Arī deputātus ierēdņu atrunas nepārliecināja. “Situācija Latvijas bērnunamos ir kritiska un prasa būtiskas izmaiņas, laužot līdzšinējo praksi un institūciju darbu pakļaujot bērna interesēm, nevis otrādi,” uzsvēra Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA). Viņa arī pauda satraukumu, ka “bērni kā futbola bumba ceļo starp bērnunamu, internātu un psihoneiroloģisko slimnīcu”, bet nekur neviens par viņiem atbildību īsti nevēlas uzņemties, tādēļ nākamā “pietura” nereti ir cietums. 9
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča informēja, ka deputāti apkopos savus priekšlikumus un vērsīsies pie Ministru prezidentes, piedāvājot savu skatījumu par veicamajiem sistēmas pilnveidojumiem.
Saeimas komisiju vadītājas vienlaikus gan pozitīvi arī vērtē Labklājības ministrijas iniciatīvu stiprināt ārpusģimenes aprūpi un pilnveidot adopcijas sistēmu, kam nākamgad kā jaunai politikas iniciatīvai būtu nepieciešami 4,7 miljoni eiro.
Ministrijas teorētiskie plāni
Tiesībsargs ar saviem asajiem paziņojumiem par situāciju bērnunamos medijos nāca klajā jau martā. Viņš arī izteica viedokli, ka būtu jāatlaiž lielākā daļa bērnunamu vadītāju. Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče, atbildot uz šo viedokli, teica, ka bērnu atrašanās bērnunamos nav iestāžu vadītāju lēmums, bet lielākoties tās ir sekas pašvaldību atbalsta trūkumam ģimenēm ar bērniem. LM vērš uzmanību, ka ne jau bērnu aprūpes iestādes vadītājs pieņem lēmumu par bērna atrašanos aprūpes iestādē un šāda pakalpojuma nodrošināšanu, M. Kupčes teikto atstāstīja aģentūra LETA. Tiesībsarga minētā problēma ir jāskata daudz plašākā kontekstā – tā liecina par pakalpojuma un atbalsta trūkumu pašvaldībās ģimenēm ar bērniem. Ministrijas kompetencē arī neesot bērnunamu vadītāju darba vērtēšana. Tādēļ, ja tiesībsarga rīcībā ir informācija par pārkāpumiem, viņam jāvēršas pie bērnunamu vadītāju darba devējiem, kas šajā gadījumā ir pašvaldība.
