Ilzes Kuduliņas “zaļumu ēšanas” stāsts 0
Ilze, Kristīnes (8), Kārļa (6) un Reiņa (3) mamma no Jelgavas:
“Mēs dzīvojam pilsētā, bet speciāli braucam uz mežu “medīt” zaļās lapas, kā mēs tās saucam. Mums jau ir savas zināmas vietas un taciņas, kur zinām – te aug nātrītes, tur gārsas. Bērniem patīk viss tas process – meklēšanas un lasīšanas prieks, augu iepazīšana.
Vislabāk maniem bērniem garšo jauno gārsiņu lapiņas un dzinumi, pļavas skābenītes, arī ganu plikstiņu gardās galotnītes, protams, zaķskābenes iet uz urrā. Staigājot pa mežu iemetam mutē arī jaunās liepu lapiņas, bērzu lapiņas, arī egļu jaunos dzinumus.
Mums ir noruna – plūcam tikai to, ko mēs pazīstam. Ja bērni nepazīst kādu augu, tad jautā man. Un vēl viens noteikums – ceļa malās nekas nav ēdams, jo tur ir “indīgie putekļi”, ne zāli, ne lapas, ne ogas ceļmalās un pilsētā mēs mutē neliekam.
Mans novērojums ir tāds, ka “lapas” bērni sāk ēst ap trīs gadu vecumu. Piedāvāti zaļumi viņiem tiek jau ātrāk, pagaršot viņiem patīk un interesē. Bet līdz trīs gadu vecumam viņi neprot ar to lapu tikt galā, nav vēl tiktāl apguvuši savu košļāšanas aparātu.
Es pati lietoju zaļumus, tādēļ arī maniem bērniem tas nav nekas svešs. Visbiežāk salasītos zaļumus blendējam zaļos kokteiļos. Meita ļoti labprāt tos dzer. Mēs runājam, kāds labums no tiem ir, ko tie dod veselībai.
Ja nātres saplūcam lielākos daudzumos, tad uzglabājam ledusskapī. Pārsvarā nātres maļam kokteiļos, lai nejustu asumu un lai nebūtu jāplaucē un tādā veidā jāzaudē daļa uzturvērtības.
Kokteiļu idejas no Ilzes ģimenes: jaunās nātrītes un apelsīnu sula. Nātrītes un saldētas upenes, banāns, karote medus, ūdens.”
