Bērna interesēs. Svarīgi grozījumi adopcijas noteikumos 0
Par izmaiņām Civillikumā, kas saistītas ar laulības noslēgšanu un šķiršanu, jau stāstījām. Šoreiz par svarīgiem grozījumiem adopcijas noteikumos.
Kas var un kas nevar?
Līdz šim Civillikumā bija noteikts, ka nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā, konstatēta abu savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības. Arī jaunajā likuma redakcijā šāda norma saglabāta, taču precizēta kārtība, kādā šis process notiek, proti, paredzēts, ka sākumā adoptētāja aprūpē bērnu var nodot ar bāriņtiesas lēmumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.
Civillikums precizē arī adoptētāja un adoptējamā vecumu. Pirmajam jābūt vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo. Nosacījumu par minimālo vecumu un pieļaujamo gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz 21 gadu vecam. Likums pieļauj neievērot šādus ierobežojumus, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.
Likums konkretizē, kuri nevar būt par adoptētājiem. Tā ir persona:
• kura sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
• kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
• kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nepienācīgas veikšanas dēļ;
• kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi savus pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
• kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
• kurai tiesa piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniskos piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu likumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti. Tagad noteikts, ka laulāts pāris kopīgi var adoptēt bērnu arī gadījumos, ja otrs laulātais atzīts par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.
Kārtība
Likums nosaka, ka adoptēt kopā var arī vairākus bērnus. Iepriekš bija ierobežojumi par brāļiem un māsām, kurus nevarēja šķirt. Bērnu interesēs tagad pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai pastāv šķēršļi, kas traucē tos adoptēt kopā. Šādi noteikumi attiecas arī uz pusbrāļiem un pusmāsām.
Likums precizē kārtību, kā aizbildnis var adoptēt aizbilstamo. Šajā gadījumā aizbildnis pēdējo atskaiti veic vienlaikus ar adopcijas pieteikumu bāriņtiesai. Pēc šādas atskaites pieņemšanas līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv bērna tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos.
Aizbildni no pienākumu pildīšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums, kurš adopciju apstiprina.
Civillikumā nebija precīzi definēta kārtība, kādā piekrišanu adopcijai dod tās dalībnieki, kā arī termiņš, kādā šādu piekrišanu iespējams atsaukt. Tagad likums precīzi nosaka, ka nepieciešams, lai adopcijai savu piekrišanu dod visi tās dalībnieki:
• adoptētājs;
• adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;
• adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības;
• aizbildnis.
Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. Adopcijas dalībnieki piekrišanu bāriņtiesā izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai bāriņtiesā apliecinātu. Piekrišanu visi var atsaukt līdz brīdim, kad bērnu nodod adoptētāju aprūpē.
Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:
1) aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju bērnu adoptēt;
2) adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs;
3) aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.
Nepieciešams arī bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju (viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu utt.) un adoptējamo.
Agrāk likums paredzēja, ka adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju par to vienojušies. Tagad likumā ir paredzēts gadījums, ka adopciju var atcelt arī tad, ja šāda vienošanās nav panākta – ja pilngadīgais adoptētais pierāda, ka nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.
Citi jaunumi
Civillikumā veiktas izmaiņas par bērna izcelšanās noteikšanu. Arī tagad likums nosaka, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs. Tas ir tā dēvētais paternitātes pieņēmums.
Līdz šim šādu pieņēmumu varēja apstrīdēt tikai tiesas ceļā, taču tagad likumā ietverta norma, ka paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā (tas var būt arī iesniegums, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums).
Tas nozīmē, ka dzimšanas apliecībā par bērna tēvu varēs ierakstīt tā īsto, bioloģisko tēvu arī tad, ja sieviete bijusi laulībā ar citu vīrieti.
Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.
