Bērni grib lasīt. Valsts nevēlas palīdzēt 1
Jau pagājis kāds laiks, kopš pašā krīzes plaukumā 2010. gada 11. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī risinājās pirmais Latvijas nacionālais lasīšanas kongress bērniem. Tajā tika parakstīta Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Kultūras ministrijai (KM) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai adresēta rezolūcija, kurā pausta prasība līdz 2011. gadam izstrādāt mērķtiecīgu programmu bērnu lasīšanas veicināšanai ilgtermiņā. 2012. gadā LNB Bērnu literatūras centrs kopā ar LNB Atbalsta biedrību uzsāka “E-pastu karu” un izsūtīja protesta vēstules 11 ministrijām un valsts institūcijām, lai atgūtu programmai pilnībā atteikto finansējumu.
Šobrīd, kad valsts vadītāji apgalvo, ka krīze beigusies, vēstulēs solītais ir aizmirsies. Vienīgā programma, kas valsts līmenī jau 13 gadus rūpējas par Latvijas bērnu lasītprasmi, aizvien saņem nesalīdzināmi mazāku finansējumu nekā, piemēram, pasākumi Latvijā līdz šim nesastaptā Āfrikas cūku mēra ierobežošanai, kam no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nupat 6. februāra sēdē piešķirti 1 352 949 eiro.
Lasītgribošiem bērniem naudu neatrod
Šim gadam Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas (BJŽ) darbības nodrošināšanai Kultūras ministrija (KM) – vienīgā, kura savu iespēju robežās arvien centusies programmu atbalstīt – pagaidām piešķīrusi 43 000 eiro, kas ir nepilna trešā daļa nepieciešamā, saka žūrijas idejas autore, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Jāņem vērā, ka lasīšanas programmā iesaistīto bērnu skaits pat krīzes sāpīgākajos gados nenokritās zem 10 000, bet pēdējos divos gados atgriezies pie 17 000 lasītājiem, savukārt iesaistīto bibliotēku skaits sasniedzis visu laiku augstāko līmeni. Kopumā šogad BJŽ darbu nodrošina 586 bibliotēkas visā Latvijā un 39 diasporas centros Lielbritānijā, Īrijā, Šveicē, Nīderlandē, Austrālijā, ASV un citur, rūpējoties par tur dzīvojošo latviešu bērnu latviskuma saglabāšanu.
Savdabīgi šķiet tas, ka BJŽ darbu uz sevi vēl aizvien pilnīgi neattiecina Izglītības un zinātnes ministrija, kura 2012. gadā atbildē lūgumam atbalstīt žūrijas darbu atbildējusi, ka IZM lasīšana nav prioritāte. Ar katru gadu gan IR augusi skolu bibliotēku līdzdalība programmā, un, piemēram, šogad BJŽ piedalās jau 150 skolas.
Latvijā ir 17,6% skolēnu piecpadsmit gadu vecumā, kam ir zemi sasniegumi lasīšanā. Turklāt lasītprasme dramatiski krītas tieši pusaudžu vecumā, to atzīst arī BJŽ iesaistītie bibliotekāri: sākumskolā interese par grāmatām ir ļoti liela, pamatskolā tā sarūk, bet vidusskolā žūrijā parasti paliek tikai pāris bērnu. To apliecina arī v/a “Kultūras informācijas sistēmas” 2010. gada pētījums, kurā secināts: lasīt patīk 88 procentiem 1. – 4. klašu skolēnu, bet tikai 57 procentiem 5. – 9. klašu skolēnu. Tomēr tikai viens no BJŽ aptaujātajiem bibliotekāriem bija atzinis, ka “bērniem ļoti nepatīk lasīt. Viņi labprātāk sēž pie datoriem un spēlē spēles. Vajadzīga īpaša un taustāma motivācija, lai pierunātu lasīt grāmatas”.
Tas gan, iespējams, skaidrojams ne tikai ar jauniešu intereses trūkumu, bet arī citiem apstākļiem, teic Silvija Tretjakova: “Bērnu žūrija būtībā iesaista tos bērnus un pusaudžus, kuri citādi, iespējams, vispār nelasītu. Tie, kas lasa daudz, žūriju mēdz pāraugt.” Žūrijas dalībniekiem tā ir iespēja justies vērtīgākiem un nozīmīgākiem viedokļu paudējiem. Vienlaikus, kaut arī katrā vecuma grupā žūrijas komplektā iekļautas tikai sešas grāmatas (šogad ierobežoto līdzekļu dēļ, iespējams, būs tikai piecas), vispārējo zināšanu līmeni par literatūru tas ietekmē dramatiski. “Māris Rungulis – viens no populārākajiem bērnu un pusaudžu rakstniekiem Latvijā – vispār atsakās braukt uz skolām, kurās nedarbojas BJŽ, jo tajās neviens neko nav lasījis,” pasmaida Silvija Tretjakova.
Izglītošana, kultūra, sociālais darbs
Latvijā patlaban ir aptuveni 168 tūkstoši iedzīvotāju vecumā starp septiņiem un 17 gadiem, tātad programma aptver tikai desmito daļu. Turklāt tā neveic tikai kultūrizglītojošu darbu vien.
Silvija Tretjakova, kuras neatlaidībai pateicoties programma spējusi izdzīvot visgrūtākos laikus, ir apņēmības pilna panākt, lai BJŽ atbalstīšanā iesaistītos vismaz trīs ministrijas: KM, kura savu iespēju robežās arvien centusies programmu uzturēt, neatsaucīgā IZM, kuru varētu motivēt tiesībsarga lēmums, ka tiesības lasīt pieskaitāmas bērnu pamattiesībām, un arī Labklājības ministrija (LM).
“Bibliotekāri faktiski veic arī sociālās funkcijas,” viņa stāsta. “Piedāvājam siltu un drošu vidi, noslaukām degunus bērniem, kuri citādi paliktu uz ielas, vedam viņus pie acu ārsta, pamanot redzes problēmas, un viņi ar saviem sarežģījumiem nāk uz atvērtu vietu – bibliotēku, nevis meklē sociālos darbiniekus…” Savukārt programmā iesaistītie bibliotekāri anketās ierakstījuši šādas atziņas: “… iesaistīja bērnus no nelabvēlīgām un trūcīgām ģimenēm bibliotēkas pakalpojumu izmantošanā. Bija iesaistīti bērni no cittautiešu ģimenēm, lai palīdzētu valsts valodas apgūšanai”, “bērniem no sociālā riska ģimenēm iespēja justies vajadzīgiem, saprastiem un iekļauties sabiedrībā”, “saliedē bērnus, vecākus, skolotājus, pašvaldības darbiniekus”, “vecāki īpaši uzsver dāvāto iespēju lasīt kopā ar savu bērnu, novērtē, ka lasīšana kaut nedaudz palīdzējusi atrauties no ikdienas steigas” un tamlīdzīgi, skaidri apliecinot programmas daudzpusīgo sociālo raksturu.
Vienlaikus bibliotekāru anketas atklāj arī rakstītāju profesionalitāti. Ne vienā vien anketā minēts, ka jaunāko klašu bērni nesaprot daļu žūrijas grāmatu, taču, iespējams, kopīga lasīšana bibliotēkā šo problēmu varētu novērst. Silvija Tretjakova norāda: daļa komplektā iekļauto grāmatu mēdz izraisīt pretreakciju, īpaši skolotāju un vecāku vidū, jo latviešu lasītājs uzskatāms par diezgan konservatīvu. Taču žūrijas mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar kvalitatīvu, mūsdienīgu literatūru, un tas nozīmē arī eksperimentus ar formu un valodu.
Piebilstu, ka programma faktiski būtu jāatbalsta arī Ekonomikas ministrijai, kura taču tiecas ieviest savu reemigrācijas programmu – valodas vides saglabāšana, bērnu lasītprasme dzimtajā valodā, saiknes saglabāšana ar Latviju – visas šīs BJŽ sastāvdaļas tiešā veidā var ietekmēt vecāku gatavību atgriezties dzimtenē. Silvija Tretjakova piekrīt, vien piebilst, ka lielu pateicību BJŽ parādā Ārlietu ministrijai, kura pēdējos gados palīdz ar grāmatu komplektu izsūtīšanu.
Modinās Saulcerīti
Atšķirībā no valsts iestādēm pašvaldības ieguvumus no Bērnu un jauniešu žūrijas redz tieši: vairāk mērķtiecīgi nodarbinātu bērnu, turklāt šie bērni lielākoties ir arī sabiedriski aktīvi. Savukārt jauninājumu – pēdējos gados programma papildināta ar vecāku žūriju – BJŽ iesaistītās skolas un bibliotēkas novērtējušas kā ģimeni stiprinošu pasākumu.
Iespējams, tieši tādēļ katru valsts doto latu pašvaldības papildina ar vēl diviem. Tomēr arī šo līdzekļu īsti nepietiek, lai visās bibliotēkās, kuras piedalās lasīšanas programmā, nodrošinātu vismaz divus pilnus žūrijas grāmatu komplektus, turklāt panāktu, ka tos iespējams bibliotēkām izsūtīt jau aprīlī, nevis tikai vasaras vidū vai pat septembrī.
Rīgas Teikas vidusskolas bibliotekāre Maija Kraukle stāsta: katru gadu liels potenciālo lasītāju skaits atbirst tieši tādēļ, ka bērni jau grāmatas neizlasa pāris dienās: “Nākamais lasītājs atnāk vienreiz, otrreiz, trešoreiz. Ja grāmata tā arī nav atgriezusies, viņš vairs nenāks.” Vairākas bibliotēkas savās anketās pat ierosinājušas, ka BJŽ norises laiku varētu mainīt, pieskaņojot to skolas gadam, – taču kur gan paliktu viena no lielākajām lauku bērnu motivācijām, proti, iespēja paviesoties lielajos Grāmatu svētkos Rīgā?
Skolas, bibliotēkas un pašvaldības meklē arī citus motivācijas veidus: daudzās vietās notiek vietējais žūrijas noslēguma sarīkojums, kuru papildina arī, piemēram, ekskursija, iecienītu mūziķu vai žūrijā iesaistīto rakstnieku viesošanās. Tomēr galvenais programmas dzinējspēks ir profesionāļi – publisko un skolu bibliotekāru darbinieki.
Balvu pamatskolas direktore Māra Pimanova stāsta, ka šīs skolas iesaistīšanās BJŽ galvenokārt skaidrojama ar bibliotekāres Rudītes Bukšas iniciatīvu: “Viņa ir fantastiski aktīvs cilvēks ar bezgalīgu iniciatīvu, prot iesaistīt pilnīgi visas auditorijas, un bērniem bibliotēka ir mīļākā vieta visā skolā.” Pati Rudīte Bukša teic, ka BJŽ ir lielisks pasākums: “Visiem bērniem jau nav tāda talanta vai gaišas galvas, lai piedalītos olimpiādēs, konkursos, bet lasīt var katrs. Mēs vienmēr ļoti cenšamies iesaistīt vecākus, arī vecvecākus, un arvien nominējam čaklāk lasošās ģimenes skolas pateicības pēcpusdienai.”
“Būtu nepieciešami līdzekļi bibliotekāru motivācijas semināriem, apdrukāts autobusiņš, kurā kopā ar autoriem apbraukāt žūrijā iesaistītās bibliotēkas,” nopūšas Silvija Tretjakova. Viņa saprot: tik ilglaicīgā programmā ir nepieciešama regulāra bibliotekāru un lasītāju motivēšana. Tādēļ šogad saistībā ar “Rīga 2014” un jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas atklāšanu 8. septembrī plānots lielais lasīšanas karnevāls. Tam tiks izvēlēti 2000 bērni, kuri, mīļāko grāmatu varoņu tērpos saposušies, dosies pāri Akmens tiltam uz bibliotēkas jauno ēku atmodināt Saulcerīti. Uz Akmens tilta gājiena dalībnieki “cīnīsies” ar septiņiem kraukļiem – aizspriedumiem par bērniem un lasīšanu.
Kā no 17 000 lasošiem bērniem tiks izvēlēti 2000 veiksminieki, kas piedalīsies lielajā karnevālā? Silvija Tretjakova teic, ka tas esot bijis tiešām sarežģīts uzdevums, jo “pret bērniem jābūt maksimāli godīgiem. Kā pateiksi: tu brauksi, bet tu ne?” Tādēļ izsludināts radošo darbu konkurss “Kā atmodināt Saulcerīti?”, un tieši tā rezultāti noteiks, kurš rudenī viesosies Rīgā. Ir arī ieplānots, ka visi bērni, kuri darbosies BJŽ, saņems īpaša dizaina LNB lasītāju kartes, kļūstot par bibliotēkas lasītājiem. Iespējams, arī tas kādam liks sajust savas darbošanās vērtību un motivēs nepamest programmu.
Ideju ģenerators
Arī tā varētu dēvēt Silviju Tretjakovu, kura kopā ar savām četrām kolēģēm Bērnu literatūras centrā izdomā arvien jaunus paņēmienus, kā attīstīt bērnu lasītprasmes veicināšanas programmu. To apliecina arī pirms pāris gadiem ieviestā Vecāku žūrija, kurā pērn saņemtas jau vairāk nekā 1300 anketas. Sākotnēji Vecāku žūrijā bijušas tikai mammas, nu arvien pieaug lasošo tēvu skaits, un ir radīts plāns, kā vēl vairāk veicināt tēvu iesaistīšanos kopīgā lasīšanā ar bērniem. Plašāka plānota arī sadarbība ar izceļojušajiem latviešiem: pirmoreiz Bērnu un jauniešu žūrijas komplektus plānots nogādāt ne tikai vietējās latviešu svētdienas skoliņās, bet arī publiskajās bibliotēkās Mančestrā, Līdsā, Mansfīldā, Bredfordā un Aterboro.
Silvija Tretjakova pamato: “Ne jau visiem izceļojušajiem latviešiem gribas satikties vietējos centros, ir tādi, kuri labprātāk mierīgi aiziet uz parastu bibliotēku un izņem grāmatu tur.” Tāpat būtu labi BJŽ komplektā iekļaut arī audiogrāmatas.”
Starptautiski pētījumi liecina: Latvijas bērnu lasītprasme joprojām ir ļoti zemā līmenī – tikai 2,9 procenti bērnu 15 gadu vecumā ir ļoti labi lasītāji, bet 17,6 procenti – to prot ļoti vāji. ES valstu izglītības ministri ir noteikuši mērķi līdz 2020. gadam samazināt neprasmīgu lasītāju proporciju no 20% līdz mazāk nekā 15%.
Vecāku žūrijai izvēlētās 2013. gada kolekcijas grāmatas:
1. Kitija Krauzere, “Ezera Annija”
2. Mjūriela Barberī, “Eža elegance”
3. Inga Gaile, “Migla”
4. Lorena Olivera, “Pirms es krītu”
5. Sandro Veronēzi, “Rāmais haoss”
Sesto grāmatu vecāki izvēlas no Bērnu un jauniešu žūrijas kolekcijas.
Bērnu un jauniešu žūrijai izvēlētās grāmatas sk. www.lnb.lv/lv/lasisanas-veicinasanas-programma
Pašvaldības viedoklis
Andris Bergs, Olaines domes priekšsēdētājs: “Bērnu žūrija ilgst jau 13 gadus, un katru gadu piedalāmies, paši gādājam grāmatu komplektus, arī dāvaniņas, lai piesaistītu bērnus un jauniešus lasīšanai. Man pašam ir trīs bērni vecumā no trim līdz 14 gadiem; oficiāli gan nedarbojos žūrijā, bet esmu izlasījis gandrīz visas grāmatas kopā ar bērniem, jo mana pārliecība ir, ka lasīšana nozīmīgi attīsta personību un visas spējas. Ļoti žēl, ka vairs nav obligātās literatūras, kā tas bija agrāk, taču BJŽ ir labs tās aizvietotājs.”
Novadu aptauja
Kā vērtējat bērnu un jauniešu žūriju?
Edīte Ozoliņa, Kuldīgā, divu bērnu māmiņa: “Mani bērni – pirmskolnieks un ceturtās klases skolniece – Bērnu žūrijā piedalās jau kopš laika, kad Kuldīgas Galvenā bibliotēka iesaistījās šajā programmā. Lielā meita lasīja pati, mazajam lasīju priekšā, lasītprieka radīšanā iesaistījās arī bērnudārzs. Pati jau otro gadu darbojos Vecāku žūrijā. Lasu daudz un dažāda stila grāmatas, tomēr no Vecāku žūrijai piedāvātajām sešām grāmatām tikai kādas trīs lika aizdomāties. Vajadzētu vairāk izvēlēties oriģinālliteratūru, taču tādus darbus, lai arī man būtu skaidrs, par ko ir stāsts. Organizatoriem vajadzētu vairāk pārdomāt arī saturu, ar ko varētu piesaistīt vecāko klašu grupu. Kopumā programmai tomēr ļoti pozitīvi rezultāti – pateicoties bibliotēkas un skolu sadarbībai, mazie bērni ļoti aizrautīgi lasa.”
Evija Babkina, Grobiņas pagasta sākumskolas skolotāja, divu dēlu māmiņa: “Bērnu žūrijā piedalās mans dēls, kurš iet pirmajā klasē – viņam lasīšana pašam veicas raiti un ļoti patīk visas izlasē iekļautās grāmatas. Izlasīto pēc tam pārrunājam. No mūsu sākumskolas pirmās klases, kurā ir seši skolnieki, programmā piedalās viens bērns, kurš ir izlasījis visas grāmatas. Šo programmu uzskatu par ļoti lielu vērtību, jo arī pati lasu un motivēju savs bērnus un skolēnus – esam izveidojuši tradīciju, ka ik pēc divām nedēļām visi dodamies uz bibliotēku nomainīt grāmatas.”
Laima Liepiņa, Grobiņas pagasta bibliotekāre, LNB Atbalsta biedrības titula “Pagasta bibliotekārs- Gaismas nesējs” 2013. gada laureāte: “Uzreiz, kad Grobiņas pagasta bibliotēka pirms dažiem gadiem iesaistījās Bērnu un jauniešu žūrijas programmā, man bija bažas, vai tā gūs pietiekamu atsaucību. Tomēr tagad redzu, ka bērni ir ļoti sarosījušies, un viņiem ļoti patīk gan tas, ka grāmatas jāvērtē, gan arī tas, ka šogad anketas varēja aizpildīt elektroniski. Lielākā daļa mūsu lasītāju nāk no Grobiņas novada sākumskolas, taču daži ir arī mūsu bibliobusa maršrutā. Tas, ka viņu bērni lasa, uz bibliotēku atved arī viņu vecākus – pieci pagasta iedzīvotāji nu jau ir iesaistījušies Vecāku žūrijā.”
Sagatavojusi Anita Bormane
