Bērnam atkal sāp galva… Kuras pazīmes vecāki nedrīkst ignorēt? 4
Pusei bērnu pirmsskolas vecumā un 80% pusaudžu vecumā jeb līdz 15 gadiem ir bijusi vismaz viena galvassāpju epizode, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Turklāt daļai bērnu galvassāpes atkārtojas vismaz reizi nedēļā. Daudzos gadījumos var palīdzēt dzīvesveida korekcijas, taču citkārt galvassāpes var liecināt par nopietnām saslimšanām. Bērnu ārsti vērš vecāku uzmanību uz pazīmēm, kuras nedrīkst ignorēt. Kā atšķirt galvassāpju iemeslus, kā palīdzēt bērnam un kuros gadījumos noteikti jāvēršas pie ārsta? Par to portālam LA.LV stāsta Cēsu klīnikas pediatre Inga Strazda.
Saspringuma tipa galvassāpes
Gan mazi, gan lielāki bērni mūsdienās bieži sūdzas par galvassāpēm. Vecākiem reizēm ir grūti izšķirt, vai sāpes liecina par pārpūli, nevēlēšanos kaut ko darīt, vai tomēr iemesls varētu būt kāda saslimšana. Visbiežāk gan iemesli meklējami mūsu ikdienas nepareizajos paradumos. Varbūt bērns ir nepietiekami izgulējies, par maz, nesabalansēti paēdis (īpaši raksturīgi pusaudžiem, kas ievēro diētas), aizmirsis padzerties, uzturējies telpā, kur ir par maz skābekļa, ilgi bijis neērtā piespiedu pozīcijā. Varbūt skolā vai ārpusskolas nodarbībās ir bijusi pārlieku liela piepūle.
Līdz ar to biežākais galvassāpju iemesls skolas vecuma bērniem ir saspringuma tipa galvassāpes. Ļoti liela slodze smadzenēm ir no viedierīču izmantošanas. Mums šķiet, ka bērns, pārnākot no skolas, viedierīcē atpūšas, tomēr tā ir slodze viņa redzei un smadzenēm. L
abākā atpūta pēc skolas būtu nedaudz pagulēt vai iziet svaigā gaisā. Sāpes var veicināt arī emocionāls sasprindzinājums, stress, sakāpinātas emocijas jeb, citiem vārdiem, kad visa kā ir par daudz.
Saspringuma tipa galvassāpes lokalizējas galvas priekšējā daļā vai pa visu galvu. Raksturīgas spiedošas vai trulas velkošas sāpes, saspringums pakauša un kakla rajonā. Reizēm bērni to raksturo kā “spiedošu lentu” ap galvu. Sāpes ilgst visu dienu, daļu dienas vai vairākas dienas, taču nav ne sliktas dūšas, ne vemšanas.
Šīs galvassāpes nepastiprinās, veicot ikdienišķas aktivitātes vai fiziskas, garīgas slodzes gadījumā. Attiecīgi, mainot ikdienas paradumus, samazinot slodzi, sajūtot vecāku emocionālo atbalstu, vairāk laika pavadot svaigā gaisā, sabalansējot uztura un šķidruma uzņemšanu, sāpes mazinās vai pāriet.
Pretsāpju medikamentus iesaka nelietot, ja sāpes ilgst līdz 30 minūtēm. Var palīdzēt vēss, mitrs dvielītis uz pieres, kā arī kakla un galvas muskuļu masāža un pastiepšana. Ja tomēr sāpes nepāriet, atbilstoši vecumam un bērna svaram var pielietot nesteroīdos pretsāpju līdzekļus – ibuprofēnu vai paracetamolu. Efektīvs var būt Magne B6, jo magnija joni paaugstina sāpju slieksni un mazina nervu sistēmas uzbudināmību.
Migrēna
Diemžēl ne tikai pieaugušie, bet arī bērni var ciest no migrēnas. Šim stāvoklim raksturīgas atkārtotas, spēcīgas galvassāpju lēkmes. Sāpes ir pulsējošas, intensīvas vienā vai abās galvas pusēs. Tās var ilgt pat vairākas dienas, turklāt var pievienoties slikta dūša, vemšana. Reizēm migrēnas gadījumā bērniem vairāk sāp vēders nekā galva. Aptuveni 15% bērnu ar hroniskām vēdersāpēm to iemesls var būt abdomināla migrēna – stipras, epizodiskas sāpes vēderā, kas var kombinēties ar sliktu dūšu, vemšanu un ilgt no stundas līdz pat trim dienām.
Mainoties laika apstākļiem vai ikdienai, simptomi var pastiprināties. Migrēnas tuvošanos var atpazīt, ja bērns sūdzas par vizuāliem traucējumiem, auras redzēšanu, ir jutība pret gaismu, skaņām, stiprām smaržām, ir garastāvokļa izmaiņas, grūtības koncentrēties.
Migrēnu var veicināt iepriekš minētie nepareizie dzīvesveida paradumi – par maz miega, stress, fizisku aktivitāšu trūkums, neregulāras ēdienreizes un kofeīnu saturošu produktu lietošana, kā arī pārāk maz šķidruma. Nelabvēlīgi galvassāpes ietekmē ātrie ogļhidrāti, produkti, kuros ir daudz cukura. Tie ir dažādi saldinātie dzērieni, našķi, kas ātri paceļ cukura līmeni asinīs, bet pēcāk tas tikpat strauji pazeminās. Paaugstinātu organisma jutīgumu var veicināt dažādas pārtikas piedevas, kas tiek izmantotas tajā skaitā pārstrādātajos, žāvētajos produktos.
Lai arī migrēnas patoģenētiskais mehānisms vēl nav pavisam skaidrs, taču uzskata, ka tai ir saistība arī ar iedzimtību. Ja kopumā migrēna ir aptuveni 5 – 10% skolas vecuma bērnu, tad gadījumā, ja ar šo slimību sirgst kāds no vecākiem, 40 – 50% gadījumu tā var skart arī bērnu.
Migrēnas gadījumā var būt nepieciešama arī profilaktiska terapija jeb regulāra medikamentu lietošana lēkmju biežuma un intensitātes mazināšanai. Migrēnas gadījumā noteikti ieteicams vērsties pie sava ģimenes ārsta vai pediatra, kas var palīdzēt precizēt galvassāpju iemeslus un noteikt vajadzīgo terapiju. Vecākiem jāpievērš uzmanību, lai medikamenti netiktu pārdozēti.
Sekundāras galvassāpes jeb kad sāpes izraisa cita slimība
Galvassāpes var pavadīt augšējo elpceļu infekciju slimības, dažkārt arī alerģiju, piemēram, saistībā ar lielu tūsku deguna blakusdobumos tiek apgrūtināta elpošana, palielinās spiediena sajūta un līdz ar to vairojas galvassāpes. Galvassāpes var būt pēc traumām – sasitumiem, krišanas.
Arī medikamentu lietošana var pastiprināt vai izraisīt galvassāpes, piemēram, narkotisko vielu, amfitamīna vai orālās kontracepcijas lietošana, kā arī enerģijas dzērieni. Ļoti retos gadījumos galvassāpes var izraisīt audzēji. Galvassāpes var liecināt arī par saslimšanu ar ērču encefalītu vai laimas slimību.
Somatiska rakstura galvassāpes
Pubertātes vecumā bērniem, īpaši meitenēm, var būt raksturīgas galvassāpes, ko izraisa somatiski traucējumi, stress, neirotiski stāvokļi.
Šajos gadījumos sūdzības var būt ļoti daudzveidīgas: sāpes vēderā, krūtīs, mugurā, kājās, galvas reibonis, uztraukums, baiļu izjūta, sāpes sirdī, elpas trūkums, gremošanas sistēmas traucējumi (caureja, slikta dūša, vemšana), ģībonis. Arī pašām galvassāpēm nav tipiska rakstura. Tās var būt pulsējošas, spiedošas, smeldzošas, durošas, parasti abās galvas pusēs.
Somatisku galvassāpju ārstēšanā izmanto psihoterapiju, fizioterapiju, uztura terapiju, relaksācijas paņēmienus, kā arī medikamentozo terapiju.
Kad jādodas pie ārsta?
Pie ģimenes ārsta vai pediatra noteikti jāvēršas, ja sāpes kļūst biežākas, ja to laikā parādās redzes traucējumi, vemšana, paaugstināta temperatūra, kakla stīvums, ja pirms tam ir bijusi galvas trauma, ja parādās neiroloģiski simptomi, piemēram, koordinācijas traucējumi, kā arī ja sāpes pavada krampji vai bezsamaņa.
Ja sāpes atkārtojas, lai vecākiem un bērnam vieglāk tās izprast, iesaku rakstīt galvassāpju dienasgrāmatu, fiksējot, cik biežas, ilgas, cik stipras ir sāpes, kur tieši sāp? Vai ir zināmi potenciālie sāpju izsaucēji, piemēram, stress, slodze? Vai sāpju epizodi pavada vēl citas sūdzības, vemšana, caureja? Kāds ir bijis miega režīms, ūdens un uztura patēriņš, citi faktori, kas var ietekmēt sāpju rašanos? Tas palīdzēs atšķirt, vai situāciju var uzlabot pašu spēkiem, vai tomēr nepieciešama speciālista konsultācija.
