Iedzimtības loma 0
Liela nozīme ir iedzimtībai un gēniem. Ja ģimenē kādam bijusi alerģija ne tikai pret pārtiku, bet arī dzīvniekiem, putekļiem vai putekšņiem, tā var būt arī bērnam. Ja vienam no vecākiem ir alerģija vai astma (50% gadījumu astmas pamatā ir alerģija), pēcnācējiem varbūtība sasirgt ar šīm slimībām pieaug līdz 30–50%. Ja abi vecāki cieš no alerģijas vai astmas, bērnam risks saslimt ir no 50 līdz pat 80%.
“Aptuveni trīs četru gadu vecumā alerģija parasti mainās un var pāriet citā formā – to sauc par alerģisko maršu. Bērniem ar pārtikas alerģiju, atopisko dermatītu nereti vēlāk pievienojas arī alerģiskas iesnas, bronhiālā astma, alerģija pret dzīvniekiem, putekļiem, ziedputekšņiem, pelējumu,” uzskaita alergoloģe.
“Katram ir savs ģenētiskais kods, uz kādām slimībām esam predisponēti. Vienā ģimenē vājā vieta ir gremošanas trakts, citā – elpceļi. Tas viss summējas, un šie faktori mijiedarbojas. Dažkārt vecāki nenojauš, ka viņi ir alerģiski. Tikai pēc kāda laika pamana, ka no rīta ir aizlikts deguns. Alerģiskās izpausmes reizēm mēdz būt tik vieglas, ka pie tām pierod, nepievērš uzmanību.”
Nav profilakses
“Reizēm vecāki jautā – ja ievērošu striktu diētu, vai varēšu pasargāt bērniņu no astmas tālākas attīstības? Diemžēl nav pierādījumu, ka strikta diēta palīdzētu novērst astmas parādīšanos. Ja kādam būs lemta alerģiskā marša attīstība, no pārtikas alerģijas tā pāraugs ieelpojamā alerģijā. Nepastāv profilakse pret astmu,” atzīst speciāliste. “Protams, jāseko līdzi bērna alerģijai. Ja rodas aizdomīgas pazīmes, jānosaka iespējamie alergēni, un tikai tad var veikt profilaksi. Ja ir alerģija pret dzīvniekiem, vēlams no tiem atteikties. Var izvēlēties taktiku – novērošana vai ārstēšana.”
Varbūt nav alerģijas
“Komentējot situāciju, var teikt, ka ne viss, kas uz ādas izskatās kā alerģisks dermatīts, tāds arī ir. Plankumi galvas matainajā daļā un virs uzacīm vairāk raksturīgi seborejas dermatītam. Ja pastāv aizdomas, ka alerģiju provocē vairāki produkti, tas noteikti jāapstiprina pie speciālista. Nereti no uztura izslēgtos produktus pēc pārbaudes tomēr var lietot,” piebilst alergoloģe.
“Reizēm mammas ievēro nepamatotas diētas, tādējādi cenšoties novērst atopisko dermatītu, bet tas ne vienmēr ir saistīts ar pārtikas alerģiju. Visbiežāk tā ir bērniem bieži sastopama, pārejoša ādas slimība. Parasti tie ir gadījumi, kad tiek veikti visi iespējamie alergoloģiskie izmeklējumi, bet netiek atklāts alergēns. Ja mamma saka, ka var pārtikt no ūdens, bet āda tik un tā būs sliktā stāvoklī, tajā brīdī jāpieliek punkts diētām un alerģiskiem izmeklējumiem, jo visdrīzāk konkrētais dermatīts nav alerģisks.”
