploku, 1 g zaļumu, 2 g sviesta, 1 g sāls, 1 g piparu, 10 g rīvmaizes, 5 g miltu, 50 g eļļas.
Grūbu biezenim: 70 g pērļu grūbu, 30 g kartupeļu, 20 g kāļu, 20 g gaileņu, 20 g brūkleņu, 10 g sīpolu, 7 g saldā krējuma, 2 g cukura, 0,5 g sāls, 1 g garšvielu.
Gatavošana
Kotletēm: maltajai gaļai pievieno sagrieztu bekonu, garšvielas, sāli, piparus un apceptus sīpolus, samīca un izveido bumbiņas.
Pildījumam: sakapā ķiplokus un zaļumus, pievieno sviestu un sajauc. Masu liek virsū bumbiņām un veido ovālas kotletes, liek ledusskapī vai saldētavā.
Izkarsē pannā eļļu un liek vārīties kotletes, kas panētas miltos, olā un rīvmaizē, līdz skaista un zeltaina garoziņa.
Grūbu biezenis: atsevišķi izvāra noskalotas grūbas un nomizotus un kubiciņos sagrieztus kartupeļus. Atsevišķi apcep sagrieztus sīpolus un kāļus. Visu apvieno vienā traukā, pārlej ar saldo krējumu un nedaudz pasautē.
Apcep gailenes, savāra ievārījumā brūklenes un kopā ar kotleti un grūbu biezeni kārto uz šķīvja.
Uzziņa
Kas ir “Novada garša”?
Zīmols “Novada garša” ir ilgtspējīga vietējās pārtikas sistēma, kas nodrošina Latvijas izcelsmes pārtikas produktu izsekojamību un kvalitāti. Par zīmola attīstību, saturu un popularitāti rūpējas LLKC.
Nosaukums “Novada garša” dots pirms diviem gadiem izveidotajam Latvijas pārtikas produktu elektroniskajam katalogam, kas apkopo vietējās izcelsmes pārtikas ražotājus un pārstrādātājus un dod iespēju pasūtīt viņu produkcijas piegādi.
Katalogā ievietota informācija par svaigiem un pārstrādātiem dārzeņiem, zaļumiem, augļiem un ogām; pienu un tā produktiem; graudaugiem un pākšaugiem; maizi un konditorejas produktiem; olām; gaļu un tās produktiem; zivīm un to produktiem; medu un biškopības produktiem; bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem; tēju un kafiju; saldumiem; sēnēm; pārtiku bērniem; garšvielām; eļļām; sēklām un sēklu produktiem; riekstiem; ātri pagatavojamu pārtiku u. c.
Ar šādu zīmolu tiek rīkoti pasākumi, konferences, konkursi un meistarklases, popularizējot vietējo pārtiku un tās atpazīstamību Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē.
Vairāk informācijas: www.novadagarsa.lv
