Bērni, ejam ēst pienenes! Ar bērniem apēst pavasari jeb zaļie našķi dabā 0
Jāiemāca bērnam dažādība
Autore: Līga Rozentāle
“Mammu, panašķēsimies ar pienenēm?!” – pērn pavasarī diezgan bieži šādu aicinājumu dzirdēju no savas meitas Elzas. Saka – ābols no ābeles tālu nekrīt. Savvaļas augus jeb nezāles, kā tās mēdz dēvēt, jau teju desmit gadus esmu iekļāvusi savā uzturā. Tādēļ tikai pašsaprotami šķiet tos parādīt un iedot nogaršot arī saviem bērniem.
“Es esmu kā bite, ēdu medutiņu,” saka Elza, plūkājot dzeltenās ziedlapiņas un liekot mutē. Ir bijuši gadījumi, kad līdzcilvēki satraukti pie manis atskrien un aizrāda – tava meita ēd pienenes! Jā, zinu, es atbildu, viņai tās garšo. Tāpat kā citi mazie, zaļie našķi, ar ko pavasarī dāsni dalās daba – mazās gārsiņas, zaķkāposti, pļavas skābenes, pumpuri, dzinumiņi un lapiņas. Vērot, meklēt, atrast, noplūkt un pagaršot. Priecāties un spēcināties. Savvaļas zaļumu ēšana ir brīnišķīgs process, kuru vērts ierādīt saviem bērniem.
Iespējams, jautāsi – vai tad no tiem pāris pumpuriem, dažām lapiņām, ko iemetīsim mutē, būs kāds labums? Atbilde ir – jā! Savvaļas augu iedarbība ir spēcīgāka kā dārzā augušajiem, tādēļ pietiek ar mazumiņu. Bioloģijas zinātņu doktore, grāmatas “Aizslēposim pēc avotkresēm!” autore Rūta Bērziņa-Bērzīte uzsver – svarīga ir uzturvielu dažādība, nevis daudzums. Jo lielāka dažādība, jo izaugs veselāks cilvēks. Bieža vecāku kļūda ir meklēt tikai to gardāko, ko bērni labprāt ēd, tā ieviešot uztura bagātības sašaurināšanu, kas grauj bērna veselību un imunitāti turpmākai dzīvei. “Vecāku uzdevums ir līdz piecu gadu jubilejai iemācīt ēst pēc iespējas dažādāku uzturu, un te katrs nieciņš ir ļoti svarīgs,” norāda Bērziņa-Bērzīte.
No kāda vecuma var sākt dot zaļumus? Nav ierobežojumu, tos dod bērnam nogaršot tāpat kā jebkuru citu ēdienu. Kamēr bērnam vēl nav zobi, tikmēr dod tikai attiecīgi sagatavotu augu barību – sasmalcinātu, mīkstu. Katru jaunu augu sāk dot ar nelielām devām, tad pamazām vairāk. Bērns pats par daudz neapēdīs. Individuāla nepanesamība mūsdienās var būt pret jebko, tādēļ, ja ir kāds augs, ko bērns nepanes, to vienkārši neēd.
Kā tad tos zaļumus ēst? Pirmkārt, grauzt svaigus. Kā uzskata Bērziņa-Bērzīte, mēs par maz dodam bērniem graužamu barību, bet tā ir svarīga – jo veicina kvalitatīvu siekalu veidošanos un līdz ar to mutes dobuma un visa organisma veselīgumu. Zaļumus var arī vārīt, tvaicēt, šķovēt, cept – jo dažādāk, jo labāk. Savvaļas augus var pievienot salātiem, zupām un sautējumiem. Pēdējā laikā populāri ir gatavot “zaļos kokteiļus”.
Bērziņa-Bērzītei par tiem gan ir noraidošs viedoklis – “zaļie kokteiļi neveicina barības košļāšanu un pareizu gremošanu, tos atstāsim tiem, kam pāri 90 un grūtības ar košļāšanu.”
