Bergs: Man nav siltas jūtas pret Viņķeles kundzi, bet tas, ko ar viņu izdarīja un dara joprojām… 0
Šobrīd drošības riski biedē visus, un, lai mēs justos drošāk, valdībai ir jāpieņem lērums nopietnu lēmumu, kur novirzīt finansējumu, ko iegādāties, kā gatavoties ļaunākajam scenārijam, tomēr tas nav tik vienkārši. No otras puses, ja nekas netiek darīts – žurnālisti sākot brukt virsū. Bergs šādu lēmumu pieņemšanu kara laikā salīdzina ar neseno pandēmijas trakumu.
“Ja mēs atceramies, ka tie bija tieši žurnālisti, kuri nodauzīja ļoti daudz sakarīgu lietu kovida sākumā,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” izsakās Normunds Bergs, Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas prezidents.
Viņš atgādina par aizdomīgajiem masku un ventilatoru iepirkumiem. “Tur bija tāds pats haoss. Piecu minūšu laikā bija jāpieņem miljoniem vērti lēmumi, jo kaut kāda prece bija uz skrejceļa un tā varēja tikt iekrauta vienā, otrā vai trešā lidmašīnā. Kopumā neviens nebija gatavs šāda veida lēmumiem un tur daudz ko izvandīja mūsu medicīnas birokrātija, šī vārda labākajā nozīmē.
Tā institucionālā atmiņa valsts pārvaldē saglabājas ilgi – visi atceras to ministri, kuru vēl joprojām cenšas notiesāt velns viņu zina par ko. Man nav siltas jūtas pret Viņķeles kundzi, bet tas, ko ar viņu izdarīja un dara joprojām… tas ir nekrietni,” viņš saka.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa šodien atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru par valsts amatpersonas bezdarbību pilnībā attaisnota bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP), aģentūra LETA noskaidroja apgabaltiesā.
Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Viņķele vietnē “Facebook” publicējusi ierakstu, kurā pauž viedokli, ka laiks daudz ko noliek savās vietās un tagad mēs zinām, ka ne viens vien no 2020.gada rudens pieņēmumiem bija aplams un ne pūļa imunitāte iespējama Covid-19 gadījumā, ne viena vakcīna var apturēt infekcijas pārnesi, ne mums tik daudz to vakcīnu vispār vajadzēja.
“Arī daža laba vadoņa kvalitātes atklājās negaidītā rakursā, bet atkal – kuru tas vairs interesē?,” retoriski jautā Viņķele, paužot viedokli, ka nebija prokuratūrai tik neiespējami pavērtēt, vai tiešām Latvijā pandēmijas laika ierobežojumi bija striktāki un ilgāki nekā citur Eiropas Savienībā, “kā apgalvoja visa veida apsūdzības”, un vai tiešām valdība un valdības vadītājs neko nezināja par vakcīnu iepirkumu un tika “maldināti”.
Iepriekš Rīgas pilsētas tiesa bijušo ministri pilnībā attaisnoja, bet prokurors par spriedumu iesniedza protestu, līdz ar ko lieta bija jāskata apgabaltiesā.
Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Viņķeli apsūdzēja pēc Krimināllikuma 319.panta pirmās daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Apsūdzība Viņķelei celta par to, ka viņa nenodrošināja Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu vīrusa izplatības ierobežošanai Latvijā, kas ietver vakcīnu iegādi, glabāšanu, loģistiku, amatpersonu kompetenci un medicīniskos resursus vakcinācijas procesa nodrošināšanai.
Prokuratūra norāda, ka Viņķele zināja par iespējamo Covid-19 vakcīnu pieejamību pasaules tirgū 2021.gadā un to, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalsta vienošanos par vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā un ar to saistītās procedūras projektu. Viņai bijis pienākums līdz brīdim, kad tiek lemts par pasūtāmo vakcīnu skaitu, izstrādāt minēto stratēģiju.
Kā uzskata prokuratūra, neizstrādājot stratēģiju, Viņķele neizpildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ar to radīja būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
2020.gada novembrī ES piedāvāja dalībvalstīm centralizētā iepirkumā iegādāties “Pfizer/Biontech” ražotās vakcīnas pret Covid-19. Kā liecina Veselības ministrijas (VM) disciplinārkolēģijas atzinums, Latvija varēja pieteikties 841 342 devām, taču lēma iegādāties tikai 97 500. Savukārt nākamajā kārtā pieejamo 420 707 vakcīnu vietā Latvija nolēma iegādāties 100 000. Rezultātā Latvijā vakcinācija pret Covid-19 sākta krietni gausāk nekā citās ES valstīs.
Kad atteikšanās no vakcīnām nāca gaismā, premjers Krišjānis Kariņš (JV) pieprasīja Viņķeles demisiju. Vēlāk prokuratūra sāka izmeklēšanu, un pašlaik Viņķelei ir uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību.
Pēc VM iekšējās izmeklēšanas par atteikšanos no vakcīnām disciplinārsodus saņēma bijušais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens un bijusī ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kura vēl turpina tiesāties par šo sodu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2021.gada 9.martā atteicās sākt kriminālprocesu par vakcīnu iepirkumu, tomēr pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna iniciatīvas iepirkumu vēlreiz izvērtēja prokurors un kriminālprocess tika sākts.
