Medikamentu un hormonu ietekme 0
Nav tiešu pierādījumu, ka grūtniecības vai dzemdību laikā lietotie medikamenti spētu ietekmēt alerģiju veidošanos bērnam. Pētījumi ir ļoti pretrunīgi, un tie neļauj izdarīt konkrētus secinājumus.
“Mammas pašas hormoni, kas intensīvi izdalās pēc dzemdībām, gan spēj ietekmēt un veicināt pārmaiņas bērna organismā. Dažkārt mazulim var rasties izsitumi, novērojams dzimumorgānu palielinājums vai krūšu dziedzeru piebriedums un izdalījumi meitenītēm,” atklāj alergoloģe.
“Pētījumos par zarnu mikrofloru atklājies, ka zarnu trakta nenobriedums, mikrofloras disbalanss var veicināt alerģiskas izpausmes. Ja bērna zarnu trakts ir pārāk jutīgs vai mikroflora nav pilnveidojusies, pārtikas alergēni vieglāk uzsūcas caur gremošanas traktu un var izraisīt vai pastiprināt alerģijas.”
Ar mātes pienu barotiem zīdaiņiem zarnu mikroflora parasti normalizējas labāk un ātrāk nekā ar mākslīgiem maisījumiem barotiem bērniņiem. Mātes pienā ir dabiskais laktoferīns, kas ir aizsargfaktors alerģiju attīstībai, jo veicina pareizu zīdaiņa zarnu mikrofloras veidošanos.
Alerģija pret mātes pienu
“Reizēm zīdainim ir ļoti smaga alerģija pret vairākiem pārtikas produktiem, un mammai sāk šķist, ka bērnam ir alerģija pret viņas pienu. Var pieļaut, ka kādas konkrētas vielas, nonākot bērna organismā, to kairina, tomēr nav tiešu pierādījumu, ka mātes piens būtu alerģisks. Biežāk gan mamma nevar nodrošināt tik perfektu diētu, jo viņai savas veselības labad jāturpina uzņemt barības vielas. Ļoti retos gadījumos barošanu ar krūti nākas pārtraukt un pāriet uz maisījumu, kas paredzēts alerģiskiem bērniem. Ja novēro uzlabojumus, barošanu ar krūti parasti neatsāk,” atzīst alergoloģe.
“Maisījums tiek termiski apstrādāts ļoti augstā temperatūrā, olbaltums tiek sašķelts jeb hidrolizēts līdz pat aminoskābēm. Ja olbaltums tiek sašķelts, organisms uz to vairs nereaģē. Tādējādi panāk, ka maisījums nav alerģisks.”
Alerģijas kļūst smagākas
“Alerģisko slimību izplatība ir palielinājusies, un arī organisms reaģē smagāk. Apēdot alerģisku produktu, var parādīties nātrene, pietūkt lūpas, seja, sākties smakšana, apgrūtināta elpošana, kas var būt arī dzīvībai bīstama. Aizvien biežāk sastopam pacientus, kuriem nepieciešama strikta diēta, kā arī adrenalīns pašpalīdzībai,” skaidro ārste. “Agrāk smaga pārtikas alerģija tika noteikta vienam pacientam gadā, turpretī tagad – desmit pacientiem.
Patlaban grūti apkopot precīzus datus, jo, piemēram, anafilaksi – alerģisku reakciju – var arī nenoteikt. Pacients ar sliktu dūšu, vemšanu, sāpēm vēderā dodas uz slimnīcu un nonāk neatliekamajā palīdzībā akūtas vēderkaites dēļ. Taču tādējādi var maskēties arī alerģija, bet šāds gadījums netiek reģistrēts.”
Alerģijas ilgums
Pirmās alerģijas izpausmes bērnam parādās 3–6 mēnešu vecumā, kad organismā rodas sensibilizācija.
Alerģijas ilgumu nosaka vairāki faktori – cik smaga ir alerģija, cik strikta diēta tiek ievērota. Piena alerģija parasti izzūd ātrāk – līdz vienam vai diviem gadiem. Alerģija pret olām un kviešiem saglabājas ilgāk – no trīs līdz piecu gadu vecumam.
“Ja bērnam ir pierādīta sensibilizācija pret alergēnu, bet izpausmes ir niecīgas un neizraisa diskomfortu, jāmeklē veidi, kā produktu tomēr turpināt lietot uzturā, piemēram, apstrādājot augstā temperatūrā. Tas nepieciešams, lai organisms pamazām pierastu pie alergēna, un to dēvē par dabisko desensibilizāciju.
Smagas alerģijas gadījumos šādu veidu nerekomendē, un tad jāievēro strikta diēta. Parasti šos pacientus reizi pusgadā pārbauda, lai fiksētu brīdi, kad alerģija zudusi. Ar provokācijas testiem iespējams pārbaudīt, vai pacients var lietot jau termiski apstrādātu produktu. Ja reakcijas nav, rekomendē produktu uzņemt divas reizes nedēļā, lai attīstītos dabiskā tolerance,” stāsta Elīna Aleksejeva.
Pārāk aktīva imunitāte
Alerģisko pacientu imunitāte nav vāja, tieši otrādi, tā ir pārāk aktīva. Nosakot antivielu līmeņus, imūnglobulīns E, kas atbild par alerģijām, ir ļoti augsts. Tas nozīmē, ka imunitāte strādā par daudz un nepareizā virzienā. Vecāki mēdz uzskatīt, ka bērns bieži slimo, jo viņam ir vāja imunitāte, bet patiesībā organisms izdala vielas, kuru dēļ rodas alerģisks iekaisums.
Bērna imunitāte ar laiku parasti nostabilizējas dabiskā veidā, iedarbojoties uz šūnām, ko sauc par T limfocītiem. Tie atbild par antivielu jeb imūnglobulīna E alerģisko antivielu izdali. Veidojas T helperu jeb līdzētājšūnu 1 un 2 balanss.
