Foto – Fotolia © grafikplusfoto
Ja autismu neārstē 0
Cilvēks ar viegliem autiskā spektra traucējumiem var nodzīvot visu mūžu un tā arī neuzzināt par tiem. Droši vien ikviens zina kādu, kurš šķiet noslēgts un mazliet dīvains, taču visādi citādi iekļaujas sabiedrībā. “Ja izvēlas piemērotu nodarbošanos, šādi cilvēki var izveidot ļoti veiksmīgu karjeru. Var būt izcili fiziķi, matemātiķi un ķīmiķi. Arī talantīgi mākslinieki un mūziķi, jo daudziem ir saasināta skaņu uztvere un krāsu izjūta. Taču tas nenozīmē, ka dzīvē viņiem klājas viegli. Emocionālu diskomfortu sagādā grūtības saskarsmē ar apkārtējiem, nespēja saprast citus, neprasme risināt konfliktus. Regulāri moka trauksme. Tās mazināšanā var palīdzēt psihologs vai psihoterapeits, turklāt uzlabot saskarsmes prasmes iespējams jebkurā vecumā,” iedrošina psiholoģe.
Ja bērnam ir vidēji vai smagi attīstības traucējumi, bet vecāki, gaidīdami brīnumu, neved pie speciālistiem, prognoze ir ļoti bēdīga. Nesaņemot īpašu palīdzību, kāda bērna attīstība bija divos gados, visbiežāk tāda pati paliek arī trīs, četru, piecu gadu vecumā un vēlāk.
Jo ātrāk vecāki sāk rīkoties, jo vairāk iespējams bērnam palīdzēt. Piemēram, līdz septiņiem gadiem smadzenes gluži kā sūklis ir gatavas uzsūkt jaunus vārdiņus un valodas konstrukcijas. Pēc tam uzlabot runas spējas ir ļoti grūti.
“Reizēm vecāki meklē palīdzību vien tad, kad bērnam jāsāk iet skolā, vai pat vēlāk. Viņi tā nerīkojas vienaldzības dēļ. Ir neizturami sāpīgi ieraudzīt un atzīt, ka atvasei ir attīstības problēmas, tādēļ problēmu noliedz, cer, ka varbūt viss tomēr būs labi. Bieži vien lāča pakalpojumu izdara radi, draugi un pat ģimenes ārsti, mudinot neuztraukties, pagaidīt. Saka: “Tas nekas, ka viņš četros gados vēl nerunā, puikas parasti sāk runāt vēlāk. Tas nekas, ka viņš nespēlējas ar citiem ķipariem, bērni ir dažādi.” Patiesībā vajadzētu mudināt pārbaudīties, ja ir kaut mazākās aizdomas,” iesaka psiholoģe.
Kas vainojams?
“Autiskā spektra traucējumu attīstībā ir iesaistīti vienlaikus vairāki gēni mijiedarbībā ar ārējiem faktoriem,” skaidro ģenētiķe Daiga Bauze. 10–15% gadījumu autiskā spektra traucējumi ir pirmais simptoms ģenētiskām slimībām, piemēram, trauslās X hromosomas sindromam, Eindželmana sindromam, Retta sindromam un tuberozajai sklerozei, tādēļ nepieciešama ģenētiska izmeklēšana.
Savukārt aptuveni 85% gadījumu precīzs cēlonis nav zināms. Pētījumos ir analizēts vairāk nekā piecdesmit iespējamo riska faktoru grūtniecības laikā, kas varētu veicināt šādu traucējumu veidošanos, un, pamatojoties uz statistikas datiem, ir atklāta saistība ar ieilgušām dzemdībām un mazu bērna svaru (zem 2500 gramu) piedzimstot, stāsta daktere.
Nesen izvirzīta hipotēze, ka autiskā spektra traucējumu attīstības risks mazulim pieaug līdz ar vecāku vecumu. Pētījumi apstiprinājuši, ka gados vecāku tēvu bērniem biežāk izveidojas de novo jeb jaunas gēnu mutācijas.
Vēl pierādīts, ka mazulim var attīstīties autiskā spektra traucējumi, ja māte grūtniecības laikā pārslimojusi tādas infekcijas slimības kā masaliņas un citomegalovīruss. Apjomīgā pētījumā Dānijā analizēta informācija par desmit tūkstošiem šādu bērnu māmiņu, un atklājies, ka pārslimota vīrusu infekcija pirmajā grūtniecības trimestrī un bakteriāla infekcija otrajā trimestrī var būt cēlonis autiskā spektra traucējumu attīstībai.
Pēdējā laikā vecāku vidū populārs kļuvis uzskats, ka iemesls ir agrīna mazuļu potēšana ar kombinēto – masalu, cūciņu un masaliņu – vakcīnu (MMR), kas satur konservantu tiomersālu. Taču zinātnieki šo hipotēzi apstrīdējuši. Kanādā veiktā pētījumā konstatēts, ka autiskā spektra traucējumi pat biežāk sastopami bērniem, kuri saņēmuši vakcīnu bez šā konservanta, skaidro daktere Bauze.
Reklāma
Reklāma
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
