Berlīnes tveicīgais šarms 0
Savā kalendārā iezīmējot Eiropas čempionātu vieglatlētikā Berlīnē, koncentrējos uz divām dienām – kad notiek sieviešu septiņcīņas sacensības, tobrīd cerot klātienē redzēt, kā medaļu izcīna Laura Ikauniece-Admidiņa. Veselības likstu dēļ viņa nestartēja, bet citi mūsējie pjedestālam nepietuvojās. Abos vakaros nācās dalīt prieku ar lietuviešiem un igauņiem, tāpat baudīt vāciešu sajūsmu par savējo panākumiem.
Žurnālistu treniņš
Eiropas čempionāta pirmās četras dienas aizritēja pamatīgā tveicē, termometra stabiņam turoties virs 30 grādu atzīmes un kulminācijas brīdī trešdien sasniedzot 37. Grūti ne tikai atlētiem, bet arī skatītājiem un žurnālistiem. Preses centrā, kas līdzās stadionam bija iekārtots teltī, atmosfēra atgādināja sporta zāli – dienas vidū žurnālisti staigāja nosvīduši, korpulentākajiem slapjš krekls, pāris kolēģiem ap kaklu dvielītis sviedru uzsūkšanai.
Vīrs, kas gādāja ūdeni, līdz ledusskapim pudeles nemaz nepaguva aiznest. Episks skats. Cīņā ar sauli bezspēcīgi bija pat pieci kompresori. Starp citu, Berlīnes izslavētajā sabiedriskajā transportā nesastapu vilcienus un metro ar kondicionieriem, tāpēc ikdienas gaitās cepās lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju. Varam secināt, ka vismaz šajā ziņā Rīga ir soli priekšā vāciešiem. Jautājums gan – par kādu cenu?
Pazudusī brīvība
Ceturtdienas vakarā gaidīju pilnu Berlīnes olimpisko stadionu – kā nekā notiek vīriešu šķēpmešanas fināls un trīs vācieši šogad katrs pa trim reizēm pīķi raidījuši pāri 90 metru atzīmei. Gana labs iemesls, lai sezonas galvenajos mačos paņemtu visu pjedestālu un cerētu ieraudzīt kādu izcili tālu metienu. Taču milzīgās tribīnes piepildītas tikai par aptuveni divām trešdaļām, kas gan tāpat ir nepilni 40 tūkstoši, ar labu vieglatlētikas izpratni un sniedzot atbalstu arī citu valstu sportistiem, kas veido patīkamu atmosfēru. Iespējams, ka Vācijas sporta līdzjutējam vismaz 35 eiro par šādu izrādi arī šķiet daudz. Daļa biļešu palika spekulantu lokās – pirms mačiem tās tika piedāvātas sākot ar 50 eiro.
Pēc pirmās metienu sērijas līderis bija igaunis Magnuss Kirts (85,96 m), kuram beigās bronza, piekāpjoties mājiniekiem Tomasam Rēleram (89,47) un Andreasam Hofmanam (87,60). Viņu tautietis, sezonas līderis Johannes Veters spiests samierināties ar piekto vietu. Lai arī izpalika unikāls rezultāts, simpatizēja, kā gan pirms pēdējās kārtas, gan jau svinībās viens otru atbalstīja 1991. gadā dzimušie Rēlers un Hofmans.
Tikmēr Rolands Štrobinders jau bija paspējis sniegt intervijas. Lai arī 11. vieta ir viņa labākais sasniegums lielajos čempionātos, ar rezultātu 76,59 metri sportists nevar būt apmierināts: “Nav tāds brīvums kā kvalifikācijā, īss, salūzis metiens. Jau Latvijas čempionātā varēja manīt, ka šķēps nelido, nav tehnika noslīpēta, lai varētu atkal mest 83 – 84 metrus. Stresu nejūtu, lai gan šis ir Eiropas čempionāts un pirmo reizi iekļuvu finālā. Tomēr ar šiem konkurentiem esmu bijis IAAF sacensībās, Dimanta līgā un cīnoties kopā neiespringstu. Stadions foršs, man ir labas atmiņas par Berlīni. Jātrenējas, lai varētu konkurēt ar labākajiem šķēpmetējiem. Pašlaik nav sajūta, ka ir iekšā un nāks arī ārā. Vajag divas, trīs sacensības vismaz 81 metru un tad arī noķeršu pārliecību. Strādāšu, lai sezonas beigās varētu labi nostartēt. Pēc diviem gadiem ir olimpiskās spēles, jāmet tik tālu, cik vien locekļi turēs.”
Ar līdz galam nepadarīta darba sajūtu no Berlīnes aizbrauca arī Gunta Latiševa-Čudare, kura pusfinālā 400 metru distanci veica uzrādot savu sezonas labāko rezultātu (51,60 sekundes) un ierindojās desmitajā vietā. Finālam vajadzēja skriet par desmitdaļu ātrāk. “Man ir žēl, būtu bijis labāk, ja diznējsuņi būtu no abām pusēm (skrēja septītajā celiņā – I. S.). Bija ātrs skrējiens, bet desmitdaļas varēja nokniebt nost, ja būtu kāds, ko paķert. Pirmo reizi biju tik pārliecināta, mentāli biju gatava. Vakar iepazinu stadionu, patika – ātrs skrejceļš, ir atbalstītāji. Tas rada labas emocijas. Tiesa, bija arī nogurums, iesildīšanās laikā to arī jutu. Karstums īpaši neietekmēja, kvalifikācijā bija smagāk. Ar sezonu kopumā esmu apmierināta, jūtos stabili, zem 52 sekundēm skrienu visu laiku. Jāstrādā pie niansēm un esmu pārliecināta, ka nākamā būs labāka. Pērn personisko rekordu (51,37) izskrēju, jo pasaules čempionātā Londonā ierados ar uzvarētājas emocijām, tikko Bidgoščā biju kļuvusi par U-23 Eiropas čempioni, no manis neviens neko negaidīja un es vienkārši baudīju sacensības.”
Lielā iespēja
Piektdien jau karstums bija atkāpies un vakarā stadions piepildījās vairāk – teju 50 tūkstoši, atkal uzgavilējot šķēpa mešanas sektoram – mājiniece Kristina Husonga ar pirmajā metienā sasniegto Eiropas čempionātu rekordu (67,90 metri) izcīnīja zeltu. Otrajai vietai ar 61,85 metriem pietika čehietei Nikolai Ogrodņikovai, bet pie bronzas pārsteidzošā kārtā tika lietuviete Liveta Jasiunaite (61,59), kura sezonas rangā Eiropā nebija pat labāko četrdesmitniekā. Viņas personīgais rekords ir jūnijā Ogrē sasniegtie 61,61 metrs. Šie skaitļi dubultrūgtumu noteikti rada konkurentēm, apzinoties, ar cik pieticīgu rezultātu varēja nokļūt uz pjedestāla.
Vīlusies bija arī Madara Palameika, kura ar 57,98 metriem palika devītā. “Visu sezonu cenšos sevi koriģēt, esmu pazaudējusi labās tehniskās iezīmes. Strādājam, lai atgūtu to sajūtu, taču es pārcentos un finālā tehnisko izpildījumu pazaudēju pilnīgi un galīgi,” atzina 31 gadu vecā Latvijas rekordiste, kura aizpērn kļuva par Dimanta līgas kopvērtējuma uzvarētāju. “Pietrūkst brīvuma sajūtas, kas iesildoties bija, bet stadionā vēlējos vēl papildināt un sarežģīju lietas. Katrām sacensībām jūtos gatava, katru metienu izpildu ar sajūtu, ka varu, taču nesaliekot kopā visas nianses tas neizdodas. Pašlaik ir grūti sportot. Kad ir 20 gadi, vienkārši dari par daudz ko neizdomājoties – met uz brīvumu, gaišumu un emocijām. Gadiem ejot sākas likstas, neapzināti pietaupies, kļūdas vairojas. Nav viens izskaidrojums, esam gājuši cauri visādiem veidiem, pieredzēts ir tik daudz, bet katrā sezonā viss mainās. Jāskatās, kā būs tālāk.”
Interesanti, ka visas četras Latvijas labākās šķēpmetējas – Palameika, Līna Mūze, Anete Kociņa, kuras netika Eiropas čempionāta finālā, kā arī Sinta Sprudzāne šosezon labākos rezultātus uzrādījušas vietējās sacensībās. Ārvalstu publika nav radījusi šķēpa lidojumam papildus inerci. Berlīnē no sešiem Latvijas šķēpraižiem kvalifikāciju pārvarēja vien divi. Jācer, ka jau tuvākajā laikā atgūsim līderpozīcijas vismaz Baltijā.
