Daces Miezītes ģimenes našķošanās mežā 0
Dace, Jura (17), Elzas (16), Jāņa (10) un mazā Mārtiņa (8 mēnesīši) mamma no Ogres:
“Mēs no tā, ka ēdam savvaļas augus, netaisām “lielu lietu”. Senāk cilvēki ēda to, ko varēja dabūt, un mēs arī ēdam to, kas ir un to, ko var dabūt, jā, nesmādējot arī to, ko piedāvā mūsdienu iespējas – ārzemju augļus un citus labumus. Mēs cenšamies ievērot sezonalitāti, ēst sezonas produktus, bet ar lielu uzticību ķermenim un tā intuīcijai, ka tas pateiks priekšā, ko tam vajag un kārojas.
Mana vecmamma bērnībā vārīja nātru zupu, un arī es to katru pavasari daru. Līdzko parādās pirmās nātrītes, tā vārām zupu.
Mēs dzīvojam pie meža, mums ir lielas iespējas visu ko saplūkt. Katram vecākam vajadzētu zināt tos pārdesmit indīgos augus, kas Latvijā ir, un tad bez bažām pārējo ļaut bērnam pagaršot, jo sliktākajā gadījumā dabūs tikai caureju.
Maniem bērniem vieni no garšīgākajiem šķiet egļu jaunie dzinumi. Tad, kad staigājam pa Salaspils botānisko dārzu, viņi pat taisa savu topu.
Latvijas eglei mežā ir zaļi dzinumiņi, bet botāniskajā dārzā, kur ir daudz šķirņu, katrai eglei tie dzinumi ir savādāki, pat rozā, dzeltenā, zilganā un baltā krāsā. Tad viņi no katra pagaršo un spriež – kurš bija garšīgāks, kurš rūgtenāks.
Es esmu izvēlīga un man patīk, ja ir skaisti. Arī augus es vācu izvēlīgi, neplūcu visu pēc kārtas, kas pagadās. Es izvēlos un noplūcu visskaistākās, vismaigākās lapiņas. Un to darot, pasaku paldies par tavu skaistumu un tavu devumu – re, kāds tu malacītis izaudzis. Pati vākšana jau sanāk kā paklanīšanās, kā pateikšanās augam. Kad mēs vācam, kaut vai piemēram, māllēpes, tad taču mēs pieliecam galvu, tādā veidā pasakoties tai. Bet ir tik jauki to darīt apzināti – izvēlēties, pieskarties, noplūkt un pateikties.
Pēdējos gados mūsu ģimenē ir izveidojusies tradīcija pavasarī vienu mēnesi gandrīz katru dienu dzert zaļos kokteiļus. Un izaicinājums ir tajā, ka katru reizi ir jābūt savādākam kokteilim, vismaz viena sastāvdaļai atšķirīgai. Protams, tāpat tas katru reizi garšos nedaudz citādi, jo zālīšu proporcijas atšķirsies – vai vairāk nātres vai citi augi.
Viseksotiskākais kokteilis man bija, kad devos garā gājienā pakaļ strauspapardes mazajiem dzinumiņiem. Tie ir brīnišķīgi skaisti! Bet ir jāzina, ka tur tiešām aug strauspapardes, lai nesajauc ar otru – ozolpapardi, kas ir indīga. Maija beigās, kad tām ir izaugušas lapas, tad tās jau var atšķirt, bet kamēr ir tikai dzinumiņi, labāk bez pārliecības neaiztikt. Gadu gaitā, staigājot un pētot, esmu savu apkārtni jau iepazinusi un zinu, kur kādi augi atrodami.
Parasti mēs kokteiļos zaļumus maļam kopā ar kādu augli vai ogām, kas tajā brīdī ir pieejams. Maniem bērniem vislabāk iet kopā ar kivi. Bet es ieteiktu katram pašam eksperimentēt un atrast sev patīkamās garšas.”
