Foto – Fotolia © grafikplusfoto
Autisms – kas tas īsti ir? 0
Autiskā spektra traucējumi ir agrīni psihiskās attīstības traucējumi, kas ilgst mūža garumā un apgrūtina sazināšanos un saprašanos ar citiem. Tēlaini to mēdz dēvēt par īpašu dvēseles stāvokli, kam raksturīga noslēgšanās sevī.
Šādiem bērniem smadzenes attīstās un funkcionē mazliet atšķirīgi nekā vairākumam. “ASV veiktā pētījumā, izmantojot pozitronu emisijas tomogrāfiju, noskaidrots, ka, veicot vienu un to pašu uzdevumu, cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem aktivizējas citas smadzeņu daļas,” stāsta psiholoģe Zane Kronberga.
Autisko traucējumu spektrs ir ļoti plašs, sākot no viegliem (Aspergera sindroms) līdz smagiem (Kannera sindroms jeb tā dēvētais klasiskais autisms). Daži bērni nekad neiemācās runāt un līdz mūža galam ir atkarīgi no aprūpētāja, savukārt citiem ir vien nelielas saskarsmes grūtības, taču ģeniāls intelekts. Aspergera sindroms bijis Albertam Einšteinam un Volfgangam Amadejam Mocartam, esot Bilam Geitsam.
Reklāma
Reklāma
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50
5
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs
4
Autiskā spektra traucējumu raksturīgākā pazīme ir valodas attīstības aizkavēšanās. Ir bērni, kuri sāk runāt vēlu, ir tādi, kuri nekad nesāk runāt vai kuriem visu mūžu saglabājas ļoti ierobežots vārdu krājums. Smagākie gadījumi gan ir reti.
Ļoti tipisks ir regress valodas attīstībā. Daļa mazuļu pirmos vārdus pasaka agri, pirms gada vecuma. Bieži vien tie ir netipiski, piemēram, lampa, nevis mamma. Taču posmā no pusotra līdz divu gadu vecumam vārdiņi, ko mazais teicis, pēkšņi izzūd. Visbiežāk bērns zaudē arī citas prasmes, piemēram, iepriekš skatījās acīs un izmantoja saziņai žestus (māja ar rociņu, norādīja ar pirkstu, pastiepa plaukstiņu, kaut ko prasot), bet piepeši pārstāj to darīt. Tad noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistu, piekodina psiholoģe Zane Kronberga. Attīstības regresam gan var būt arī citi cēloņi, piemēram, milzīgs stress, ko mazais izjūt, jo sācis apmeklēt bērnudārzu, vecāki šķiras vai ģimenē ienācis vēl viens mazulītis. Tomēr vizīti pie ārsta atlikt nevajadzētu, jo autiskā spektra traucējumus ir svarīgi diagnosticēt pēc iespējas ātrāk. Ja tā izrādīsies viltus trauksme, vismaz būs sirdsmiers, mudina psiholoģe.
Daļa bērnu sāk runāt laikus, taču valodas attīstībā var būt īpatnības. Viena no izplatītākajām ir atbalss runa, kad ķipars atkārto pieaugušo frāzes, bieži vien precīzi atdarinot intonāciju. Mamma prasa: “Kā tevi sauc?” Bērns atbild: “Kā tevi sauc?” Mamma saka: “Mani sauc Maija.” Mazais atbild: “Mani sauc Maija.” Viņš mēdz atkārtot arī frāzes no multenēm, filmām, datorspēlēm, vecāku lasītajām grāmatām. Svarīgi saprast, ka atbalss runa nav bezjēdzīga, – bērns tādējādi mēģina sazināties.
Daļai bērnu ir plašs vārdu krājums, taču viņi runā pārsteidzoši formāli un zinātniski, izmantojot citātus no grāmatām. Par tādiem saka: runā kā mazs profesors. Daudzi četrgadnieki vai piecgadnieki fenomenālā veidā spēj iegaumēt milzīgu informācijas apjomu, deklamēt fragmentus no enciklopēdijām, kas pirmajā mirklī var atstāt apbrīnojamu iespaidu, taču patiesībā tam vajadzētu darīt uzmanīgu.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem ar autiskā spektra traucējumiem ir grūti saprast metaforas, pārnestā nozīmē lietotus vārdus, jokus, ironiju un mājienus caur puķēm. Autiskam mazulim viss jāsaka nepārprotami un skaidri.[popular_posts title=”yes”]
Viņiem ir grūti saprast žestu, mīmikas un pozu nozīmi. Piemēram, ja skolas gaitenī pretī strauji skrien bērns, pēc žestiem un mīmikas mēs varam nojaust viņa nodomus. Varbūt viņš ir priecīgs un steidzas apsveicināties. Varbūt viņš ir dusmīgs un, skrienot garām, var pagrūst, tādēļ jāpakāpjas malā. Varbūt vienkārši steidzas uz tualeti. Bērns ar autiskā spektra traucējumiem neverbālo informāciju nespēj nolasīt, tādēļ ļoti bieži jūt trauksmi, kaut gan nekādu briesmu nav.
Mazajam var būt grūti veidot draudzīgas attiecības, iesaistīties rotaļās, saprast, kādi ir noteikumi, kas jādara.
Ir sarežģīti pielāgoties jaunām situācijām. Piemēram, dzimšanas dienas svinības vai leļļu teātra apmeklējums, kas citus ķiparus parasti ļoti iepriecina, īpašajam bērnam var izraisīt lielas bailes un satraukumu, jo viņš nesaprot notiekošo. Mazākiem bērniem panika var rasties, pat ja mamma istabā piekārusi jaunus aizkarus. Var būt vēlēšanās valkāt vienu un to pašu apģērbu, spēlēties ar tām pašām rotaļlietām, pastaigāties tikai pa vienu maršrutu.
Jebkura no maņām – redze, dzirde, garša, tauste vai oža – var būt pastiprināta vai pavājināta. Piemēram, iespējama saasināta dzirde, taču nejutība pret aukstumu. Katram tas ir atšķirīgi.
