Bērni vasarā jānodarbina 0
Jautājums “Vai ir jāpagarina mācību gads?” lasītājus neatstāja vienaldzīgus. Viedokļi ir visdažādākie, bet lielākā daļa teica – šobrīd vasarās bērni ir pārāk maz nodarbināti un būtu jādara kas derīgs: mācoties vai strādājot.
Jānis Lūsis Vidridžos: “Mani mazbērni dzīvo Vācijā, un tur jūnijā jāmācās. Zinu, ka viņiem tieši jūnijā mācīties ir visgrūtāk, jo ārā ir silts un galvā tāpat vairs nevar neko iedabūt. Pārdzīvo arī, ka skolas dēļ netiek Latvijā svinēt Jāņus.
Uzskatu, ka vērtīgāk par mācību gada pagarināšanu būtu celt gan skolotāju algas, gan prestižu. Tad skolotāji strādātu ar lielāku atdevi un labums būtu lielāks nekā no garāka mācību gada. Cik atceros, vienmēr ir runāts par to, ka skolēniem ir pārāk liela slodze. Katrai nākamajai paaudzei jāmācās vairāk par iepriekšējo. Taču, kas interesanti: tieši vairāk noslogotie bērni mācās labāk. Parasti tiem, kuri nodarbojas arī ar sportu vai pašdarbību, sekmes ir labākas nekā tiem, kuri nav tik ļoti noslogoti.”
Aldis Belsons Pampāļos: “Mācību gadu vajadzētu pagarināt kaut vai tālab, ka mūsdienu skolēni vasarās ir nenodarbināti. Pat laukos bērniem vasarās nav ko darīt. No garlaicības viņi izlaižas. Manā bērnībā jūnijā bija vismaz jānostrādā kolhozā, lai nopelnītu brīvpusdienas, arī mācību gada laikā pēc stundām nācās pastrādāt, rudenī gājām kartupeļos. Nebija laika un spēka dažādām muļķībām.
Un skolotāji lai nečīkst, ka viņiem mazas algas, tāpēc vasarā nestrādās. Nav tās algas nemaz tik mazas uz vispārējā fona.
Taču Ķīļa problēma ir, ka viņš nemāk runāt tā, lai vienkāršā tauta saprastu, ko tieši viņš grib un kāds no tā būs labums.”
Aija Rutka Rīgā, divu skolnieču mamma: “No vienas puses, esmu par mācību gada pagarināšanu, no otras – pret. Esmu par tāpēc, ka trīs vasaras mēnešus bērnu “nav kur likt”, jo nometnes ir dārgas un tās nevaram atļauties. Pret tāpēc, ka bērni skolā ļoti nogurst, jo slodze ir nenormāla.”
Ivars Rozentāls Bauskā: “Atbalstu pagarināšanu, taču iebilstu pret mācībām jūnijā, jo bērni ir noguruši un mācībām tad nebūs efekta. Uzskatu, ka mācības jāatsāk augusta vidū. Nekas slikts nenotiks, ja atteiksimies no tradīcijas skolas gadu sākt 1. septembrī.”
Jānis Empelis Rīgā: “Domāju, ka mācību gada pagarināšana neko būtisku nedos. Ir nepieciešama visas izglītības sistēmas kapitāla pārbūve. Piemēram, pirmskara Latvijā valsts vēsturi mācīja jau no 3. klases. Mūs audzināja par patriotiem un tādi palikām uz visu mūžu.
Mūsdienās bērni skolā pavada daudz ilgāku laiku, bet iemācās krietni mazāk derīgu lietu. Manai māmulītei bija tikai piecu klašu izglītība, bet viņa jau skolā bija apguvusi dzīvē derīgas prasmes – kā bērnu pārtīt, kā galdu uzklāt. Tēvam bija septiņu klašu izglītība – viņš Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju zināja labāk nekā mūsdienu vidusskolēni.
Tā ka izglītības kvalitāte nav atkarīga no mācību gada garuma, bet gan no tā, cik tālredzīgi un gudri būs izstrādāts mācību saturs.”
Andrejs Mazins Vangažos: “Mācību gads nekādā ziņā nav jāpagarina. Jau tā bērni tagad ilgāk mācās nekā mēs kādreiz. Manā bērnībā maijā mācības jau bija beigušās, bet atsākās tikai oktobrī.”
Aija Neiburga Saulkrastos: “Mana meita strādā izglītības sistēmā, un pēc viņas stāstītā noprotu, ka mācību gads ir par īsu. Slodze pārāk liela un tā būtu jāizlīdzina. Jūnijā gan nevajadzētu mācīties, jo bērni pārāk noguruši, taču mācības var atsākt augustā.”
