Bērnam alerģija pret pārtiku. Vai pāries? Izsmeļoši par bērnu alerģijām 0
Dzīvojam pārāk sterili
No lasītājas vēstules: “Sākumā bērnu baroju tikai ar krūti. Aptuveni septiņu nedēļu vecumā mazulim parādījās sarkani vaigi un izteikta piena krevele uz galviņas un uzacīs. No uztura izslēdzu piena produktus. Situācija uzlabojās, bet tad sarkani plankumi radās arī citās ķermeņa vietās, līdz nepalika gandrīz neviena vesela ādas laukuma. Pārstāju uzturā lietot olas, kviešus, saldumus un citus alerģiskus produktus. Mēnesi pārtiku tikai no griķiem, gurķiem, lapu salātiem un tītara gaļas. Diētas dēļ zaudēju 10 kilogramu un nonācu slimnīcā ar smagu iekaisumu ausīs. Tikmēr bērns tika barots ar specializēto piena maisījumu, bet viņa āda būtiski uzlabojās. ..
.. Pēc antibiotiku kursa nolēmu neatsākt barošanu ar krūti un nemocīt sevi un bērnu, ja pat stingrā diēta nepalīdzēja.
Bērnam noteica diagnozes – polivalenta pārtikas alerģija un atopiskais dermatīts. Testos atklājās, ka alerģiska reakcija ir no govs piena, olām, vistas un tītara gaļas, kviešiem, rudziem un citiem glutēnu saturošiem graudaugiem, kā arī no kartupeļiem un burkāniem. Pēc saviem novērojumiem bērnam alerģisko produktu sarakstu varēju papildināt vēl garāku.
Mēs, abi vecāki, ievērojam veselīgu dzīvesveidu, nelietojam alkoholu, nesmēķējam, kosmētiku un sadzīves ķīmiju izmantojam minimāli. Esam izauguši laukos, bērnībā bijām veseli, slimojām reti. Pārtikā pārsvarā lietojam tikai savās lauku mājās izaudzētos produktus, neaizraujamies ar našķiem. Jau gaidību laikā centāmies gaidāmajam mazulim nodrošināt visu dabiskāko un veselīgāko, tāpēc šīs diagnozes mums bija liels trieciens. Pastāvīgi nomoka jautājumi – kāpēc tā, un vai tas jelkad pāries?
Ilvija no Jelgavas.”
“Uz jautājumu, kāpēc rodas pārtikas alerģija zīdaiņiem, atbildi cenšas rast arī zinātnieki, kuri veic pētījumus par alerģisko slimību straujo izplatību. Pētījumi ļauj secināt, ka vietās ar zemāku dzīves līmeni, kur izplatītas infekciju slimības, parazītu invāzijas, daudz retāk sastopamas alerģiskās un autoimūnās slimības,” atklāj alergoloģe Elīna Aleksejeva.
“Negribu teikt, ka tāpēc vakcinācija vai antibakteriālā terapija ir slikta, jo tā tomēr pasargā mūs no bīstamām infekcijām, komplikācijām un pat nāves. Tomēr dabā paredzēts līdzsvars: ja organismam nav jācīnās pret infekcijām un parazītiem, tas izdomās cīnīties pret kaut ko citu, piemēram, pret sevi pašu. Šādi patlaban tiek izskaidrota alerģisko un autoimūno slimību progresija attīstītajās valstīs.”
Alergoloģe uzskata, ka pārlieku liela tīrība nav nepieciešama. Ja bērnam nokrīt mantiņa, vecāki tūlīt to nomazgā vai notīra ar sterilām salvetēm. Noslauka arī bērna rokas, jo baidās, ka viņš saslims. Taču pārlieku liela centība pakāpeniski var izraisīt alerģiju straujāku izplatību. Tomēr vecākiem, kuri ir pārāk tīrīgi, nebūtu jājūtas vainīgiem, ja viņu bērnam konstatē pārtikas alerģiju, jo šī situācija jāvērtē globāli attīstīto valstu līmenī, ņemot vērā arī vides pārmaiņas, gaisa piesārņojumu, uzturu un citus faktorus.
