22 000 dienu skatītājiem: Ko par Olgu Dreģi un Juri Strengu stāsta viņu bērni 0
“Spēlmaņu nakts” balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad piešķirta diviem izciliem Dailes teātra aktieriem – Olgai Dreģei un Jurim Strengam – teātra mākslas meistariem, kurus pazīst un kādā lomā pilnīgi noteikti ir redzējis katrs. Aktieru bērniem un kolēģiem vaicāju – ar ko viņiem vispirms saistās Olga Dreģe un Juris Strenga?
Aktiera dzīves blaknes
Olgas Dreģes meita mūziķe Zane Dreģe smej, ka nepazīst savu mammu pat ne pusi viņas mūža, jo piedzimusi, kad aktrisei jau bija apritējuši 40 gadi, bet pati vēl šo vecumu nav sasniegusi. Līdzīgi kā daudzi aktieru bērni, arī Zane Dreģe var teikt, ka uzaugusi teātrī, vismaz līdz skolas vecumam, kad aktrise meitiņu vienmēr centusies ņemt līdzi. “Tad daudzas izrādes zināju no galvas, pat ne vienmēr īsti saprotot, par ko tās ir. Kad sāku mācīties Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, uz teātri tiku retāk un arī tagad ne vienmēr redzu mammas izrādes, jo mums, mūziķiem, tāpat vakari aizņemti, arī televīzijā viņu vairāk redz mans dēls Justs,” teic Zane.
Jautāta, kādas īpašības, pēc viņas domām, vislabāk raksturo māti, Zane Dreģe, ilgi nedomājot, saka: milzīgas darbaspējas, kuras no mammas pārņēmusi viņa pati, un nu jau arī aiznākamā paaudze, Olgas Dreģes mazdēls: “Mamma man ar savu piemēru iemācījusi, cik svarīgi ir visu padarīt kvalitatīvi, precīzi, pareizi un visur būt laikā. Viņa arī strādā tik daudz kā, man liekas, Latvijā neviens cits, turklāt ne tikai teātrī: viņa spēj nofilmēties septiņās “Ugunsgrēka” sērijās, aizbraukt uz Zaķusalu piedalīties televīzijas raidījumā – ja guļ četras stundas diennaktī, tas jau ir daudz. Mamma ir Dailes teātrī nostrādājusi 55 gadus, tie ir aptuveni 22 000 dienu un gandrīz pusmiljons stundu, kas veltīti darbam, skatītājiem, režisoriem un kolēģiem. Ja nu kādam dod balvu par mūža ieguldījumu, tad mamma to noteikti ir pelnījusi!”
Aktiera Jura Strengas dēls vēsturnieks Gustavs Strenga šobrīd ar teātri nav saistīts, tomēr, līdzīgi kā Zane Dreģe, arī lielu daļu bērnības pavadījis aiz un pie skatuves: “Esmu piedzīvojis radošo procesu visās tā izpausmēs, kā arī aktieru un režisoru dzīves, ja tā var izteikties, blaknes. Būdams līdzās savam tēvam, zinu, ko tas nozīmē – būt par aktieri: esmu redzējis viņu gan ļoti nelaimīgu, depresīvu, gan arī līdz ekstāzei laimīgu. Aktiera mūžs ir diezgan traģisks, jo mums, skatītājiem, jau vairāk patīk jauni aktieri, varbūt vēl brieduma gados, bet, kad aktieris ap 70 gadu vecumā nokāpj no skatuves, viņa dzīve diezgan lielā mērā arī beidzas, un tas, protams, atsaucas arī uz viņam tuvajiem cilvēkiem.”
Vērtējot “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu kā lielu atzinību, Gustavs Strenga tomēr piebilst, ka, pēc viņa domām, Juris Strenga ir cilvēks, kuram atzinība nav nepieciešama kā dzinulis vai mērķis. “Viņš ir ļoti pašpietiekams, viņam ir pašam savi atskaites kritēriji. Es zinu aktiera dzīves cenu, tādēļ noteikti varu tikai apbrīnot savu tēvu par to, ka viņš vienmēr neatlaidīgi gājis radošo ceļu – arī 90. gados, kad visi radošo profesiju pārstāvji izjuta diezgan lielas grūtības, pat bezcerību, tomēr izturēja, lai paliktu sev uzticīgs. Es pret to izturos ar lielu cieņu un apbrīnu,” teic aktiera dēls.
Personības, kuras iedvesmo
Dailes teātra jaunā aktrise Ieva Florence, kura kopā ar Olgu Dreģi spēlē jaunajā izrādē “Klusā daba ar tuklo puisēnu”, kā viņas pirmās acīs iekritušās lomas laikā, kad pati vēl nebija aktrise, nosauc Annu filmā “Vella kalpi”, bet kā īpaši atbilstošu tēlu piesauc Dagniju citā skatītāju iecienītā filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. “Tieši tik asa un precīza loma viņas raksturam piestāv. No katra pieredzējuša aktiera var kaut ko mācīties, taču no Olgas īpaši: viņa tiešām ir personība, kas iedvesmo, iedveš drosmi, māca nebaidīties. Un vēl Olga vienmēr pārsteidz: ir aktieri, par kuriem zini, ko no viņiem uz skatuves gaidīt, bet par Olgu nekad neko nevar prognozēt,” teic Ieva.
Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis saka īsi: viņaprāt, nav daudz aktieru, bez kuriem nav iedomājams Dailes teātris, bet viens no viņiem pilnīgi noteikti ir Juris Strenga – inteliģences, galanta angļu humora un pasaulīga miera iemiesojums.
Jura Strengas un Olgas Dreģes ilggadējā kolēģe un skatuves partnere, Dailes teātra aktrise Ilze Vazdika par abiem aktieriem teic, ka viss mūžs, visi prieki un bēdas piedzīvoti kopā, un joprojām kopā pārdzīvo par katru pirmizrādi. “Vienkārši liels prieks par kolēģiem, ar kuriem kopā esam auguši, kopā mācījušies, un mums ir līdzīgi uzskati par mākslu – to vienmēr uz skatuves var redzēt, un ir liels prieks, ja šī uzskatu sakritība ir,” pauž pieredzējusī aktrise. Raksturojot abus kolēģus, Ilze Vazdika teic: Juris Strenga savā būtībā ir vairāk intelektuālis, zina ļoti daudzas valodas, gribēja kļūt par režisoru, bet labi, ka tomēr palika par aktieri. Savukārt, runājot par Olgu Dreģi, aktrise uzsver kolēģes milzīgās darbaspējas: “Viņa ļoti daudz strādā gan teātrī, gan ārpus tā – es jau baros, saku, lai sevi pietaupa.”
Latvijas Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis, kuru atceramies kā lielisku Olgas Dreģes partneri leģendārajā kinolentē “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, pabeidz: “Olga kā aktrise vienmēr ir gatava visdažādākajiem izaicinājumiem, viņa nebaidās riskēt un nebaidās kādreiz arī zaudēt. Bet tieši tāpēc režisoriem patīk ar viņu strādāt, un publika nebeidz priecāties par Olgas lomām.”
“LA” LASĪTĀJI: “Dzīvīgi, vitāli, izcili!”
Kuras Olgas Dreģes un Jura Strengas lomas palikušas prātā visspilgtāk?
Inta Svilāne Rīgā: “No daudzajām izrādēm, kur mirdzējis Olgas Dreģes talants, vispirms minēšu iestudējumu “Sāra Leandere”. Sāras lomā aktrise demonstrēja interesantu, sulīgu vokālo sniegumu. Izcila bija Dreģes kā Georga Frīdriha Hendeļa saspēle ar Lidiju Pupuri (Johanu Sebastiānu Bahu) lugā “Iespējamā tikšanās”. Dreģīte bija lieliska aktrise Kiltija lugā “Mīļais melis” kopā ar Juri Strengu. Ērika Hānberga lugā “Pirmā grēka līcis” bija izcils aktieru ansamblis, kurā iepriecināja visi, toskait Olga, kas tēloja Spulgu, un Juris Strenga bija Ervīna lomā.”
Uldis Priede Rīgā: “Apsveicu abus aktierus! Olga Dreģe ir kā nedziestoša uguntiņa seriālā “Ugunsgrēks”. Juri Strengu atceros Branda lomā Ibsena drāmā, kaut arī šo lugu redzēju Dailes teātrī pirms daudziem gadiem.”
Ina Slavinska Neretā: “Man Olga Dreģe patika Hildas lomā seriālā “Sirdsmīļā Monika””.
Dace Kalniņa Līgatnē: “Aktieru darbs skatītājos rada emocijas, un tā ir manta, ko rūsa un kodes nemaitā. Atceros, kā studiju gados ilgas stundas stāvēju rindā pie Dailes teātra kases, lai nopirktu biļeti uz “Brandu” – tas bija tā vērts! No pēdējā laikā redzētā prātā ir dokumentālā filma “Tā dullā Strengas dēļ jeb vasara ar zelta teļu”. Interesanti bija vērot, kā Juris Strenga ik vasaru nelielā piejūras ciemā rīko operas festivālu. Olga Dreģe ir aktrise, kas spēj iejusties plašā raksturu un emociju amplitūdā. Viņas kontā ir izcilas kinolomas – krogusmeita Matilde “Purva bridējā”, Anna “Vella kalpos” un citas.”
Edīte Krastiņa Ķoņos: “Gluži kā acu priekšā ir Olgas Dreģes lomas visbiežāk televīzijā rādītajās filmās – “Vella kalpi” un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.”
DACE KOKAREVIČA
