365 “pazuduši” bērni. Mērs: Aizvainoti cilvēki par lēmumu aizbraukt neinformē 0
Ka liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) publiskais pārskats, 2015./2016. mācību gadā nevienā izglītības iestādē nebija reģistrēti 15 912 bērni, no tiem pašvaldībām nebija nekādas informācijas par 365 bērniem. Laikā no 2010. gada līdz 2015. ar katru gadu palielinājies to bērnu skaits, kas izbraukuši no valsts, – pērn kopējais ārzemēs esošo bērnu skaits sasniedzis 12 965. IKVD norāda, ka vairākām pašvaldībām vēl joprojām ir problēmas noskaidrot katra bērna atrašanās vietu, kā arī laikus un precīzi ievadīt datus Valsts izglītības informācijas sistēmā. Tādēļ var uzskatīt, ka pašvaldību darbs informācijas ieguvē ir vēl uzlabojams.
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Bērnu gaitām izsekot spējam tikai kopējiem spēkiem, iesaistoties gan pašām skolām, gan sociālajiem darbiniekiem, gan bāriņtiesai. Kopējās sapulcēs tiek gūta skaidrība arī par tiem bērniem, kuri, ja mēs neko nedarītu, būtu ierindojami skolu neapmeklējušo skaitā. Lielā mērā palīdz tas, ka tagad skolām to slēgšanas draudu dēļ gandrīz vai jākaujas katra bērna dēļ, lai tikai piepildītu klases. Protams, atsevišķos gadījumos mēs varam arī nezināt par kādu bērnu, piemēram, ja kāda Rīgas vai citas pilsētas ģimene pēkšņi atsūta savu atvasi pie vecmāmiņas, kas dzīvo mūsu novadā tālāk no centriem un jauno iemītnieku nedeklarē. Grūtības sagādā arī tie vecāki, kuri negaidīti kopā ar bērniem aizbrauc no Latvijas. Taču arī šādos gadījumos agrāk vai vēlāk par pamanīto pārmaiņu mūs informē kaimiņi. Tajā pašā laikā jārunā par satraucošo stāvokli, ko rada valsts politika. Pirmkārt, pastāv mūsu Biržu internātpamatskolas slēgšanas draudi, ja tie īstenosies, noteikti atradīsies bērni, kuri baidīsies pāriet uz kādu parasto skolu, un tā atkal palielināsies izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits. Otrkārt, valsts rīkojas nepareizi attiecībā pret tiem vecākiem, kuri pļēguro un negrib strādāt. Labklājības ministrija sniedz lāča pakalpojumu, izsakot mudinājumus – ejiet uz pašvaldībām un prasiet, jums pienākas. Arī te slēpjas risks palielināt nereģistrēto bērnu pulku.”
Guntis Gladkins, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs: “Kopumā varam sacīt – bērni pagultē nav palikuši. Tomēr valsts lauciņā jāmet akmens, jo par maz tiek darīts, lai cilvēkus nemāktu dusmas par valstī neizdarīto un ģimenes nebrauktu uz ārzemēm. Aizvainoti cilvēki parasti par savu lēmumu aizbraukt nevienu neinformē, tā arī rodas bērni, kuri it kā “karājas gaisā”. Liela problēma arī tajos gadījumos, kad kopā ar ģimeni dzīvo tikai viens no vecākiem un tas pats negaidīti aizbrauc peļņā uz kādām ārvalstīm, atstājot savu atvasi vecmāmiņas ziņā. Šādam “liekam” bērnam nereti uzrodas draugs vai draudzene un pāriet vēlēšanās iet uz skolu.”
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Tagad bērnu gaitām izsekot vieglāk, jo pēdējā laikā samazinās izbraukušo ģimeņu skaits. Tagad ņemam uzskaitē arī tos bērnus, kuri atgriežas. Tādi bērni ir, piemēram, Piltenē, esam raduši iespēju viņiem nodrošināt papildu mācību stundas latviešu valodā un Latvijas vēsturē, lai viņi spētu apgūt mācību programmas. Priecē arī ziņa, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu pilnveidos obligātā izglītības vecumā esošo un nevienā izglītības iestādē nereģistrēto bērnu uzskaites sistēmu, kā arī uzlabos atgriezenisko saiti sadarbībā ar pašvaldībām un ārvalstīm.”
Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā, kurā ir vidusskola, pamatskola un divi bērnudārzi, nav tādas nereģistrēto bērnu problēmas, kas vislielākā, domājams, ir Rīgā un Pierīgā. Pie mums viss ir caurskatāms, tā bilde ir skaidra. Turklāt zināmā mērā mēs varam izplesties uz citu nelaimi – to daudzo briesmu dēļ, kuras piemeklē Rietumeiropas valstis, mūsu cilvēki vairs tā neraujas prom no Latvijas.”
