Berlīnieši referendumā balso par dzīvokļu lielfirmu atsavināšanu 7
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar Vācijas Bundestāga vēlēšanām 26. septembrī Berlīnes federālajā zemē notika arī referendums, kurā 56% berlīniešu izteicās par dzīvokļu lielfirmu atsavināšanu, lai mazinātu dzīvojamo telpu akūto trūkumu un bremzētu strauji augošās īres cenas.
Zemes īpašnieku intereses aizsargā konstitūcija
Vairāku Eiropas valstu mediji atzīmē, ka dzīvokļu problēma ir samilzusi daudzviet. Nesen Zviedrijā tāpēc izraisījās valdības krīze, Nīderlandē turpinās iedzīvotāju protesti, Īrijā pieaug ģimeņu skaits, kas palikušas bez mitekļa. Īrijas laikraksts “The Irish Times” atzīmē, ka “šis radikālais solis varētu būt atbilde uz problēmu, kas sniedzas krietni tālāk par Berlīni”.
Analītiķi atzīmē, ka problēmas risināšana nebūs viegla, jo daudzās valstīs zemes īpašnieku intereses aizsargā konstitūcija. “Lai gan populisti uzstāj, lieta varbūt nenonāks līdz ekspropriācijai, it īpaši bez kompensācijas,” raksta Austrijas avīze “Die Presse”, “jo privātīpašuma koncepcija ir nostiprināta Vācijas konstitūcijā.”
Ja Berlīnes iedzīvotāju referendumā paustais viedoklis tiktu apstiprināts ar likumu, tad pilsētā tiktu socializēti aptuveni 240 000 dzīvokļu. Eksperti piebilst, ka Berlīnes pašvaldība nevar atļauties 36 miljardus eiro, ko prasītu kompensāciju izmaksa, sedzot aptuveni pusi no dzīvokļu tirgus cenām.
Īrnieku vidū pieaug vilšanās un bezpalīdzība
Referenduma rīkošana par dzīvokļu lielfirmu ekspropriāciju ataino dzīvokļu īrnieku pieaugošo vilšanos un bezpalīdzību, atzīmē Vācijas mediji. Kādreiz pazīstama kā pilsēta ar vispieejamākajiem mitekļiem Eiropā, strauji pieaugušās īres cenas ir padarījušas Berlīni par smagu pārbaudījumu pilsētniekiem. Lai gan dzīvokļu īres cenas Berlīnē vēl atpaliek no Londonas un Parīzes, tās pēdējos desmit gados ir paaugstinājušās divkārt.
Ekonomisti atzīmē, ka Berlīnē, lai gan tā ir galvaspilsēta, ienākums uz vienu iedzīvotāju ir tikai 11. vietā no Vācijas 16 federālajām zemēm un ir zemāks par valstī vidējo. Vācijas dzīvokļu ekspropriācijas kampaņas aktīvists Kalle Kunkels intervijā raidsabiedrībai “DW” izteicies, ka dzīvokļu īres cenas ne tikai uzliek slogu zemo algu saņēmējiem, bet arī apdraud pilsētas sociālās struktūras stabilitāti. “Pilsētas zemo algu saņēmējiem augstā īres maksa ir pārāk smaga nasta.
Gandrīz 85% no Berlīnes iedzīvotājiem īrē dzīvokļus, tāpēc lielais vairākums ir saskārušies ar šo sociālo realitāti. Atšķirībā no citām Eiropas lielpilsētām Berlīne nav īpaši ekonomiski sadalīta, un ļaudis no dažādiem sociāliem slāņiem dzīvo tuvu viens otram, un tā ir daļa no šī pilsētas identitātes, kas to dara interesantu,” uzskata Kunkels.
Īres griestu likums atzīts par nekonstitucionālu
Darījumi ar nekustamo īpašumu pasaulē pēdējos gados gājuši plašumā. Īpašs stāsts ir par Ķīnas lielfirmu “Evergrande”, kuras iespējamais bankrots varētu nodarīt Ķīnas ekonomikai vairāku triljonu dolāru zaudējumus.
Berlīnes pašvaldība ievērojami sarežģīja stāvokli mājokļu tirgū, pēc Berlīnes mūra krišanas par tiem laikiem niecīgu summu pārdodot tās īpašumā esošo dzīvokļu fondu. Kopš 1990. gada Berlīnes pašvaldība pārdeva augsta riska finanšu fondiem un privātfirmām aptuveni 200 000 dzīvokļu.
Pēdējos desmit gados pilsēta ir strauji augusi, pavairojot spiedienu dzīvokļu tirgū. Pilsētas augsme ir apsteigusi jaunu dzīvokļu celtniecību, dodot iespēju krietni nopelnīt namīpašniekiem. Īrnieki nevar atļauties būt prasīgi dzīvokļu izvēlē, pat zinot, ka kaimiņi ar agrāk noslēgtiem līgumiem par līdzīgu platību maksā mazāk, atzīmē eksperti.
Nereti namīpašnieki steigā veic ēkas renovāciju un tad prasa daudz augstāku īres maksu, kas var pārsniegt 1500 eiro par divistabu dzīvokli.
2020. gada februārī Berlīnē tika pieņemts likums par īres maksas griestiem, iesaldējot īri 90% pilsētas dzīvokļu uz pieciem gadiem un piešķirot īres maksas atlaides vairākām iedzīvotāju grupām. Pirms šī likuma pieņemšanas īrniekiem bija saviem spēkiem jācīnās ar namsaimnieku patvaļu. Taču šis likums tika atzīts par nekonstitucionālu un atcelts šī gada aprīlī, jo esot pieņemts valsts līmenī, pārkāpjot federālo dzīvokļu likumu. Īres griestu atcelšana notika pandēmijas kārtējā uzliesmojuma brīdī, tāpēc smagi ietekmēja lielu skaitu iedzīvotāju.
Referendumā pieprasīts, lai jebkuram namīpašniekam, kam pieder vairāk nekā 3000 dzīvokļu, tie tiktu socializēti un dzīvokļu izmaksas ar laiku varētu atmaksāt īrnieki. Daži sociālie aktīvisti uzstāja, ka īrnieki gadu gaitā jau ir daudzkārt pārmaksājuši īri, tāpēc viņiem būtu pamats pārņemt īrētos dzīvokļus.
Lai ierosinātu referendumu pilsētā, bija jāsavāc 175 000 parakstu, bet tika savākti 343 000. Šo priekšlikumu kritizēja konservatīvā partija CDU un arī biznesa aprindām tuvā liberālā partija FDP. Pēc Dzīvokļu īpašnieku biedrības aprēķiniem, dzīvokļu socializācija Berlīnē izmaksātu aptuveni astoņus miljardus eiro, bet pēc Berlīnes Senāta vērtējuma, ņemot vērā tirgus cenas, – aptuveni 30 miljardus eiro.
Lai gan Vācijas konstitūcija pieļauj īpašuma ekspropriāciju sabiedriska labuma vārdā, vai šāda mēroga (aptuveni 240 000 dzīvokļu) atsavināšana atbilst konstitūcijai, būs jālemj Vācijas tiesai.
