Veidojas liels pieradums 0
Laura Grēviņa , žurnāliste, bloga “Viens+Viens” autore, divu dēlu māmiņa, par bioloģiskajiem produktiem sāka interesēties līdzīgi kā Iveta Sondore, strādājot kulinārijas žurnālā “Četras Sezonas”. “Pētot produktus un ietekmējoties no kolēģiem, uzzināju daudz jauna par pārtiku un dažādu produktu izcelsmi. Sāku saprast, ko eko īsti nozīmē. Darbā nogaršojot dažādus bioloģiskos produktus, pamazām tos ieviesu arī mājas virtuvē. Mācījos un sāku izprast, kur un kādus tos labāk pirkt.”
Līdz ar dēlu piedzimšanu par veselīgu uzturu domājusi vēl vairāk, jo bērni pret visu, tajā skaitā pesticīdu atliekvielām produktos, ir jutīgāki nekā pieaugušie. “Pie zemniekiem pēc bioloģiski audzētiem dārzeņiem nedodamies, jo ar diviem maziem bērniem un bez auto to ir grūti izdarīt. Eko produktus iegādājamies ar piegādi uz mājām (svaigi.lv), kā arī ekoveikalos un lielveikalos, kas ir pa ceļam no darba uz mājām. Šobrīd visērtāk šķiet iepirkties internetā.”
Laura atzīst – lietojot bioloģisko pārtiku ikdienā, veidojas liels pieradums pie tās. “Negribu apšaubīt ne-bioproduktu kvalitāti, bet to garša atšķiras. Bio produkti man šķiet sātīgāki, dabiskāki, īstāki.”
Pagaidām, kamēr dēli paaugas, Grēviņi esot īsti pilsētnieki, kuri priecājas par bioloģisko zemnieku saimniecību izaudzēto ražu un to piegādi uz mājām. “Domāju, ka nākotnē paši kaut ko noteikti izaudzēsim, bet līdz tam vēl jāpagaida.”
Cilvēcīgāka ražošana
Bioloģisko lauksaimniecību no konvencionālās atšķir ļoti konkrētas prasības pret ražotāju. Augkopībā nedrīkst lietot sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus, minerālmēslus, jāievēro augu seka; lopkopībā jāievēro dzīvnieku labturības prasības, tie obligāti jālaiž ganībās, jālieto bioloģiskā barība, norādīts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) mājaslapā. Ražas palielināšanai bioloģiskie zemnieki baro nevis augus, bet ar dažādiem paņēmieniem rosina dzīvības procesus augsnē, piemēram, augsekā obligāti iekļauj augus, kas simbiozē ar mikroorganismiem spēj slāpekli uzņemt no gaisa; nodrošina sīkbūtņu barošanos, ievadot augsnē dažādu organisko masu (kompostu, zaļmēslojumu); lieto mikroorganismu darbību rosinošus augsnes apstrādes paņēmienus – atkārtotu augsnes apvēršanu, vagu metodi dziļirdināšanu.
Savā ēdienkartē izvēloties ekoloģiskos produktus, iespējams izvairīties no ķīmiskā kokteiļa, kas rodas no pesticīdiem, minerālmēsliem un citām intensīvajā lauksaimniecībā izmantojamām ķimikālijām. Piemēram, viens no tiem ir nezāļu iznīdēšanas līdzeklis glifosāts, kas var izraisīt cilvēka endokrīnās sistēmas traucējumus un ietekmēt hormonālo sistēmu. Īpaši uzņēmīgi pret pesticīdu atliekvielām pārtikā ir bērni, jo viņu organisma sistēmas vēl nav nostiprinājušās, taču patērētais pārtikas daudzums pret ķermeņa masu ir lielāks nekā pieaugušajiem.
Bioloģiskā pārtika nesatur bioloģiski modificētos organismus. Dārzeņi, augļi un ogas aug bagātīgā, veselīgā un dzīvā augsnē, no kuras saņem mikroorganismus, minerālvielas un labās baktērijas, uzskaitīts LBLA mājaslapā. Dzīvnieki tiek turēti dabīgos apstākļos, nevis sev atvēlēto laiku pavada saspiestībā, audzējot masu un ražojot.
Deviņdesmito gadu sākumā bija tikai daži desmiti bioloģisko zemnieku saimniecību, bet 2004. gadā tādu bija vairāk nekā tūkstotis, un 2009. gadā to skaits pieauga līdz gandrīz četriem tūkstošiem. LBLA publiskotie dati liecina, ka vēlāk to skaits nedaudz saruka – 2013. gadā Latvijā bija 3473 bioloģiskās zemnieku saimniecības.
Daži fakti par bioloģisko pārtiku
• Termini “bioloģisks”, “ekoloģisks”, “bio” un “eko”, ar ko apzīmē šo pārtiku, nozīmē vienu un to pašu un ir savstarpēji aizvietojami.
• Zaļa ekolapiņa ir vienots obligātais ekomarķējums, ko kopš 2011. gada lieto Eiropas Savienībā.
• Preču zīmi “Latvijas ekoprodukts” lieto bioloģiskās lauku saimniecības un uzņēmumi, kam ir izdots sertifikāts par atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.
• “Dabīgs produkts”, “Lauku produkts”, “Bez e-vielām” – šādi un tamlīdzīgi apgalvojumi nenorāda uz bioloģisku pārtiku. To var atpazīt pēc zaļās ekolapiņas vai preču zīmes “Latvijas ekoprodukts”.
• Latvijā aptuveni 5% no visas lauksaimniecības produkcijas nāk no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām.
• Lielākais pieprasījums ir pēc piena un piena produktiem, gaļas, graudaugu izstrādājumiem, dārzeņiem, augļiem, ogām, medus un tējām.
• Bioloģiskajā pienā un gaļā ir vairāk “labo” tauku.
• Bioloģiskie augļi un dārzeņi satur vairāk antioksidantu nekā nebioloģiskie.
• Bioloģiskās pārtikas lietotāji atzīst – iekļaujot uzturā eko produktus, samazinās izmestās pārtikas apjoms.
Avots: www.biologiski.lv
Der zināt
* Rīgā un citās Latvijas pilsētās darbojas tiešās pirkšanas pulciņi. Tā ir pircēju entuziastu kopīgi radīta un organizēta iespēja regulāri un ik nedēļu tikt pie svaigas bioloģiski audzētas vietējās pārtikas, to bez starpniekiem iegādājoties no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām (vairāk informācijas interneta vietnē www.tiesapirksana.lv).
* Interneta vietnē www.biologiski.lv ievietotajā Latvijas kartē atrodamas zemnieku saimniecības, kuras savu produkciju piedāvā gala patērētājam. Ir pieejama gan adrese un tālrunis, gan arī norādīts, kādus pārtikas produktus pārdod.
