Bergmanis sīkāk komentē amerikāņu karavīru īpašo statusu Latvijā 13
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un ASV vēstniece Nensija Bikofa Petita parakstījuši starpvaldības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā.
“Tas ir būtisks solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, veicinot sabiedroto klātbūtni,” sacīja R. Bergmanis. “Apstiprinot Valsts aizsardzības koncepciju, Saeima ir apliecinājusi Latvijas mērķi panākt ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā. Latvijas un ASV sadarbības līgums ir uzskatāms par vienu no priekšnosacījumiem šī mērķa sasniegšanā.”
Šobrīd ASV un citu NATO dalībvalstu bruņoto spēku statusu Latvijā nosaka Ziemeļatlantijas organizācijas līgums par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA). Tas paredz, ka valstis divpusēji var slēgt papildus vienošanās, kas sīkāk regulētu bruņoto spēku statusu, atrodoties otras valsts teritorijā.
Līgums piemēram, nosaka kārtību, kādā ASV bruņotie spēki izmanto NBS infrastruktūru un veic infrastruktūras uzlabošanas darbus. Tāpat tas noteiks kārtību, kādā bruņotajiem spēkiem piederošās personas ieceļo Latvijā un ka Latvija atzīst ASV izdotus transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentus, kā arī atzīst autovadītāju apliecību, kā arī jebkādu citu profesionālo licenču derīgumu, savukārt ASV puse apņemas ievērot gaisa, jūras un ceļu satiksmes noteikumus.
Kriminālās jurisdikcijas jautājumus pamatā nosaka NATO SOFA. Šis līgums papildus paredzēs, ka arī tādus noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti ārpus dienesta pienākumu pildīšanas, primāri izskatīs un sodu par to izdarīšanu piemēros ASV militārās iestādes. Vienlaicīgi Latvija saglabās tiesības realizēt kriminālo jurisdikciju, jo līgums paredz, ka Latvijai būtiskos gadījumos, Ģenerālprokuratūra var pieprasīt šādu lietu izskatīšanu. Likumprojekts, ar kuru tiek apstiprināts ASV līgums, ir papildināts ar nosacījumu, ka pie šādiem gadījumiem ir pieskaitāmi smagi un sevišķi smagi noziegumi, kā arī tādi noziedzīgi nodarījumi, kuros ir cietušais.
Ievērojot suverēnu valstu attiecību pamatprincipus, realizējot sadarbību aizsardzības jomā, tas ir, darbojoties Latvijas interesēs, ASV bruņoto spēku darbības oficiālām vajadzībām netiek apliktas ar nodokļiem, nodevām vai tamlīdzīgiem maksājumiem. Līgums paredz arī kārtību, kādā atbrīvojums no nodokļu samaksas tiks piemērots.
Pēc aģentūras LETA vēstītā, jautāts, vai jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā rada bažas par valsts politikas maiņu attiecībā uz Baltijas valstīm, Bergmanis izteicās, ka tādu bažu nav, tostarp attiecībā uz ģeopolitiskajiem jautājumiem.
ASV vēstniece Latvijā Nensija Bikofa Petita pauda pārliecību, ka šis līgums tikai stiprinās jau tā ciešo sadarbību starp abām valstīm tieši aizsardzības jautājumos.
“Pēdējo gadu laikā Latvijas un ASV karavīri darbojās kopā plecu pie pleca, lai stiprinātu aizsardzības spējas Baltijas valstīs un Latvijas spējas. Šis līgums vēlreiz pasvītro ASV atbalstu Latvijas suverenitātei, neatkarībai un drošībai un NATO 5.pantam,” tā izteicās vēstniece.
