Bērni par redzes problēmām parasti nesūdzas. Kā pamanīt tās pasliktināšanos 0
Konsultē Kristīne Detkova, OptiO galvenā optometriste
Redzi bērniem nepieciešams pārbaudīt regulāri, vismaz vienu reizi gadā, arī gadījumos, ja līdz šim nav bijušas nekādas sūdzības.
Ar kādu dzīvojot kopā, un tiekoties diendienā, ir grūti novērot izmaiņas otra cilvēka izskatā un paradumos. Līdzīgi ir arī ar pazīmēm, kas signalizē par bērna redzes problēmām. No vienas puses tas ir tāpēc, ka sākumā problēmas “maskējas”, un nav tik viegli tās atpazīt. No otras puses, lai redzes problēmas saskatītu, nepieciešams laiks un vērība.
Redzes problēmu pamanīšanai būtu jāvēro bērns dažādās situācijās – visas dienas garumā.
Realitāte gan ir cita – vecāki ir noslogoti, un, satiekot bērnu tikai dienas izskaņā, viņam veicot vienveidīgas aktivitātes, ir liela iespēja vairāku problēmu izpausmes palaist garām.
Jāapzinās, ka mēs dzīvojam informācijas tehnoloģiju un digitālo ierīču gadsimtā. Gan vecāki, gan viņu bērni izmanto šīs ierīces darbā un izklaidei. Tieši tā iemesla dēļ jāapzinās, kādu iespaidu ierīces atstāj uz mūsu redzi, un kad ir laiks acis atpūtināt.
Ir svarīgi apzināties, kā sevi pasargāt no augstas enerģijas zilā starojuma, kuru daudz augstākā koncentrācijā nekā saule izstaro mākslīgie gaismas avoti un displeji. Gan redzes, gan kopējai veselībai vislabākās “zāles” ir pāris stundu pavadīšana svaigā gaisā, veroties apkārt un tālumā.
Pasliktināta redze var izpausties kā nespēja saskatīt to, ko redz citi. Tomēr, jāatceras, ka bērni par redzes problēmām parasti paši nesūdzas. Biežāk, īpaši maziem bērniem, uz redzes problēmām norāda citas pazīmes:
● bieža acu samiegšana;
● bieža acu berzēšana;
● apsārtums acu rajonā, iekaisumi;
● nespēja koncentrēties, izsekot tekstam, nevēlēšanās lasīt;
● lasīšana, rakstīšana, spēlēšanās “ar degunu”- liecoties pārlieku tuvu apskatāmajām lietām.
Īpašu uzmanību savu bērnu redzei, vecākiem vajadzētu pievērst tad, kad bērns uzsāk skolas gaitas. Kā zināms, uzsākot mācības, ievērojami palielinās acu slodze. Ja tā ir par lielu, bērna redze var pasliktināties.
Kā zināms, ar redzes traucējumiem, līdz zināmai robežai, var sadzīvot. Protams, tas iespaido kopējo dzīves kvalitāti. Jebkādas redzes problēmas nav iesnas, ko var izslimot: ja problēmas radušās, pašas no sevis tās nepāries. Tas jāsaprot, jāpieņem un speciālistu vadībā jārod piemērotākais risinājums, lai redzes veselības stāvoklis nepasliktinātos vēl vairāk.
Zinātniski pierādīts, ka redze pasliktinās daudz mazākā mērā tiem bērniem, kuri vismaz divas stundas dienā pavada ārā – dabīgā apgaismojumā, un aktīvi nodarbojas ar sportu.
Savukārt, lielāks risks, ka redze bojāsies, ir tiem, kuri daudz laika pavada pie digitālajām ierīcēm (telefona, datora, planšetes), kā arī lasa grāmatas pie nepareiza apgaismojuma.
Straujā informācijas tehnoloģiju attīstība novedusi pie tā, ka jaunu cilvēku vidū arvien izplatītāks kļūst “sausās acs sindroms”. Ja kādreiz tas bija izplatīts vecāka gadu gājuma cilvēkiem, tad tagad saslimšana piemeklē arī jauniešus. Latvijā pēdējos gados parādījušās arī līdz šim neiepazītas redzes saslimšanas: “urbānā acs” un “digitālās redzes sindroms”.
“Urbānā acs” rodas, ja lielāko dienas daļu cilvēks pavada šaurā, saspiestā vidē, kur neieplūst dabīgā gaisma. Savukārt, ar “digitālās redzes sindromu” pārsvarā sirgst cilvēki, kas pārlieku daudz lieto digitālās ierīces. Jāsaka, ka pirms gadiem pieciem Latvijā speciālisti un pacienti nebija neko daudz dzirdējuši par minētajām diagnozēm. Tās var radīt lielu diskomfortu. Tāpēc, vecākiem ieteicams no mazotnes radināt bērnus pie veselīga dzīvesveida, pavadot vairāk laika svaigā gaisā un mācot, kā regulāri atpūtināt acis no digitālajām ierīcēm.
Ja esiet konstatējis, ka bērnam ir problēmas ar redzi un ir nepieciešamas brilles:
- Jāiegādājas tieši tādas brilles, kādas nozīmējis speciālists.
- Neskaidrību gadījumos var vērsties arī pie optikas konsultanta, kam ir pieredze un zināšanas šajos jautājumos.
Ir virkne elementu, ko ņemt vērā, izvēloties brilles, tostarp – vecums, sejas forma un uzstādītā diagnoze. Ir svarīgi, lai pašas pirmās brilles būtu kvalitatīvas.
Pavisam maziem bērniem briļļu ietvariem jāizvēlas mīksts, silikonveida materiāls, savukārt briļļu lēcām jābūt plānām, lai lēcas pilnībā iegultu ietvarā, un lai tad, ja mazulis pakrīt, viņš nesavainojas ar lēcu malām. Vecākiem bērniem jāizvēlas izturīgāki briļļu ietvari, lai “dauzoties” tos nesaplēstu.
Briļļu formas izvēlē bērniem, priekšroka būtu jādod apaļīgākiem briļļu ietvariem.
Bērni ir īsāki nekā lielākā daļa cilvēku, ar ko viņi ikdienā ir kontaktā, tādēļ svarīgi, lai skatoties uz augšu, viņiem nebūtu jāskatās “pāri” brillēm.
Priekšroka briļļu ietvara izvēlē būtu jādod plastikāta ietvariem, jo bērniem ir proporcionāli nelieli deguni. Metāla briļļu ietvaru balsti var pārlieku spiest bērnu degunus, un ir grūti “uzsēdināmi”. Turpretī, plastikāta briļļu ietvari “sēž” ērtāk.
Izvēloties brilles bērnam, daļai vecāku ir tendence neņemt vērā bērna gaumi un vēlmes. Protams, ka vecāki maksā par brillēm, bet tās nēsā paši bērni. Ja bērnam pašam nepatiks tas, kā viņš izskatās ar konkrētajām brillēm, lielāka kļūs iespēja, ka viņš tās atteiksies nēsāt vai slepus uzliks tikai tad, kad redz vecāki.
Mēs saprotam, ka vecāku “pieļautās kļūdas” reizēm saistītas ar to, ka ģimeņu budžetā visām vajadzībām naudas nepietiek. Gribu vērst uzmanību, ka bērniem līdz 18 gadu vecumam katru gadu iespējams saņemt brilles 50 eiro vērtībā bez maksas.
Jau trešo gadu OptiO realizē sociālās atbildības kampaņu, nodrošinot šo iespēju. Lai iegūtu brilles, nepieciešama oftalmologa vai optometrista izrakstīta briļļu recepte, kas nav vecāka par trīs mēnešiem. Redzi iespējams pārbaudīt arī pie pieredzējušiem speciālistiem OptiO veikalos.
