Kādus vārdus izvēlēties, lai paskaidrotu bērnam, ka naudu nopelnīt nav viegli? 0
Tā ir ļoti aktuāla tēma pat tad, ja runa ir par turīgu ģimeni, kur vecāki un bērni pieraduši aktīvi tērēt naudu. Protams, bērnam jāsaprot, ka naudai ir vērtība, jo tās pamats ir vecāku darbs. Ja naudu iztērē, maks pats no sevis nepiepildīsies ar jaunām banknotēm. Te atkal var palīdzēt spēles. Kas jādara, lai saņemtu samaksu? Kā sadalīt naudu, lai tās pietiktu noteiktam laikam? Tagad ir daudzas spēles, kurās labi atspoguļots naudas pelnīšanas un tērēšanas process. Piemēram, “Monopols” vai kāda no datorspēlēm.
Turklāt mēģini skaļi izskaidrot dažus momentus. Piemēram, tu pērc zeķubikses, tad paskaidro, kāpēc ņem tieši šo preci, nevis citu: “Šīs zeķubikses maksā tik un tik, man tās patīk, jo…” Tādējādi tu parādi salīdzinošo analīzi. Piekritīsiet, ka līdzīgi mēs pie sevis spriežam, bet šajā gadījumā tas būtu jādara skaļi, lai bērns saprastu, ko jūs darāt un kāpēc.
Vai ir noderīgi, ja bērns krāj naudu kādam pirkumam?
Jā! Nopirkt bērnam krājkasīti ir laba doma. Katram no mums ir kāds sapnis, tad kāpēc nesakrāt tam naudu? Jūs pat varat iegādāties divas krājkasītes: vienā met monētas sapņa īstenošanai, otrā – tās, ko var iztērēt, kad vien sakārosies – konfektēm, bulciņām utt.
Krājkasītes esamība ir mācības naudas paglabāšanā, neiztērēšanā tūlīt un tagad. Jūs zināt, ka ir cilvēki, kas būtībā neprot rīkoties ar naudu – tiklīdz tā nonākusi viņu rokās, uzreiz iztērē. Tie ir pieaugušie, kuri kā bērni neiemācījās taupīt. Un velti!
Kurš var dot bērnam naudu, uz kāda pamata? Teiksim, tikai dzimšanas dienā vai kādos citos svētkos? Un pats galvenais, kā izvairīties no situācijas, kad bērns sāk gaidīt, piemēram, nevis vecvecākus, bet to, ko viņi atnesīs vai uzdāvinās?
Parasti tā notiek ģimenēs, kur aug ilgi gaidītais vienīgais bērns un visi viņu apber ar dāvanām. Tā ir mīlestību izpausme, kuru cilvēki nevar kontrolēt. Diemžēl tā viņi vienkārši sabojā bērnu. Pakāpeniski vecvecāku (ar kuriem ir jautri un interesanti) apciemojuma vērtība mainās, pirmajā plānā izvirzās nauda, lietas, rotaļlietas. Bērns jau pie durvīm sagaida ar frāzi: “Ko atnesi?”. Ģimenē izveidojas preču-naudas attiecības. Patiesībā viss ir vienkārši: nav jādod nauda katru reizi, kad tu nāc, izmanto tam kādus iemeslus.
Dzimšanas diena – labs iemesls?
Nē! Tie tomēr ir svētki, bērns gaida kādu brīnumu. Jā, pieaugušie var uzskatīt, ka labākā dāvana – nauda. Bērns (ja vēl neesat viņu izlutinājuši) domā citās kategorijās. Labāk uzzini, ko viņš vēlētos un atnes tādu dāvanu. Naudu var dāvināt citos svētkos.
Vai var bērnam par kaut ko pasniegt naudas balvu?
Protams, mācīt bērnam pelnītu naudu ir noderīgi. Šim mērķim varētu atrast kādu darbiņu, kurš nevienam nepatīk, piemēram, mazgāt traukus, un kurš ir gatavs mazgāt, par to saņem naudu. Nav svarīgi, kurš to dara – māte, tēvs vai bērns. Tādējādi jūs iemācāt bērnam pelnīt. Ar naudas palīdzību stimulēt mācīšanos nav laba ideja. Doties uz skolu – tas ir dabiski, par to nevienam nemaksā.
Runājot par kabatas naudu, kurā vecumā bērnam būtu jāsāk tāda saņemt?
Sešos septiņos gados, kad bērns sāk iet skolā. Turklāt nevajag kontrolēt, kā nauda tiek izlietota. Pakāpeniski skolnieks iemācīties ar to rīkoties, saņemt atlikumu, droši glabāt. 12 gadu vecam bērnam naudu var izsniegt ne katru dienu, bet pēc trim, četrām dienām, lai pakāpeniski bērns iemācās kontrolēt savus izdevumus vairāku dienu periodā. Vidusskolniekam – reizi nedēļā, reizi divās nedēļās. Tā bērni mācās rīkoties ar savu naudu. Tas sagatavo cilvēku nākotnei, kurā lielākā daļa saņem algu reizi mēnesī.
Kādas izmaksas jāņem vērā, lai saprastu nepieciešamo kabatas naudas apmēru?
Pārtika, transports. Pavēro bērna dienas režīmu, kas viņam vajadzīgs. Ja summa ir lielāka, tad, visticamāk, viņš tērēs to visādiem niekiem.
No kurienes rodas bērni, kuriem patīk veikalā sarīkot histēriju, pieprasot vecākiem nopirkt rotaļlietu, konfektes, apģērbu?
Tos rada vecāki. Ja mamma un tētis katru reizi reaģē uz jebkuru “gribu”, sagatavojieties, ka pakāpeniski prasības pieaugs. Ar savu rīcību tu pavedini bērnu, it kā saki viņam: “Es varu nopirkt tev visu, lūdzu, ņem to”. Lai šādas lietas nenotiktu, labāk vienoties: reizi mēnesī (vai citā periodā) vecāki iegādājas kādu skaistu kleitu vai vēlamo rotaļlietu. Bērns pieradīs un pārstās pieprasīt.
