Bērna zaudējums: spontānais aborts, miris mazulis… Starptautiskas speciālistes lekcija par zaudējumiem 0
Nodarbību vadīs mājdzemdību vecmāte ar 20 gadu pieredzi un psiholoģe no Krievijas Svetlana Akimova.
Ieguvusi profesionālas vecmātes diplomu, pēc pirmās izglītības kordiriģente. Ar vīru vada ģimenes centru “Волшебный ребенк” (“Brīnumainais bērns” – tulk.).
Vecmātes Svetlanas Akimovas stāsts būs ļoti personisks, jo savu trešo bērniņu viņa zaudējusi četru gadu vecumā. Pēc šīs pieredzes ģimene izveidojusi labdarības fondu, kas palīdz smagi slimiem bērniem un viņu ģimenēm “Kораблик” (“Kuģītis” – tulk.).
Lekcijā vecmāte stāstīs par zaudējumiem, ja:
* piedzīvots spontānais aborts vai pātrūkusi grūtniecība
* bijušas priekšlaicīgas dzemdības
* piedzīvots bērna zaudējums dzemdībās vai vēlākā laikā
* kā atbalstīt līdzās esošos zaudējumā
Seminārs paredzēts gan tiem, kuri paši piedzīvojuši zaudējumu, gan profesionāļiem.
Svetlana Akimova: Lekcijā runāsim, kādus etapus cilvēks iziet zaudējumos. Kā būt tajā visā… Sabiedrībā ir diezgan uzstājīgs uzskats, ka laiks dziedē, pēc gada būs vieglāk. Bet ir daudz situāciju, kad tā nav… Runāsim par niansēm pārdzīvojumos – ja ir pirmais spontānais aborts, ja tie ir atkārtoti u.tml.
Seminārs domāts arī profesionāļiem. Ja mēs, vecmātes un dūlas, esam blakus dzemdībās, nevar izslēgt tēmu par zaudējumiem – spontānie aborti, nāve, priekšlaicīgas dzemdības… Senatnē teica, ka nāve un dzimšana ir viens un tas pats, tikai no citas puses.
Es stāstīšu arī par personisko pieredzi, zaudējot dēliņu.
Svetlanas vīrs Dmitrijs Akimovs: – Zaudējot bērnu, mēs apmeklējām psihologa lekciju par šo tēmu, taču tie, kas nav to paši piedzīvojuši, savos semināros pieļauj briesmīgas kļūdas, kas nevis palīdz, bet atkārtoti traumē vecākus. Viņu ideja ir laba, bet ir viegli ievainot vecākus, kas piedzīvojuši zaudējumus.
Svetlana Akimova: – Kad bijām Izraēlā, mani patīkami pārsteidza, ka viņu mediķiem māca – ja vecāki piedzīvo zaudējumu, ir aizliegta frāze: “Nebēdājies, dzemdēsi vēl nākamo bērnu”. Taču pie mums tas nereti ir pirmais, ko saka… Ja situācija ir grūta un izredžu maz, pateikt to, jā, tas ir tikai godīgi normāli.
Laikā, kad sapratām, ka mūsu dēlu nevarēs izārstēt un rit viņa pēdējās dienas, cilvēki teica dažādus vārdus. Un ir tādi, pret kuriem joprojām jūtu siltumu un ir tādi, kurus vairs negribu redzēt… Liekas, it kā viņi visi teica līdzīgas lietas, bet – cik liela tomēr ir atšķirība. To arī runāsim, lai kā atbalsta personas vai tuvinieki tiešām sniegtu atbalstu, kas IR atbalsts.
Vairāk informācijas gaidibas.lv
