Jau agri nolēma, ka būs rakstnieks 1
Ļoti agri, jau kādā 4. vai 5. klasē, viņš nolēmis, ka būs rakstnieks. Pirms tam gribējis kļūt par jūrnieku vai lidotāju, bet drīz sapratis, ka par jūrnieku nevarēs, jo neprata peldēt, turklāt jūrniekiem jāvalkā vadmalas bikses, bet viņš ciest nevarējis vilnas pieskārienu, pat adītas zeķes ziemā viņam ģērba ar varu. Ideja par lidotāju bija radusies Annas Sakses “Trīs šķūnīšu” iespaidā. Tad nu palika pārdrošā ideja par rakstniecību. 5. klasē skolotāja viņiem nolasīja Indriķa Lēmaņa stāstu par kādu zēnu, vārdā Elmāru. Aizgājis mājās un uzrakstījis, kā Elmārs cīnījās ar ienaidnieku un noteikti uzvarēja – bērns negrib skumdināt ne citus, ne sevi. Skolotāja to nolasījusi klasei priekšā. Tā viņš rakstījis visu ko. Arī tā laika naivos dzejoļus. Jo viņš gribēja būt dzejnieks. Viņa sacerējumus arī lasīja klasei.
