Bērni vaibstās par skolas pusdienām – nekā jauna. Eksperti dod padomu skolu pavāriem: Esiet kreatīvi! 0
Neklausoties runās, ka skolu ēdinātājiem ir nepietiekams finansējums, ka viss ir slikti, ka pavāru arī trūkst, ka neviens negrib strādāt skolu virtuvēs, vai īstenībā nav pamata šādam viedoklim, jo, ja grib, tad arī ar esošo finansējumu var uztaisīt garšīgu ēdienu skolās?
“Jā un nē. Piekritīšu, ka skolu ēdinātājiem prestižs ir diezgan zems, tas nav kā strādāt ar restorānā, lai gan šis darbs ir ārkārtīgi svarīgs un būtisks. Tikai tad, ja bērni un jaunieši ir paēduši, viņiem nekurkst vēderi, viņi var koncentrēties matemātikas uzdevumiem; viņi var iet pēc tam uz pēcpusdienas pulciņiem, var vispār augt un attīstīties,” tā TV24 radiījuma “Uz līnijas” aizsākto tēmu komentē Guna Bīlande, uztura speciāliste, projekta “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” projektu vadītāja.
Viņa atzīst, ka ir vairākas problēmas attiecībā uz skolu ēdinātājiem, piemēram, skolā var būt pavārs, kuram nav pavāra izglītība.
“Bet tas, ko mēs esam aizsākuši, tas ir, ne tikai rāt un bārt, un kratīt ar pirkstu, ka nu tā nav labi, šis nav labi, bet februārī rīkot konkursu, kur vecākiem ir iespēja pieteikt savu bērnu skolu. Mēs tad sazināmies ar šīm skolām, lūdzam iesūtīt ēdienkartes: fotofiksācijas, aprakstus, tad žūrija to vērtē,” par motivācijas programmu stāsta Bīlande.
Iepriekšējo gadu rezultāti arī parāda, kas ir tās tipiskākās kļūdas; par daudz cukura vai par daudz sāls, par maz olbaltumvielu – “šīs ir tās lietas, ko tad ļoti labi redz”.
Esam arī aizsākuši sadarbību, ka arī uz reģioniem brauks mācīt pavāriem praktiskas lietas: “Teiksim, kā no esošajiem produktiem uztaisīt modernāku ēdienu, piemēram, nevis tikai vienkārši vistas filejas karbonādi, bet vistu karija mērcē. Kāpēc bietes nevar iecept mafinos un tad bērni to ēstu.”
Bīladne novērojusi, ka pē cšādām mācībām skolu pavāriem “reāli zobratiņi saslēdzas galvā un sāk tikšķēt, viņi aiziet ar citu entuziasmu darīt savu darbu. Ir vajadzīga kreativitāte, protams.”
Skolu ēdināšana ir daudzšķautņains jautājums – tā ir gan Izglītības ministrija, gan Veselības ministrija, Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Zemkopības ministrija, vēl pakļautības iestādes kā PVD, – ir ārkārtīgi daudz iesaistīto pušu, tāpēc šis jautājums bijis vienmēr pietiekami sarežģīts, rezumē Bīlande.
