Bērni vasarā visbiežāk cieš, braucot ar riteni un šūpojoties 0
“Vasarā mainās traumu raksturs, jo ir sezonāla rakstura darbi, ir vairāk aktivitāšu dabā, kā arī atpūta pie ūdeņiem, taču nevarētu teikt, ka būtiski mainījies gūto traumu apjoms vai raksturs,” par aizvadītās vasaras negadījumiem stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta pārstāve Inga Vītola.
Arī šosezon nopietnas traumas gūtas, strādājot ar zāģierīcēm, leņķa slīpmašīnām vai cirvjiem gan mājas apstākļos, gatavojot malku ziemai, gan mežā zāģēšanas darbu laikā. Smagas traumas gūtas, siltajā sezonā veicot remontdarbus uz jumtiem, balkoniem.
Bērni vasarā visbiežāk cieš, braucot ar velosipēdu un šūpojoties. Skrituļojot dažādas traumas siltajā sezonā gūst vidēji 90 bērni.
Aizvien biežākas kļūst batutu traumas – 2010. gadā tādu bija 108, 2011. – jau 157, bet 2012. – jau 182. Par šo sezonu dati vēl nav apkopoti, taču mediķi ziņo, ka bijis daudz sāpīgu kritienu. BKUS speciālisti, redzot tajos gūto traumu skaitu un sarežģītību, pat atbalsta batutu tirdzniecības aizliegumu.
Šovasar regulāri izskanēja ziņas par čūsku sakostiem cilvēkiem. No maija līdz 29. augustam ātrās palīdzības mediķu brigādes slimnīcā nogādājušas 47 cilvēkus, kuri bija cietuši no čūsku kodieniem, visvairāk negadījumu fiksēts augustā Vidzemē un Latgalē. Taču tas nav pārmērīgi daudz, jo parasti gada laikā uz šāda veida negadījumiem NMP dienests izbraucot aptuveni 60 reižu.
Lielākoties čūskas sakož mežā – ogojot, sēņojot, taču bijuši arī vairāki gadījumi, kad sadursmes ar čūskām notikušas arī piemājas teritorijā – dārzā, siena pļavā vai pagalmā.
Arī lielākā daļa suņu kodumu arvien tiek fiksēti tieši vasaras mēnešos, lielākoties sabiedriskās vietās, taču bijis gana daudz negadījumu, kad saimnieku vai ģimenes locekļus sakož pašu suns. “Bērniem lielākoties suņi sakož seju, kaklu, pieaugušajiem – rokas, kājas, muguru,” stāsta I. Vītola. NMP dienests secinājis – suņiem nepatīk iereibuši cilvēki. Šovasar ar suņa kodumiem slimnīcā nogādāti 140 cilvēki, no tiem 57 bērni. Pērn – 167 cilvēki, no kuriem 56 bija bērni.
Šogad no 12. maija līdz 27. augustam kopumā bijuši 69 izsaukumi (pērn 71), kas saistīti ar negadījumiem uz ūdens (no tiem 12 bērni). Noslīkuši seši bērni un 35 pieauguši cilvēki. Astoņiem cilvēkiem bijuši nepieciešami reanimācijas pasākumi, pēc kuriem slīkušie kritiskā stāvoklī nogādāti slimnīcā tālākas palīdzības sniegšanai. Pēc lēcieniem ūdenī no augstuma bojā gājis viens vīrietis, bet smagas galvas un muguras traumas guvuši 14, no tiem viens bērns – 13 gadus vecs zēns, kurš lēcis no tiltiņa ūdenī uz kājām un traumējis mugurkaulu.
I. Vītola norāda, ka nelaimes uz ūdens lielākoties notiek ar darbspējīgā vecuma vīriešiem. “Biežākie iemesli negadījumiem uz ūdens ir alkohola reibums, pārgalvība, mēģinot pārpeldēt upi, ezeru, peldēšana lielos viļņos, lēkšana ūdenī no augstuma un atsitoties pret gultni vai kādu priekšmetu zem ūdens,” pieredzē dalās NMP dienesta pārstāve.
Ar maziem bērniem visbiežāk nelaimes notiekot piemājas dīķos un ūdenstilpēs brīžos, kad pieaugušie aizņemti ar mājas un saimniecības darbiem. “Diemžēl liela daļa negadījumu pašiem mazākajiem bērniem notiek pieaugušo klātbūtnē – nenovērtējot iespējamos riskus viņu drošībai pašu mājās un citur,” stāsta I. Vītola. Lielāki bērni, vecumā no 7 līdz 14 gadiem, biežāk ir bez pieaugušo uzraudzības, tādēļ mēdz spēlēties bīstamās vietās, piemēram, jaunbūvēs, uz garāžas jumta, ir neuzmanīgi uz ceļa.
Vidēji katru trešo dienu NMP dienesta brigādes vasaras sezonā izbrauc uz izsaukumiem, kur nopietnas, pat dzīvību apdraudošas alerģiskas reakcijas radījuši kukaiņu dzēlieni. Bieži sakosti bitenieki. Dažs gājis pie tām alkohola reibumā – tas bitēm nepatīk.
Uzziņa * Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) dati liecina, ka vasarā ik dienu cieš aptuveni 100 – 120 bērni, kas ir divas reizes vairāk nekā rudens/ziemas periodā. * Arī kopumā bērnu traumatismam gadu gaitā ir tendence pieaugt: 2010. gadā palīdzība sniegta kopumā 16 263, bet pērn – 19 706 bērniem. * 54% gadījumu traumas bērni gūst mājas apstākļos (85% līdz piecu gadu vecumam), brīvā dabā – 15%, skolā – 8%, transportā vai satiksmes zonā – 7%, citviet – 16%. |