Bērnībā lauku mājā viņa atrada mazas stikla pudelītes 0
Autore: Zane Zusta
Stāsts ir gandrīz kā noskatīts romantiskā filmā – bērnībā lauku mājā viņa atrada mazas stikla pudelītes, kādas varēja dabūt tikai aptiekā, bet jau vidusskolā zināja, ka kļūs par farmaceiti un sapņoja par to, ka kādreiz viņai piederēs pašai sava aptieka. Ar Mēness aptiekas zīmolu strādājošās vēsturiskās Rīgas Vecpilsētas aptiekas vadītājas Lindas Fevraļevas sapņi piepildās. Linda kļuva par farmaceiti un vada darbu aptiekā, kas šogad svin 200. dzimšanas dienu.
Linda, esat saņēmusi Latvijas Farmaceitu biedrības profesionālo balvu Gada farmaceits 2020. Kādas ir izjūtas, saņemot šo augsto novērtējumu?
Šīs balvas saņemšana noteikti ir ļoti pagodinoša, un jūtos farmācijas jomas profesionāļu novērtēta. Tas bija jauks pārsteigums. Ir brīnišķīgi darīt darbu, kas patīk, un saņemt par to balvu.
Nominētos farmaceitus izvērtē Latvijas Farmaceitu biedrības īpaši izveidota komisija. Pretendentus var pieteikt kolēģi, klienti, darba devēji, pamatojot, kāpēc konkrētais farmaceits būtu pelnījis saņemt šo balvu. Tad komisija vairākos etapos kandidātus izvērtē un izvirza desmit (šogad – divpadsmit) pretendentus.
Balvas mērķis ir apzināt farmaceitus, kuri sniedz papildu ieguldījumu nozares attīstībā, farmaceita tēla stiprināšanā un prestiža celšanā, arī pamanīt kādus citus nozīmīgus nopelnus. Es saņēmu balvu par farmācijas profesijas prestiža celšanu un ieguldījumu iedzīvotāju farmaceitiskajā aprūpē, par izcilām prasmēm komandas izveidē aptiekā, par farmaceita konsultācijas pilnveidošanu, izmantojot un attīstot jaunus komunikācijas veidus.
Šo balvu farmācijas nozarē droši vien var salīdzināt ar Latvijas lepnumu.
Noteikti, jo tikai šādi Latvijā valsts mērogā godina farmaceitus. Mums tas ir svarīgs un nozīmīgs mirklis. Savukārt, cilvēkiem tā ir iespēja godināt savu farmaceitu un pateikties par darbu.
Ikvienam atzinība par ikdienā paveikto ir svarīga, un farmaceiti nav izņēmums, turklāt novērtejums dod motivāciju turpināt iesākto ar vēl lielāku enerģijas devu. Man balva sniedz lielu gandarījumu, un tā apliecina augstu kvalitātes latiņu, ko zemāk nolaist nevarēšu.
Cik ilgi jūs strādājat farmācijas nozarē?
Studijas Rīgas Stradiņa universitātē uzsāku 2005. gadā un jau kā trešā kursa studente līdztekus studijām pieteicos darbā par farmaceita palīgu.
Ātri vien sapratu, ka esmu īstajā vietā, ka apgūtās zināšanas varu nostiprināt tieši aptiekā, nevis tikai auditorijā pie grāmatām. Apvienot teoriju ar praksi – tas ir labākais veids, kā apgūt farmaceita profesiju.
Visās profesijās karjeru vēlams sākt no pirmā pakāpiena. Farmaceita palīgs – tas noteikti ir pirmais pakāpiens. Un, lūk, jūs esat aptiekas vadītāja un saņēmusi Gada farmaceita balvu! Vai tik pamatīga profesijas iepazīšana ir palīdzējusi?
Jā, farmaceita palīgs būtībā ēno farmaceitu – palīdz, skatās, mācās, kā apkalpot, izzināt, piedāvāt. Protams, neiztrūkstošs ir arī klientiem neredzamais darbs – preču pieņemšana, izlikšana, tīrības un kārtības uzturēšana aptiekas plaukotos. Jādara viss, lai aptieka varētu labi funkcionēt. Sākot ar vienkāršiem darbiem, ieguvu lielāku izpratni par aptiekas darbību – to, ka pat katrai mazākajai lietai un darbībai ir sava loma, tādēļ jābūt precīzai un atbildīgai visā, ko daru.
Kas jums savulaik šķita tik pievilcīgs farmaceita profesijā, ka nolēmāt uz to virzīt savu darba dzīvi?
Mācoties Liepājas 1. vidusskolā (nu jau – ģimnāzija), man ļoti patika ķīmija. Daudziem tas nebūt nav mīļākais priekšmets, bet mani interesēja formulas, ķīmiskie elementi un reakcijas. Jutu, ka tas ir mans, un priekšmets mani no sirds aizrāva. Vidusskolā patika arī bioloģija.
Domājot, kur studēt, skatījos Rīgas Stradiņa universitātes virzienā un brīdi svārstījos starp zobārstniecību un farmāciju, tāpēc vēlējos vispirms abas iepazīt tuvāk. Pēc desmitās klases strādāju zobārstniecības praksē kā adminstratore un sapratu, ka tā tomēr nebūs mana joma.
Vienpadsmitajā klasē Ēnu dienā ēnoju farmaceiti. Tad arī apjautu, ka aptiekas vidē jūtos brīnišķīgi un nākotnē sevi redzu tieši tur. Esmu pateicīga aptiekas vadītājai Astrai Višņevskai par tās dienas pieredzi, pozitīvajām emocijām un, jā, iespaidu, ko tas atstāja uz manu nākotni.
Izvēli izdarīju, pakāpeniski un nopietni izvērtējot. Vidusskolas laikā braucu uz sagatavošanas kursiem un pēc skolas pabeigšanas veiksmīgi iestājos budžeta grupā. Izsapņotais varēja sākt īstenoties!
Nereti cilvēki neapzinās nopietno mācību apjomu farmaceita profesijas apguvē un farmaceita unikālo zināšanu nozīmīgumu. Iespējams, šķiet, ka farmaceits tāds zāļu pārdevējs vien ir.
Diemžēl, jā. Kaut gan farmaceits augstskolā mācās piecus gadus. Protams, mēs nediagnosticējam slimības vai izmaiņas organismā – tā ir ārsta kompetence. Mēs daudz zinām par zalēm un esam tie, kuri spēj ar ilgi un pamatīgi apgūtām zināšanām saprast, kādi medikamenti nepieciešami, lai mazinātu simptomus un vērstu veselības stāvokli par labu. Farmaceitam jāpazīst slimības, simptomi, blaknes, kontrindikācijas.
Farmaceits izvērtē, kādus medikamentus drīkst lietot kopā, kādus – nē, kas jālieto pirms, kas – pēc ēšanas, kā zāles mijiedarbojas ar pārtikas produktiem, cik ilgi medikamentu drīkst lietot un kad noteikti jāpārtrauc. Farmaceitam par zālēm jāzin viss, un viņa uzdevums ir sniegt informāciju klientam par zāļu lietošanu, blaknēm, mijiedarbību, izrunāt un atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.
Farmaceits pazīst cilvēka uzbūvi, bioloģiju un saprot, kā zāles organismā darbojas. Farmācija ir zinātne un nopietna, reglamentēta nozare, kurā cilvēks bez speciālas izglītības nevar vienkārši nostāties aiz letes un būt farmaceits.
Tātad farmaceitam var uzticēties!
Pavisam noteikti. Un cilvēki uzticas. Turklāt farmaceits zina, kad var palīdzēt pats un kad nepieciešama ārsta konsultācija un apskate.
Tas attiecināms uz patstāvīgajiem klientiem?
Ne tikai! Cilvēks var ienākt aptiekā tikai vienu reizi, tāpēc ir jāizrunā pēc iespējas vairāk, lai zinātu, kā vislabāk palīdzēt. Katra diena aptiekā ir atšķirīga.
Saprotu, ka jūs aizrauj darbs ar cilvēkiem.
Ļoti! Nesen man bija iespēja pāriet darbā “Mēness aptiekas” birojā, taču sapratu, ka vairāk mani saista aptieka un cilvēki. Darbs aptiekā ir dažāds un neļauj iesūnot.
Vai pandēmijas laikā, strādājot aptiekā, izjūtat bailes par veselību?
Ne gluži. Vienmēr ir bijuši arī citi vīrusi un slimības, piemēram, gripa. Nedomāju par to, ka strādāju vietā, kur visi vīrusi ir laipni aicināti, jo pēc zālēm regulāri ierodas apslimuši cilvēki. Tāds ir mans darbs un mana misija – palīdzēt cilvēkiem. Es to pieņemu un ievēroju visus drošības pasākumus.
Vecpilsētas aptieka, kuras vadītāja esat, šogad atzīmē 200. gadskārtu. Kā tas ir – strādāt tādā vēsturiskā vietā?
Rīgas Vecpilsētas aptiekā strādāju divus gadus un esmu to iemīļojusi. Ieejot aptiekā, jūtama īpaša aura.
Aptiekā saglabājusies vēstures elpa, tā vienmēr bijusi savam laikam atbilstoši moderna un tagad ir viena no lielākajām pašapkalpošanās aptiekām Mēness aptieku saimē. Daļēji ir saglabātas vecās mēbeles no iepriekšējā aptiekas attīstības posma, skaistais keramiskais mākslinieku īpaši šai aptiekai radītais sienas cilnis (mākslinieki Andrejs Ķiģelis, Māris Ozoliņš, metālkalēja Ināra Gulbe, aut.).
Šī aptieka manī rada izjūtu, ka esmu pilntiesīgs farmaceits. Iespējams, tas saistīts ar to, ka senāk aptiekāra profesiju cilvēki vērtēja ļoti augstu – farmaceitu godāja zināšanu dēļ un uzlūkoja ar patiesu cieņu.
Kādreiz šo aptieku vadīja Anita Turka, par kuras entuziasmu un darbu mums savulaik stāstīja universitātē. Esmu lepna par savu kolēģi, farmaceita asistenti Mudīti Strazdiņu, kura šeit nostrādājusi lielu savas dzīves daļu. Viņa ir daudz stāstījusi par šīs aptiekas vēsturi, par to, kā te noritēja darbs – kā tika izgatavotas zāles, piegādāta prece. Tādi kolēģi ir vērtība.
Un kādi ir Vecpilsētas aptiekas klienti?
Dažādi – jaunieši un cilvēki gados, patstāvīgie klienti un tie, kuri ienākuši, garām skrienot. Kad drīkstēja brīvi ceļot, tūristi nereti iepirka medikamentus un uztura bagātinātājus, ko nevar iegādāties viņu valstīs. Pastāvīgie klienti, protams, ir vismīļākie. Dažkārt pie sava farmaceita viņi pat izveido rindu – tā parāda īpašu saikni starp farmaceitu un klientu.
Jūs esat iesaistīta interesantā projektā – farmaceits tiešsaistē. Klientiem ir iespēja sazināties ar farmaceitu, neizejot no mājām. Pastāstiet par to!
Projekts tika uzsākts pandēmijas sākuma laikā, martā, lai gan tā bija tikai sakritība, jo šāds pakalpojums bija ieplānots jau iepriekš. Mērķis – parādīt, ka ne vienmēr pēc farmaceita padoma ir jādodas uz aptieku. To iespējams saņemt arī attālināti – katru darbdienu no 9.00 – 18.00 zvanot, rakstot, šī konsultācija ir bezmaksas.
Pašlaik varam nodrošināt arī recepšu medikamentu piegādi uz mājām. Atkarībā no medikamenta veida, to piegādā kurjers vai kāds no farmaceitiem. Maksa par piegādi ir no trīs līdz pieciem eiro. Lieki teikt, ka pandēmijas laikā šāda iespēja ir svarīga.
Uzsākot šo projektu, domājām, ka auditorija būs cilvēki gados, kuriem nereti ir grūtības atnākt līdz aptiekai, tomēr bieži rodas jautājumi par zāļu saderību un lietošanu, taču tagad novērojamam, ka auditorija ir arī trīsdesmit, četrdesmit gadus veci cilvēki, jaunās māmiņas, kurām allaž ir kādi neskaidri jautājumi.
Vēl viens no svarīgs ieguvums klientiem – neesot ar farmaceitu aci pret aci, ir daudz vieglāk lūgt konsultāciju par delikātu jautājumu, par ko aptiekas zālē dažkārt ir neērti runāt. Esmu priecīga un gandarīta, ka cilvēkiem tas ir vajadzīgs un pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels.
Kā var saņemt attālināto konsultāciju?
Ir izveidots speciāls četrzīmju tālruņa numurs pacientu zvaniem – 8555 vai ir arī e-pasts [email protected]. Visu informāciju par pakalpojuma pieejamību var izlasīt Mēness aptiekas mājas lapā.
Vai aptiekas dzīvē ir piedzīvoti kādi kuriozi?
Protams, tādu ir daudz! Piemēram, joprojām gadās jau zināmie klasiskie gadījumi, kad aptiekā ienāk kundze gados un saka: “Meitiņ, iedod man to balto, apaļo tabletīti.” Dažreiz cilvēki vaicā preces, kuras aptiekā nemaz nav iespējams iegādāties.
Ir gadījies, ka sieviete nevēlas neko dzirdēt par zāļu lietošanu, bet to, vai šīs zāles der, nosaka ar zelta ķēdītē ievērtu svārstiņu.
Citi nāk vienkārši izrunāties un padalīties ar dzīves notikumiem. Cilvēki ir tik dažādi! Taču lielākoties ļoti sirsnīgi, un reizēm pateicībā atnes arī kādu našķi. Par katru “paldies” ir gandarījums, jo zinu, ka cilvēki novērtē paveikto darbu.
