Vēl drūmāka ir situācija ar izglītību. Izglītības likums nosaka, ka bārenim vai bez vecāku apgādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldības iestādē, turklāt pašvaldībai jānodrošina bērniem iespēja iegūt pamatizglītību dzīvesvietai tuvākajā skolā. Diemžēl praksē bērnunamu audzēkņi bieži vien tiek sūtīti uz speciālajām internātskolām. Tas notiek gan tādēļ, ka vietējās skolas un pašvaldības atsakās pildīt savu pienākumu izstrādāt speciālās izglītības programmas, gan tādēļ, ka bērnu aizsūtīšana uz internātskolu bērnunamam ir finansiāli izdevīga. Proti, kamēr bērns dzīvo internātskolā, viņa uzturēšanās izmaksas sedz valsts. Taču bērnunams turpina saņemt pašvaldības finansējumu par bērniem pilnā apmērā pat tad, ja lielāko gada daļu viņi dzīvo citur. 9
Bērnunami mēdz atrunāties, ka uz speciālām internātskolām sūta “problemātiskos bērnus” (ar antisociālu uzvedību un atkarībām). Taču Tiesībsarga biroja speciālisti norāda, ka būtu kļūdaini uzskatīt, ka internātskola bērnunama vietā atrisinās šādas uzvedības problēmas. Turklāt, iespējams, problemātisko bērnu būtu mazāk, ja viņi laikus būtu saņēmuši speciālista palīdzību.
Situāciju vēl absurdāku padara fakts, ka bērni tiek sūtīti uz attālām internātskolām. Piemēram, Tērvetes novada bērni mēro vairāk nekā 300 kilometrus uz internātskolu Rēzeknē, jelgavnieki – 289 kilometrus uz Dagdas internātskolu, bet Rīgas bērni – 278 kilometrus uz Ciblas internātpamatskolu.
Pašvaldībām dažāda pieeja
Sēdē klāt bija arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa, pašvaldību un atbildīgo ministriju pārstāvji, kas centās taisnoties par finansējuma trūkumu vai normatīvo aktu nepilnībām. Tiesībsargs Jansons gan iebilda, ka Latvijā ir virkne pašvaldību, kas, strādājot ar tādiem pašiem likumiem, spējušas atrast audžuģimenes vai aizbildņus visiem saviem bērniem. Starp labajiem piemēriem viņš minēja Rucavas, Priekules, Alsungas, Mērsraga, Ādažu, Mālpils, Krimuldas, Beverīnas, Naukšēnu, Cesvaines, Rugāju, Baltinavas un Kārsavas novadu. “Tie ir novadi, kuros visiem bērniem atrod aizbildni vai audžuģimeni un nepērk bērnunama pakalpojumu, kas pašvaldībai izmaksātu daudzkārt dārgāk. Tie ir novadi, kas ir sapratuši, ka bērnu ievietot bērnunamā nav izdevīgi ne no pašvaldības viedokļa, ne no bērna interešu viedokļa,” uzsvēra tiesībsargs.
