Bērniem ar uzvedības traucējumiem trūkst atbalsta un speciālo iestāžu 6
Latvijā neesot iestādes, kur bērniem ar uzvedības traucējumiem sniegtu atbalstu, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja bērnu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Viņš pauda uzskatu, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nenovērtē valstī esošo problēmu.
“Vienmēr būs bērni, kuru vajadzības būs tik lielas, ka skolas netiks galā, bet šobrīd Latvijā nav iestādes, kur specifiskā, terapeitiskā vidē sniegtu atbalstu bērniem ar uzvedību traucējumiem. “Naukšēnu” [sociālā korekcijas iestāde] bērni mētājas, klaiņo pa ielām un atrodas atkārtotās izmeklēšanās. Katrā novadā ir pa tādam bērnam,” pauda psihoterapeits.
Patlaban Latvijā ir 42 speciālās izglītības iestādes, tostarp 11 speciālās izglītības iestādes attīstības centri. Piecos novados ir vairāk par vienu speciālo izglītības iestādi, savukārt kopējais izglītojamo skaits tajās ir 5939, informēja izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols.
Pēc viņa paustā, daļa speciālās izglītības iestāžu atrodas tālu no lielākām apdzīvotām vietām vai atrodas sociāli neaktīvā vidē, kā arī daļa atrodas ēkās, kas tikai nosacīti piemērojamas mūsdienīgam mācību procesam un atbalsta nodrošināšanai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā internāta pakalpojuma nodrošināšanai.
Lai situāciju uzlabotu, līdz nākamā gada 31.maijam plānots veikt grozījumus, pārskatot speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtību. Savukārt līdz nākamā gada 31.augustam plānots izstrādāt vienotas prasības uzņemšanai profesionālās pamatizglītības programmās, nosakot kārtību, kādā izglītojamie ar speciālām vajadzībām minētajās izglītības programmās tiek uzņemti speciālās izglītības iestādēs vai profesionālās izglītības iestādēs, teica Ozols.
Tāpat turpināsies speciālo izglītības iestāžu apmeklēšana un sarunas ar pašvaldībām un plānošanas reģionu pārstāvjiem par speciālās izglītības tīkla un iekļaujošas izglītības pilnveidi.
Runājot par sociālo korekciju, Ozols minēja, ka šī gada jūlijā uzsākts sociālās korekcijas iestādes “Naukšēni” likvidācijas process, kā rezultātā audzēkņu uzņemšana tajā tika pārtraukta jau 1.septembrī. Audzēkņi izglītību turpina apgūt savās dzīvesvietās vai skolās.
Pašlaik “Naukšēnu” bijušajiem audzēkņiem konstatētas grūtības pašu bērnu motivācijā uzsākt mācības, novēroti kavējumi, vēlme mainīt skolu un citas problēmas.
“Mēs konstatējām, ka esošā sociālās korekcijas iestāde nesasniedz nepieciešamos mērķus un esošajos apstākļos nav iespējams atrast speciālistu atbalstu konkrētajā vietā. Tādēļ sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) līdz nākamā gada 31.decembrim plānots ieviest koncepciju, kādā veidā varētu ar šiem bērniem strādāt, jo esošā situācija nepalīdz,” skaidroja Ozols.
Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji ir deleģēti TM darba grupā bērniem ar antisociālu uzvedību, kas izveidota, lai īstenotu bērnu likumpārkāpumu prevencijas reformu. Tādējādi plānots aizstāt bērnu administratīvo sodīšanu ar atbalstu un uzraudzību, saglabājot bērna atbildību.
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs atzina, ka sliktākais, kā mēģināt palīdzēt bērniem un jauniešiem ar uzvedības traucējumiem, ir atstāt viņus mājās. Proti, ja bērnam ir uzvedības traucējumi, tas esot signāls par to, ka vidē kaut kas nav labi un ģimenei nav resursu, lai problēmu risinātu. Šajā gadījumā skola būtu vieta, kur sniegt šiem bērniem atbalstu, klāstīja Bezborodovs.
“Ja mēs izstumjam bērnu ar uzvedības traucējumiem no vispārizglītojošas sistēmas, mēs rezultātā dabūjam milzīgas problēmas. Otrs sliktākais risinājums, ir savākt viņus vienā speciālā izglītības iestādē. Ja tādu bērnu ir viens vai divi, tad to ir vieglāk atrisināt, bet, ja mazā klasē ir desmit bērni ar uzvedības traucējumiem, tas pārvēršas par slaktiņu. Tas nav veiksmīgs risinājums,” pauda Bezborodovs.
Viņš norādīja, ka, piemēram, bērnu ar viegliem intelektuāliem traucējumiem vai autiskā spektra traucējumiem var iekļaut vispārizglītojošā iestādē, ja ir pieejams nepieciešamais atbalsts. Taču ne visos gadījumos iekļaušana strādā, jo nereti esošā sistēma izstumj tos bērnus, kuriem ir uzvedības traucējumi, un tas izglītības sistēmai būtu jārisina, atzina Bezborodovs.
Arī Konstantinovs uzsvēra, ka skolām ir liela loma bērna psihoemocionālajā veselībā, kas var piedāvāt efektīvākās intervences bērniem, kuriem ir depresija, trauksme un tamlīdzīgas problēmas. Arī Pasaules veselības organizācijas rekomendācija esot investēt līdzekļus skolu intervencēm, jo pakalpojumi no ārpuses, proti, sociālie dienesti neatrisinās problēmas, pārliecināts psihoterapeits.
Skolu intervences gan ir efektīvas tikai tad, kad uzvedības traucējumi tikko kā parādījušies, savukārt, ja tie parādās bērnudārza vecumā un tiek konstatēti vēlāk, palīdzēt ir grūtāk, piebilda Bezborodovs. Rezultātā izglītības sistēma atduras pret sociālo korekciju vai sociālo kontroli. Viņš uzsvēra, ka uzvedības traucējumus svarīgi atklāt agrāk par skolas vecumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka atbalsta speciālistiem ir jābūt regulāri pieejamiem katrā izglītības iestādē, tostarp arī ģimnāzijās. Tāpat, viņas vērtējumā, ir steidzami jāpārskata augstskolu studiju programmas, jo patlaban valstī akūti trūkst atbalsta personāla, kā arī jāpievērš uzmanība darbinieku, vecāku, skolēnu izglītošanai par toleranci un iekļaušanu.
