“Bērnam jāmācās četras matemātikas pēc kārtas!” Skaidrojam, cik efektīvs ir mācību process pa blokiem 46
LA.LV saņēma vēstuli no kādas mammas, kuras bērns mācās Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā. Vēstulē viņa pauž satraukumu par mācību procesu skolā, jo viņas bērnam jāmācās četras matemātikas pēc kārtas. Mamma neslēpj, ka bērnam ar to neiet viegli.
“Labdien! Jums raksta Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas audzēkņa mamma. Lieta tāda, ka manam bērnam ir jāmācās ČETRAS matemātikas stundas pēc kārtas. Skolas vadība un skolotāji stāsta, ka esot pierādīts, ka tā ir efektīvāk apgūt zināšanas, bet man rodas jautājums – vai tiešām tā ir? Manam bērnam nav viegli četras stundas pēc kārtas mācīties un koncentrēties uz vienu priekšmetu. Nesaprotu, kāpēc skolā šāda pieeja, zinot, ka mūsdienās, pateicoties telefoniem, socālajiem tīkliem, videospēlēm, ar koncentrēšanos ir grūti? Ko par šādu metodi saka, piemēram, psiholoģijas speciālisti?”
Sazinoties ar Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas vadību, noskaidrojām, ka skola šādu mācību procesu piekopj jau 25 gadus. Turklāt, vidusskolēni mācās vienu priekšmetu pat sešas stundas pēc kātas. Inga Balga, direktora vietniece izglītības jomā (7. – 9. klase), skaidro: “Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija jau 25 gadus īsteno bloku moduļu tehnoloģiju, plānojot mācību stundu sarakstu, proti, 10.-12.klašu posmā jau 25 gadus, 4.-9.klašu posmā – 15 gadus, 1.-3.klašu posmā – 5 gadus.”
Uz jautājumu, kāpēc skola izvēlējusies piekopt tieši šādu – bloku moduļu mācību procesu, skolas pārstāve norāda uz “jēgpilnu iedziļināšanos.”
“Šādā veidā jau no 1.klases tiek nostiprināta prasme mācīties iedziļinoties. Šāda pieeja ir izvēlēta, lai nodrošinātu efektīvu un jēgpilnu mācīšanās procesu, kurā skolēniem ir iespēja iedziļināties tēmā, pielietot iegūtās zināšanas praktiski, veicot īstermiņa projektus, saņemt jēgpilnu atgriezenisko saiti par darbu stundā.”
Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā bloku nodarbības tiek plānotas dažādi. Skolēniem ir gan divas mācību stundas (80 minūtes) pēc kārtas, gan četras vai pat sešas jau minētajiem vidusskolniekiem. Tādējādi bloku stundu apjoms ir atkarīgs no izglītības posma – jaunāko klašu skolēniem būs tikai pa divām stundām pēc kārtas, kamēr vecākiem jau krietni vairāk.
Inga Balga norāda, ka mācību process pa blokiem nes rezultātu. “Skolēnu mācību sasniegumu rezultāti, iegūtās prasmes un zināšanas liecina par to, ka šāda pieeja ir efektīva, jo mācību process nav saraustīts un sadrumstalots. Tas ļauj iedziļināties, izprast tēmu, jautāt un saņemt atbildi.”
Bet pamatoti rodas jautājums par skolēnu spēju koncentrēties. It īpaši tad, kad bērnam jāmācās vairākas stundas pēc kārtas tāds mācību priekšmets kā matemātika. Skolas pārstāve šī jautājuma sakarā liek uzsvaru uz skolotāju kompetenci.
“Ģimnāzijā strādā pieredzējuši, augstas kvalitātes pedagogi, kuri jēgpilni plāno darbu stundā, plānojot mācību stundas pēc 9G mācīšanās notikumiem, lai nodrošinātu skolēnu koncentrēšanās spējas visa bloka garumā.”
Pieminētie 9G mācīšanās notikumi ir amerikāņu izglītības pētnieka Roberta Gaņjē (Robert Mills Gagné) izstrādātais mācību plānošanas modelis, kurā stunda plānota, ievērojot deviņus notikumu principus. To ievērošana nodrošina, ka ikviens skolēns sasniedz stundā nepieciešamo rezultātu.
9G mācīšanās notikumi:
1) pievērst uzmanību;
2) komunicēt sasniedzamos rezultātus;
3) aktivizēt iepriekšējās zināšanas;
4) piedāvāt jauno informāciju;
5) virzīt un atbalstīt mācīšanos;
6) dot iespēju lietot jauno informāciju;
7) sniegt atgriezenisko saiti;
8) novērtēt sniegumu;
9) veicināt zināšanu saglabāšanu un pārnešanu uz citām situācijām.
Portāls LA.LV sazinājās arī ar kādu bijušo skolotāju, kas vēlējās palikt anonīma. Viņa pasniegusi latviešu valodu un literatūru pamatskolā – no 5. līdz 9. klasei. Viņasprāt, šāds stundu sadalījums ir vērtīgs un efektīvs atsevišķos priekšmetos un situācijās. Piemēram, ja skolēniem paredzēts kāds grupu vai projekta darbs. Tādējādi skolotājs var būt pārliecināts, ka bērni darbu paveiks paši, sekot līdzi tam, kur tiek iegūta informācija, taču ikdienā tas, viņasprāt, ir nogurdinoši, īpaši tad, ja runājam par četrām matemātikas stundām pēc kārtas.
“Vienā semestrī 7.klasei bija trīs latviešu valodas stundas vienā dienā, tas bija diezgan liels izaicinājums gan man kā skolotājai, gan bērniem, jo mūsdienās skolēniem ir izteikti grūti noturēt uzmanību pat tad, ja stundas un uzdevumi ir sagatavoti pārdomāti,” bijusī skolotāja atklāj. “Mācījāmies teoriju, pildījām dažādu veidu uzdevumus ar viņu interesēm pielāgotiem materiāliem, lai tikai nekļūtu garlaicīgi, spēlējām izglītojošas spēles, pat gājām ārā tajās dienās, lai mācītos ārpus klases, taču tāpat kādam kļuva garlaicīgi un uzmanība tika novirzīta stundu un citu klasesbiedru traucēšanai,” viņa pastāsta. Divas vienādas stundas pēc kārtas, pēc viņas domām, ir izcils variants, taču trīs bijis par daudz.
Bijusī skolotāja atzīst, ka šāds stundu sadalījums varētu būt efektīvs vecāko klašu skolēniem, piemēram, vidusskolas klasēs, jo skolēni ir nobriedušāki, koncentrēšanās spējas ir uzlabojušās un viņi paši kļuvuši apzinīgāki.
Ko par šādu mācību metodi saka psiholoģijas eksperts?
Kā norāda Nils Sakss Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs: “Izglītības vidē daudzviet pasaulē pastāv šī diskusija par to, vai labāk ir bērnus mācīt ilgākos blokos vai īsākās nodarbībās. Šī kustība iesākās ASV, kur jau kopš 1980-tajiem gadiem daudzās skolās (aptuveni 30% publisko skolu) ir ieviests bloku grafiks.”
Eksperts gan norāda, ka par efektivitāti, piekopjot bloku modeli, nebūtu korekti spriest.
“Mūsu skolas vadībai gan nebūs īsti taisnības par pierādīto efektu –līdz šim veiktie pierādījumi, tostarp šobrīd lielākais pieejamais pētījumu apkopojums (Morris, 2022), neuzrāda akadēmiskos ieguvumus un īpašas priekšrocības vienai vai otrai pieejai. Tas licis pētniekiem secināt, ka nodarbību garums pats par sevi neizšķir zināšanu apgūšanu. Daudzi citi iemesli būs svarīgāki – skolotāja kvalitātes, bērnu motivācija, kopējā mācību programma un, jā, noteikti arī skolēnu uzmanība.”
Nils Sakss Konstantinovs uzsver, ka uzmanība, tomēr ir limitētos daudzumos un jāņem vērā, ka matemātikas uzdevumu risināšana patērēs vairāk skolēna uzmanību nekā, piemēram, vēstures vai mūzikas mācības.
“Tāpat arī mūsdienu bērniem uzmanību ir grūtāk gan apkopot, gan noturēt –īpaši pusaudžiem tas saistās ar digitālo ierīču klātbūtni dzīvēs, kas ietekmē smadzeņu spēju koncentrēties ilgākos laika posmos. Tādējādi mammas paustās bažas ir ļoti saprotamas un vietā. Lai tomēr palīdzētu jauniešu smadzenēm izturēt šādus “maratonus”, pedagogiem vajadzētu rūpīgi plānot stundas, iekļaujot tajās biežas kustību pauzes, vingrojumus, svaiga gaisa pieplūdi un dažādot uzdevumus, lai pārslēgtu uzmanību no viena veida uz citu.”
Atbildība jāuzņemas arī pašiem jauniešiem. Viņiem jāpalīdz pašiem sev, lai mācību process būtu pēc iespējas vieglāks. “Pašiem jauniešiem būtu vērts ierobežot savu ierīču lietošanu, īpaši pirms šiem blokiem, lai maksimāli saglabātu savu uzmanību stundai.
Šāda plānošana, protams, vismaz iesākumā prasa lielu ieguldījumu no skolas un pedagogu puses. Taču jāatzīmē arī, ka akadēmiskie ieguvumi nav vienīgais panākumu kritērijs. Bloku stundas ilgtermiņā, kā rāda pētījumi, uzlabo pedagogu apmierinātību ar darbu, kā arī samazina skolēnu pārkāpumus un slikto uzvedību – iespējams, tādēļ, ka viņi vairs netiek izmesti biežos, īsos starpbrīžos skolas gaitenī, bet lielāko daļu laika pavada skolotāja uzraudzībā. Varbūt šis arī nav mazs iemesls, īpaši Latvijas situācijā,” tā pusaudžu un jauniešu psihoterapeits.
Viņaprāt, pārejot uz blokiem, skolēnu sekmes no tā vien neuzlabosies, lai arī var uzlaboties viņu uzvedība.
