Kas slēpjas aiz pārliekas bērna kautrības un kā to pārvarēt? 0
Konsultē: psihoterapeite, mākslas terapeite INESE BĒRZIŅA
Kautrība tiek skatīta kā noteikts uzvedības veids. Domājot par kautrīgu bērnu vai pieaugušo, parasti nāk prātā vienpatnīgs, atstatus stāvošs, sarkstošs un bālējošs, sviedriem klāts cilvēks, kuram ir grūtības izrādīt iniciatīvu, atvērties citiem un pamatot savu viedokli. Šāda veida saskarsmes problēmas visbiežāk vērojamas skolas vecumā, un diemžēl neiecietība no citu – ne tik kautrīgu vienaudžu – , puses ir visai ikdienišķa parādība.
Tas, kā uzvedamies, liecina par mūsu iekšējo pasauli, kas izpaužas attiecīgā veidā, sastopoties ar citiem. Ikviens esam atšķirīgs un īpašs – kā krāsainas kolāžas, saliktas no vairākiem elementiem – iedzimtības, audzināšanas, interesēm un pārliecībām, arī mūsu neapzinātā lauka. Uzvedība ir tikai aisberga redzamā daļa, atgādina mākslas terapeite INESE BĒRZIŅA. Patiesie iemesli meklējami daudz dziļāk.
Kautrīgums kā tikums?
Mūsdienu sabiedrība diemžēl ir narcistiski – uz sasniegumiem – orientēta. Jau bērnudārzā vērojamas sacensības – kurš iemācīsies ātrāk lasīt, kurš pirmais sāks nodarboties ar cīņas sportu utt. Jebkuras darbības pamatā ir jautājums – vai esi vislabākais? Tas nevis atraisa veselīgu konkurences garu, bet veicina spriedzes pilnu atmosfēru, kas bremzē psiholoģiski stabilas un harmoniskas personības veidošanos. Mūs audzina par uzvarētājiem un līderiem, bet ne visi tādi esam pēc savas būtības.
