“Berlīnē smiltsērkšķu tēju dzersiet no šā lauka!” Latvijas oranžais “zelts” gūst arvien lielāku popularitāti 2
Latvijas oranžais ”zelts” – smiltsērkšķi – gūst arvien lielāku popularitāti! Aug gan eksporta apjomi, un pat nespējam saražot tik daudz, cik liels ir pieprasījums, kā arī pēdējo desmit gadu laikā trīskāršojies smiltsērkšķu audzētāju skaits. Turklāt šīs vitamīniem bagātās ogas sāk audzēt arī rīdzinieki, vēsta raidījums “900 sekundes”.
”Pagājuši četri gadi, un esam nonākuši pie pirmās ražas.” Rīdziniecei Antrai Paukai pirms četriem gadiem sākās jauns dzīves posms – viņa kopā ar ģimeni savos laukos Tumes pagastā iestādīja smiltsērkšķu krūmus.
“Četros gados esam ieguvuši dārzu, kas ir līdzīgs ābeļdārzam, jo iestādījām tādu mazu zariņu. Tas zariņš bija šāds te, kuru likām zemes iekšā. Un četru gadu laikā divus trīs metrus garie kociņi ir labs sasniegums,” saka smiltsērkšķu audzētāja.
Divu hektāru liels zemes gabals pirms tam laukos stāvēja tukšs, Antra stāsta, tāpēc izdomāja pamēģināt audzēt tieši smiltsērkšķus. Veicies vēl arī ar to, ka šogad smiltsērkšķu audzētājiem Latvijā ir padevusies laba raža.
Lai palīdzētu ražas novākšanā, Antrai palīgā no Dānijas ir atbraucis dēls Rihards, kurš diezgan ātri apguva nepieciešamas iemaņas.
“Es neesmu lauksaimnieks, jā. Nav sarežģītākais darbs, ko esmu darījis. Var apgūt. Arī patīkami, svaigā gaisā,” viņš stāsta.
No augusta beigām līdz septembra otrajai pusei ir smiltsērkšķu ražas novākšanas laiks. Tieši šobrīd šajās ogās ir visvairāk vērtīgu vitamīnu.
Smiltsērkšķu audzētājiem ir vairāki izaicinājumi: jātiek galā ne tikai ar kaitēkļiem, bet arī ar putniem. Strazdiem, vārnām, kraukļiem šīs ogas ļoti garšo. Viņi apēd ražu un aplauž krūmu galotnes.
Smiltsērkšķu audzētāju skaits Latvijā pēdējo desmit gadu laikā trīskāršojies, sasniedzot 170. Smiltsērkšķus mūsu valstī šobrīd audzē tūkstoš hektāra platībā. Ārvalstu iepircēji – no Vācijas, Francijas, ASV, Skandināvijas valstīm – šoruden gaida 800 tonnas.
“Mēs labi ja pusi varam apmierināt, jo ogu nav vai tās ir mazāk kvalitatīvas. Ne tikai šķirne nosaka ogas kvalitāti, bet arī audzēšanas tehnoloģijas. Un eksports prasa kvalitatīvu ogu,” teic Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju apvienības vadītājs Andrejs Brūvelis.
Tikmēr Tumes pagasta audzētos smiltsērkšķus Antra ar ģimeni plāno tieši eksportēt: “Pēc tam mēs šīs ogas eksportējam, un tad Berlīnē kādā kafejnīcā smiltsērkšķu tēju dzersiet no šā lauka, piemēram.”
Ārzemēs no mūsu ogām parasti gatavo smiltsērkšķu dzērienu un eļļas.
