Bērni – seksa blakusprodukts? Saeima pieņem grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā 12
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz, ka bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esošu bērnu, kurš sasniedzis 12 gadu vecumu, varēs uz laiku nodot citas personas aprūpē ārvalstī, ja to vēlas bērns un ja tam piekrīt bērnu aprūpes iestāde vai audžuģimene, un bāriņtiesa.
Līdz šim likumā nebija norādīts vecums, no kura bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esošs bērns var doties apmaiņas programmā uz ārvalstīm. Lai preventīvi aizsargātu bērnu no traumatiskas pieredzes, kas var rasties ceļojuma laikā vai, atrodoties svešā ģimenē un saskaroties ar valodas barjeru, likuma grozījumi paredz bērna vecumu ierobežot, sākot no 12 gadiem. Izņēmuma gadījumā bērnu, kurš ir jaunāks par 12 gadiem, varēs nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstīs, ja bērns tiks nodots kopā ar brāļiem, māsām, pusbrāļiem vai pusmāsām, no kuriem vismaz viens ir sasniedzis 12 gadu vecumu.
Likumā veikta arī virkne citu grozījumu, kas paredz uzlabot bērnu tiesību aizsardzību. Grozījumi paplašina to personu loku, kam ir nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Šādas zināšanas turpmāk būs nepieciešamas arī personām, kuras pašvaldības domes uzdevumā nodrošina juridisko atbalstu bāriņtiesai lēmuma sagatavošanā un citu bāriņtiesai noteikto uzdevumu izpildē, tiesu izpildītājiem, kā arī tiesu psiholoģijas ekspertiem, kuri veic bērnu psiholoģiskā stāvokļa izpēti.
Grozījumi arī paredz, ka persona, kura ir administratīvi sodīta ar naudas sodu par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, trīs gadus no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums, nedrīkstēs strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni. Tāpat sodītā persona trīs gadus nedrīkstēs strādāt pasākumos, kuros piedalās bērni.
Vienlaikus Saeima noraidīja virkni deputāta Valda Kalnozola (ZZS) priekšlikumu, kuros bija runa par bērna nošķiršanu no ģimenes, konkrētu vērtību ieaudzināšanu bērnos un tamlīdzīgi. Kalnozols savus kolēģus deputātus vainoja divkosībā – viņiem neesot patiesa interese rūpēties par bērniem, kuri tāpat vēl nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās.
“Mēs apgalvojam, ka ģimene un bērni mums ir galvenais, bet diemžēl savās darbībās mēs izturamies tā, it kā bērni būtu tikai seksa blakusprodukts,” kolēģus no tribīnes kaunināja Kalnozols. Viņš arī rosināja, ka bāriņtiesas vadītājiem, tiesnešiem un pašvaldību bērnu lietu komisiju vadītājiem jābūt cilvēkiem ar vismaz 10 gadu laulības dzīves pieredzi, kuri izaudzinājuši vismaz vienu bērnu līdz pilngadībai.
“Cilvēks, kurš pats nav izaudzinājis bērnu, lemj par citu bērniem. Cilvēks, kurš pats nespēj nodibināt attiecības, lemj par citu cilvēku bērniem, par citu cilvēku ģimenes attiecībām. Manuprāt, tas ir smieklīgi!” skaidroja Kalnozols.
