Bērni + dārzeņi = draudzība? Kā gatavot, lai dārzeņi garšotu arī bērniem 0
Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Zinām, ka ļoti svarīgi uzturā lietot daudz dārzeņu. Ko gatavot, lai dārzeņi garšotu arī bērniem? ANITRA G.
Veselības ministrijas apstiprinātajos bērnu veselīga uztura ieteikumos norādīts, ka ēdienam jābūt daudzveidīgam un uzturvielām bagātam. Taču ēdiena porcijas lielums katram bērnam jāpiemēro individuāli. Bērns pats jūt, cik daudz ēst, tāpēc nevajadzētu piespiest apēst visu, kas uzlikts uz šķīvja. Neievērojot šo principu, var tikt izjaukta mazā ēdēja sāta sajūta, līdz ar to notiek pārēšanās. Pastāvīgas pārēšanās un mazkustīga dzīvesveida dēļ var veidoties aptaukošanās.
Ieteikts katrā ēdienreizē piedāvāt dažādus dārzeņus un augļus, vislabāk – vietējos. Tie ir bagātīgs vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu un citu bioloģiski aktīvu vielu avots. Ar dārzeņiem un augļiem var remdināt izsalkumu starp ēdienreizēm.
Bērnu uzmanību šai pārtikas produktu grupai var piesaistīt ar dārzeņu krāsu, struktūru un formu dažādību, kā arī dažādojot ēdiena pagatavošanas veidus.
Māmiņu pieredze
Labāk atsevišķi, nevis daudzus kopā
Anita Ozola, divu dēlu (9 un 4 gadi) māmiņa:
– Dēli ir izcili svaigu gurķu ēdēji, bet tie viņiem garšo atsevišķi, nevis iejaukti salātos un aizdarīti ar skābo krējumu vai kādu salātu mērci. Tāpēc dēliem svaigos gurķus gatavoju pavisam vienkārši: sagriežu, uzbārstu sasmalcinātas dillītes un lociņus, arī mazliet sāls.
Vecākajam dēlam garšo tomāti – tie, kas izaug vecvecāku dārzā, nevis nopērkami veikalā. Kā zinām, pašu audzētiem dārzeņiem ir daudz labāka garša, un bērni to spēj novērtēt.
Kad vecākais dēls gāja bērnudārzā, tur bērniem starp ēdienreizēm deva dārzeņus: mazos burkāniņus, sagrieztus kāpostus, ko pagrauzt, kad gribas kaut ko apēst. Viņam tas kļuva par ieradumu, un no viņa to pārņēmis arī brālis. Ja mājās nevar sagaidīt vakariņas, pagrauž burkāniņu.
Ar sakņu sautējumiem un dārzeņu zupām ir lielākas problēmas. Bērniem svarīgi saprast, ko viņi ēd, bet šajā gadījumā ēdiena sastāvdaļu ir daudz un nav skaidrs, kas tie par dārzeņiem.
Turklāt dārzeņu sautējumiem nav īpaši pievilcīgs izskats, bet mēs zinām, ka cilvēks ēd arī ar acīm. Sautējumā sajaucas dārzeņu garšas, un bērns vairs nevar atpazīt, piemēram, burkānu, kura saldo garšu ir iepazinis.
Dēliem garšo pupiņu zupa, arī ķirbju biezzupa, kurai pievienoju dažādas sēkliņas un maizes grauzdiņus. Viņi labprāt ēd arī soļanku, kas ir pikantāka, taču netrūkst dārzeņu.
Jāatzīst, ka bērni pieaugot arvien biežāk pavēsta: šo es ēdīšu, bet to ne. Pieļauju, ka mājās šo atrunu var biežāk dzirdēt nekā dārziņā. Piemēram, vecākais dēls mājās neēda biešu zupu, bet dārziņā no tās neatteicās.
Svarīga ēdiena konsistence
Kristīne Vazdika, 2,7 gadus veca dēla māmiņa:
– Kad dēliņš bija sešus mēnešus vecs, sāku viņu iepazīstināt ar dārzeņu un augļu pasauli. Pirmo iedevu avokado, pēc tam svaigu gurķi, tvaicētu brokoli, ceptus, strēmelītēs sagrieztus saldos kartupeļus. Dēls ēda visus dārzeņus, ko piedāvāju, arī bietes. Izmantoju bērna vadītas ēšanas metodi, tāpēc varēju izsekot, kas viņam garšo un kas ne tik ļoti.
Tagad, kad dēls paaudzies, viņš ne no viena dārzeņa nav atteicies, taču periodiski mainās favorīti. Joprojām viņam garšo avokado, taču jāpadomā, kā to pasniegt. Tāpēc dēls avokado apēd ne vien ar karotīti izņemtu no miziņas, bet arī saspaidītu un uzziestu uz maizes.
Dēls dod priekšroku dārzeņiem, ja tie tiek piedāvāti katrs atsevišķi, nevis sajaukti salātos. Bērnam svarīgi saprast, kas ir ēdiena sastāvā. Tagad viņš labprāt ēd, piemēram, svaigu kāpostu un burkānu salātus (arī tad, ja pievienota selerija!). Ar tomātiem gan nav draugos, dažkārt ēd ķirštomātus. Tos, tāpat kā vīnogas, pārgriežu uz pusēm, jo līdz četru gadu vecumam pastāv risks, ka bērns, šīs ogas ēdot veselas, var aizrīties.
Dēlam ļoti garšo dārzeņu zupas – gan skābeņu, gan biešu, gan pupiņu, bet krēmzupas pagaidām neatzīst. Iespējams, nepatīk to konsistence. Šā iemesla dēļ viņš nav arī dārzeņu sautējumu piekritējs.
Favorīti mainās
Zanda Kravale, 6 gadus vecas meitas un 3 gadus veca dēla māmiņa:
– Pirmajā dzīves gadā, kad zīdainīti sāk piebarot, izmantoju bērna vadītas ēšanas metodi. Mazajam piedāvā dažādus dārzeņus (ne tikai!), un viņš izvēlas un ēd tos, kas viņam labāk garšo. Interesanti, ka vienubrīd kāds dārzenis ir topa augšgalā, piemēram, tvaicēts brokolis, bet pēc laiciņa bērns to nemaz neievēro. Acīmredzot organisms pasaka priekšā, kas tajā brīdī ir vajadzīgs un kas nav.
Dārzeņi meitai garšo vairāk nekā dēlam, kurš priekšroku dod gaļai, bet abi ēd daudz dažādu dārzeņu, bieži vien svaigus, piemēram, sagriežu strēmelītēs svaigu cukīni vai kabaci. Cukīni pievienoju arī omletei. Abi iecienījuši svaigu lapu salātus, spinātus, ko apēd tāpat bez salātu mērces, nograuž arī pa kādam kartupelim, kad tos mizoju. Savukārt ziemā viņiem cieņā ir skābēti kāposti, kas satur daudz vērtīgu uzturvielu. Tiem pievienoju skābo krējumu un ceļu galdā.
Bērni labprāt ēd biešu zupu, arī svaigu dārzeņu salātus, ko gatavoju kā piedevu gaļai. Tiesa, meita pēdējā laikā sākusi atteikties no gaļas.
Varētu būt veģetārietis
Ieva Mediņa, 2,2 gadus veca dēla māmiņa:
– Es vēroju, kas no dārzeņiem dēlam garšo un kas ne. Piemēram, kad sāku piebarot, viņam īsti negaršoja spināti, kas ir bagātīgs dzelzs avots. Kad tiem pievienoju batāti jeb saldo kartupeli, dēls šādu dārzeņu salikumu ēda daudz labprātāk. Sākot piebarot, pati gatavoju visus dārzeņu biezeņus. Izejvielas pērku tirgū vai izmantoju to, ko mamma izaudzējusi dārzā: kabačus, burkānus, ķirbjus.
Patlaban nav tādu dārzeņu, kas dēlam negaršotu, un nav arī tādu, kas izteikti garšotu. Piemēram, vienu dienu var garšot vārīts kartupelis, bet tad nedēļu tos nelabprāt ēd vai vispār atsakās. Ja jāizvēlas – svaigs vai vārīts dārzenis, dēls dod priekšroku svaigam. Vēl viņam patīk, ja no dārzeņiem pagatavoti salāti, nevis pasniegts tikai tomāts vai gurķis. Acīmredzot piesaista gan krāsu bagātība, gan iespēja pašam izvēlēties, ko ēst, – no salātiem paņem tos dārzeņus, ko tajā brīdī gribas. Gadījies, ka apēd vārītus burkānus, kas dārzeņu zupā, bet vistas gaļa paliek neapēsta. Ziemā dēlam topā bija cepti kāļi, bet tagad var grauzt svaigu kolrābi, kas pēc formas atgādina ābolu, tas ir arī sulīgs. Viņš varētu būt veģetārietis, jo dārzeņi garšo. Mēs, pieaugušie, arī daudz ēdam dārzeņus. Katrā ģimenē ir savas ēšanas tradīcijas. Ja vecāki uzturā lieto maz dārzeņu, tad nevar gaidīt, ka bērns tos labprāt ēdīs.
