Bērni ārzemēs, pensija niecīga. Kā palīdzēt trūcīgai kaimiņienei? 3
“Kādu palīdzību var saņemt vecs cilvēks, kuram Latvijā vairs nedzīvo neviens no tuviem radiniekiem? Vīrs ir miris, visi trīs bērni dzīvo Anglijā – katram pašam savas problēmas, nevar mammu bieži apciemot un arī finansiāli palīdzēt. Sociālajā dienestā, kur viņa lūgusi palīdzību, teikuši, lai prasa saviem bērniem. Vecākā meita it kā esot aicinājusi pie sevis, bet viņa atsakās braukt – negrib dzīvot bērniem uz kakla, vēlas nomirt un tikt apglabāta tepat dzimtenē. Ko lai iesaku savai kaimiņienei? Pensija kundzei diemžēl tik maza, ka pat maizītei reizēm nepietiek.” ANITA Rīgā
Kurš var saņemt sociālo palīdzību
Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā eksperte Maruta Pavasare atgādina likumā “Par sociālo drošību” noteikto: “Personai, kura saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības un kura nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību, ir tiesības uz personisku un materiālu palīdzību, kas atbilst tās vajadzībām, dod iespēju pašpalīdzībai un veicina tās iesaistīšanos sabiedrības dzīvē.
Pēc šādas sociālās palīdzības cilvēki var vērsties situācijā, ja viņu ienākumi no darba, sociālās apdrošināšanas sistēmas, valsts sociālajiem pabalstiem un īpašuma nav pietiekami savu un savu ģimenes locekļu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apjomā.”
Arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32. pantā teikts, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu trūcīgām, maznodrošinātām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm un personām, lai nodrošinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgu personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.
Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu (ienākumu un īpašumu) izvērtējumu. Šādos gadījumos tiek izvērtētas arī tās personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī.
Kādi dokumenti nepieciešami
Lai saņemtu sociālo palīdzību, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu. Pašvaldības sociālā dienesta sociālā darba speciālists sadarbībā ar iesniedzēju pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski sagatavos iztikas līdzekļu deklarāciju, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un iesniedzēja papildus iesniegtos dokumentus.
Ministru kabineta Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu paredz, ka deklarācijai jāpievieno vēl šādi dokumenti:
• darba ņēmējam deklarācijai jāpievieno darba devēja izziņa par darba samaksu (neto) par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem;
• saimnieciskās darbības veicējam deklarācijai jāpievieno izziņa par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem;
• pārskats no katra atvērtā kredītiestādes maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konta par pēdējo pilnu trīs kalendāra mēnešu ienākumiem un saņemtajiem maksājumiem.
Kas bērnu, kas pašvaldības ziņā
Civillikuma 188. pantā noteikts, ka pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus attiecas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa. Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu.
“Tātad pirms sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas tiek izvērtēta mājsaimniecības locekļu materiālā situācija,” likumā ierakstīto papildina ministrijas eksperte. “Ja kundze dzīvo vienas personas mājsaimniecībā, tad pārskats no kredītiestādes maksājuma vai pasta norēķinu sistēmas konta var kalpot kā pierādījums, vai tiek saņemta palīdzība no citām personām. Par sniegtās informācijas patiesumu sociālā darba speciālists var pārliecināties, apsekojot personu dzīvesvietā, kā arī izmantojot citas metodes.”
!!! Jautājumos par sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, aprūpi mājās vai ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (pansionātā), vienmēr tiek izvērtētas personas individuālās vajadzības. Ņemot vērā likumā noteiktos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas vispārīgos principus, tiek izvērtēta arī iespēja par pakalpojumu samaksāt personai pašai un viņas apgādniekiem.
“Ja persona un viņa apgādnieki atzīti par trūcīgiem, tad pakalpojuma izmaksas sedz pašvaldība. Ja apgādnieki atrodas ilgstošā prombūtnē un nav iespējams izvērtēt apgādnieku materiālo situāciju, pašvaldības rīkojas atbilstīgi konkrētajai situācijai. Turklāt pašvaldība saviem iedzīvotājiem var saistošajos noteikumos noteikt labvēlīgākus sociālo pakalpojumu samaksas nosacījumus, piemēram, pašvaldība var segt noteiktu summu, bet, ja persona vēlas augstāka servisa pakalpojumu, tad apgādnieki var piemaksāt,” piebilst Maruta Pavasare.
