Bergmanis pateicas karavīriem: šogad labi pastrādāts 0
Latvijas Aizsardzības ministrija, izvērtējot 2017.gadā paveikto, uzsver, ka aizsardzības budžets sasniedza 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ļāva īstenot vairākus nozīmīgus iepirkumus un būvniecības projektus, tādējādi paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku spējas aizsargāt Latviju un palielinot atturēšanas potenciālu, tai skaitā, uzņemot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā.
Ministrija informē, ka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pateicas visiem Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un aizsardzības nozares darbiniekiem par 2017. gadā paveikto, uzsverot: “Šis gads ir bijis ne tikai straujas izaugsmes laiks, bet arī nopietns pārbaudījums tam, cik ātri un profesionāli varam attīstīties, maksimāli efektīvi investējot nozarei atvēlētos līdzekļus valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Ar patiesu lepnumu un pārliecību varu teikt, ka mums tas ir izdevies. Paldies arī Latvijas cilvēkiem, kas izprata un atbalstīja lēmumu par to, ka 2018. gadā aizsardzības nozarei tiek atvēlēti nepieciešamie 2% no IKP.”
Turpinot pilnveidot bruņoto spēku kaujas spējas, mūsu karavīri un zemessargi šogad ir intensīvi piedalījušies militārajās mācībās Latvijā un ārvalstīs.
Attīstot militāro infrastruktūru, šogad ir uzlaboti karavīru dienesta un sadzīves apstākļi, un vienlaikus palielināta bruņoto spēku efektivitāte.
Šogad Latvija dažādos veidos ir sniegusi ieguldījumu arī reģionālajā un starptautiskajā drošībā, tostarp, stiprinot Baltijas valstu sadarbību, pievienojoties Eiropas Savienības Pastāvīgajam strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā un piedaloties starptautiskajās operācijās.
Latvijā uzņemta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa
Saskaņā ar pērn NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu šogad Baltijas valstīs un Polijā tika izvietotas daudznacionālas bataljona līmeņa kaujas grupas, lai veicinātu NATO īstenoto atturēšanu un stiprinātu alianses aizsardzību. Tādējādi viena no aizsardzības nozares šī gada prioritātēm bija nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā.
Šī gada jūnijā Ādažu bāzē notika NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija. Augusta beigās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa sasniedza pilnu operacionālo gatavību, tādējādi apliecinot savu spēju pildīt uzdoto misiju – atturēt potenciālo pretinieku un nepieciešamības gadījumā aizstāvēt Latviju.
Daudznacionālās kaujas grupas klātbūtne Latvijā šogad deva iespēju pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem, kopīgi piedaloties militārajās mācībās, piemēram, starptautiskajās militārajās mācībās ”Sudraba Bulta 2017”, kas Latvijā norisinājās oktobrī. Kaujas grupas karavīru izmitināšanai Ādažu bāzē tika savlaicīgi nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, kas tiks izmantota arī Latvijas karavīru vajadzībām.
Latvijā izvietoto kaujas grupu vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas. Nākamgad NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā papildinās arī Čehija un Slovākija.
Turpināta Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstība
Šogad aizsardzības budžetu veidoja 1,7% no IKP jeb 450 miljoni eiro, no kura lielākais finansējums tika piešķirts Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai – Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijai, pretgaisa aizsardzības spējas un kaujas inženieru spējas attīstībai, kā arī Zemessardzes un speciālo uzdevumu spēju stiprināšanai. Vienlaikus tika uzsākta netiešās uguns atbalsta spējas attīstība.
Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts ietver nepieciešamā bruņojuma, tai skaitā, ložmetēju, prettanku raķešu SPIKE, sakaru līdzekļu, komandvadības, infrastruktūras, apmācības un nodrošinājuma sistēmas izveidi.
Mehanizācijas projekta ietvaros Latvija no Lielbritānijas šogad saņēma 31 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu, un pavisam Latvijai jau ir piegādātas 73 no 123 bruņutehnikas vienībām. Plānots, ka visas 123 bruņumašīnas Latvijai būs piegādātas līdz 2020. gadam.
Attīstot pretgaisa aizsardzības spējas, paredzēts uzlabot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu un komandvadības spējas, kā arī paaugstināt esošo pretgaisa aizsardzības sistēmu kaujas spējas un iegādāties jaunas sistēmas. Viens no būtiskākajiem šo spēju attīstības virzieniem ir arī agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana, lai spētu laicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu.
Sekmējot pretgaisa aizsardzības spējas attīstību, Latvija šogad parakstīja divpusēju līgumu ar Dāniju par Dānijas bruņoto spēku rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu “Stinger” iegādi. Pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas “Stinger” iegāde ietver pretgaisa aizsardzības raķetes un to palaišanas iekārtas, un plānots, ka tās tiks piegādātas Latvijai 2018. gada pirmajā pusē.
Tāpat šogad noslēgušās 2015. gadā uzsāktās “Mk2” raķešu piegādes no Zviedrijas uzņēmuma “SAAB Dynamics AB”. Šīs raķetes paredzētas tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām “RBS-70”.
Uzlabojot gaisa telpas novērošanas spējas, šogad uzsākta arī Latvijā uzstādīto radiolokatoru „AN/TPS-77” modernizācija un veikti rūpnīcas pieņemšanas testi daudzfunkcionālo “TPS-77 Multi-Role Radar” radaru sistēmām, kuras Latvijai piegādās nākamgad.
Kaujas inženieru spējas attīstības plāns paredz dažādu mobilitātes un pretmobilitātes spēju attīstību, spēku pārvietošanos un aizsardzību, kavējot pretinieka spēku virzīšanos un sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai.
Šogad uzsāktais projekts ietver pasākumu kopumu kaujas inženieru spējas attīstībai, paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku un Zemessardzes mobilitātes, pretmobilitātes un izdzīvošanas kaujas spējas. Šogad arī veikta inženiertehniskā transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegāde.
Sekmējot Zemessardzes spēju attīstību, šogad izveidota 1. Rīgas brigāde, kurā iekļauti Studentu bataljons, 17. kaujas atbalsta bataljons, 19. nodrošinājuma bataljons un divi jauni bataljoni Bauskā un Rīgā.
Šogad turpināta arī paaugstinātas gatavības vienību sagatavošana Zemessardzes bataljonos. Šīs vienības veidos dažādu specialitāšu pārstāvji, un šobrīd uzsākta mīnmetēju un prettanku, inženieru, pretgaisa aizsardzības un snaiperu spēju attīstīšana. Pirmo paaugstinātās gatavības vienību sertifikācija notiks militāro mācību “Namejs 2018” laikā.
Šī gada decembrī valdībā apstiprinātais Zemessardzes attīstības plāns 2018. – 2027. gadam paredz skaidru modeli Zemessardzes turpmākai attīstībai, stiprinot šo Nacionālo bruņoto spēku lielāko struktūru un teritoriālās aizsardzības pamatu.
2017. gadā izveidota Speciālo operāciju pavēlniecība, apvienojot vairākas speciālo operāciju spējas vienotā elementā un tādējādi palielinot spēju integrāciju un savietojamību. Tāpat šogad uzsākta speciālo uzdevumu grupu izveide Zemessardzes ietvaros.
Šogad tika parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi. Pašgājējhaubiču sistēmas iegādātas, lai pilnveidotu Latvijas bruņoto spēku netiešās uguns atbalsta spēju, kā arī uzlabotu Latvijas spēju pilnvērtīgi integrēties NATO operācijās un mācībās. Šogad Latvijai tika piegādātas pirmās pašgājējhaubiču sistēmas, un visas iegādātās 47 kaujas tehnikas vienības plānots saņemt līdz 2018. gada beigām.
Nākamgad plānotais aizsardzības budžeta kopējais apmērs ir 576, 34 miljoni eiro, no kuriem spēju attīstībā plānots investēt 220, 27 miljonus eiro. Spēju attīstības projekti, kam 2018. gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir infrastruktūras attīstība, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spējas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstība.
Militārajās mācībās un vingrinājumos pilnveidotas militārās iemaņas un sadarbība ar sabiedrotajiem
Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri šogad ir piedalījušies vairāk nekā 100 militārajās mācībās un vingrinājumos, no kuriem trešdaļa notika Latvijā. Savukārt Zemessardzē notikušas 1945 apmācības un militārās mācības. Šogad galvenais uzsvars militārajās mācībās tika likts uz komandvadības un operāciju plānošanas spēju pilnveidošanu.
Šis bija trešais gads Nacionālo bruņoto spēku četru gadu apvienoto militāro mācību ciklā, kas noslēgsies 2018. gadā ar Latvijā līdz šim lielākajām militārajām mācībām “Namejs”.
Vērienīgākās militārās mācības Latvijā šogad bija lauka taktisko mācību cikls “Mazais Namejs 2017”, kurā piedalījās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, rezerves karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas.
Mācībās tika pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.
Dalība Latvijā organizētajās starptautiskajās militārajās mācībās “Summer Shield XIV”, “Saber Strike 2017” un “Sudraba bulta 2017” karavīriem deva iespēju pilnveidot militārās iemaņas starptautiskā vidē, veicot uzdevumus kopā ar sabiedroto spēku karavīriem.
Starptautiskās mācības “Summer Shield XIV” norisinājās Ādažu poligonā un pieguļošajās teritorijās ar mērķi trenēt kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spēju integrēšanu bataljona un brigādes līmeņa aizsardzības operācijās. Šogad mācībās tika trenētas plaša spektra kaujas atbalsta spējas – artilērijas, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas, aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, kaujas inženieru un konstrukcijas inženieru un prettanku spējas.
Mācībās prasmes uzlaboja arī apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji un gaisa atbalsta kontrolieri, kā arī Medicīnas rota un transportēšanas apakšvienības. Tajās piedalījās vairāk nekā 1800 karavīru no Latvijas, ASV, Bulgārijas, Igaunijas, Kanādas, Lietuvas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Rumānijas, Slovākijas un Vācijas.
ASV spēku Eiropā vadītajās ikgadējās Apvienotajās sauszemes un gaisa spēku militārajās mācībās “Saber Strike 2017” vadošā valsts bija Latvija, un tajās piedalījās vairāk nekā 2000 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Polijas un Slovākijas, kā arī ASV karavīri un jūras kājnieki.
Mācību dalībvalstu militāro un atbalsta vienību uzņemšana visā Latvijas teritorijā notika, izmantojot lidostas, kā arī dzelzceļa un ostu infrastruktūru. Mācībās tika uzlabota dalībvalstu sadarbība, gatavības un kaujas spējas, pārvietošanās brīvība visā reģionā, kā arī demonstrēta sabiedroto spēja ātri reaģēt un pārvietot spēkus.
Militārajās mācībās “Saber Strike 2017” darbība pirmo reizi tika izvērsta ārpus Ādažu poligona. Bataljona līmeņa vienības, pārvietojoties ar bruņutehniku, veica militārus uzdevumus ar zemju īpašniekiem saskaņotās teritorijās Amatas, Mālpils, Ogres, Ropažu, Salaspils un Stopiņu novados.
Starptautiskās militārās mācības ”Sudraba Bulta 2017” norisinājās Ādažu poligonā, Apes, Gulbenes un Alūksnes novados, un tajos piedalījās vairāk nekā 3500 karavīru no Albānijas, ASV, Igaunijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas.
Mācībās piedalījās aptuveni 200 zemessargu un 30 rezerves karavīru, lai pilnveidotu un uzturētu zemessargu un rezerves karavīru zināšanas un iemaņas. Šo mācību mērķis bija pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar sabiedrotajiem, kā arī trenēt vienību spējas plānot un īstenot aizsardzības operācijas ar kaujas nodrošinājuma elementu integrāciju.
Savukārt ASV Armijas Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības “Allied Spirit VI”, kas notika Vācijā, jāmin kā mācības ārvalstīs ar līdz šim lielāko Nacionālo bruņoto spēku iesaisti. Šajās mācībās piedalījās ap 500 Latvijas karavīru ar 130 militārās tehnikas vienībām, tai skaitā ar 30 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnām.
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štābs mācību laikā veica daudznacionālas brigādes, ko veidoja 2700 karavīri no 10 valstīm, komandvadību.
Starptautiskās jūras spēku mācības “Open Spirit 2017” rotācijas kārtībā notiek kādā no Baltijas valstīm, un šogad tās notika Latvijā. Šo mācību mērķis ir iznīcināt no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem palikušos sprādzienbīstamos priekšmetus, uzlabojot kuģošanas drošību Baltijas jūrā. Šogad mācībās piedalījās 15 kuģi un piecas ūdenslīdēju atmīnētāju komandas no desmit valstīm, un to laikā tika atrasti un neitralizēti 58 sprādzienbīstami priekšmeti.
Tāpat nozīmīga bija Nacionālo bruņoto spēku dalība starptautiskajās jūras spēku mācībās “Baltops 2017”, kuru ietvaros Ventspils novada Vārves pagastā tika veikta ASV jūras kājnieku desantēšanās operācija krastā ar amfībijām.
Šogad Latvija bija uzņemošā valsts arī NATO Gaisa spēku pavēlniecības rīkotajām mācībām “Ramstein Dust II-17”, kuru laikā NATO pārvietojamā Gaisa operāciju vadības un kontroles centra elementi tika izvietoti Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, pilnveidojot spējas izvērst centra darbību ārpus tā pastāvīgā izvietojuma Itālijā un sekmējot gaisa spēku integrāciju kopējā Baltijas un Polijas bruņoto spēku komandvadības struktūrā.
Uzlabots karavīru atalgojums, sadzīves un dienesta apstākļi
Turpinot 2014. gadā uzsākto karavīru atlīdzības reformu, kuras mērķis ir panākt karavīru atlīdzības konkurētspēju darba tirgū un samazināt atvaļināšanās tendenci, no šī gada 1. oktobra visu karavīru un virsnieku atalgojums tika paaugstināts par 50 eiro.
Šogad militārās infrastruktūras attīstībai paredzētais finansējums sasniedza 57, 2 miljonus eiro, ļaujot realizēt jaunus projektus, lai palielinātu Nacionālo bruņoto spēku efektivitāti, uzlabotu karavīru dienesta un sadzīves apstākļus un sniegtu uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem.
2017. gadā tika nodotas ekspluatācijā četras modernas kazarmu ēkas. Aprīlī tika atklāta pirmā kazarmas ēka Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, kas paredzēta līdz 310 karavīru izvietošanai. Augustā durvis vēra divas jaunas kazarmas Ādažu bāzē, un katrā no tām var izvietot līdz 304 karavīrus. Savukārt decembrī tika atklāta Speciālo uzdevumu vienības jaunā daudzfunkcionāla kazarmas ēka, kurā ir ne tikai atpūtas telpas karavīriem, bet arī sporta zāle un apmācību telpas.
Tāpat šogad veikta Ādažu garnizona tehniskā parka pārbūve, to pielāgojot Latvijas bruņoto spēku un NATO sabiedroto spēku bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai. Ādažos arī pabeigta karavīru uzņemšanai paredzēta telšu laukuma būvniecība, un ASV Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas projektu ietvaros pilnveidota mācību infrastruktūra.
2017. gadā veiksmīgi īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S “Latvijas Valsts meži”. Pašreizējā Ādažu poligona teritorijas platība ir 13 043 hektāri, un to plānots paplašināt par vēl 270 hektāriem.
Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus, pielāgotu un attīstītu militāro infrastruktūru, nodrošinot atbilstošu Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas spējas, paaugstinātu personāla sagatavotību, nodrošinātu atbalsta ieroču un kaujas spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmētu Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spēju attīstīšanu.
2018. gadā militārās infrastruktūras attīstībai plānotais finansējums ir 50, 3 miljoni eiro. Turpinot attīstīt ar uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu saistīto infrastruktūru, Ādažu bāzē plānots pabeigt vēl vienas kazarmas būvniecību un attīstīt noliktavu kompleksu, kā arī uzsākt jaunas kazarmas būvniecību Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē.
Tāpat tiks turpināta vairāku Zemessardzes bataljonu bāzu rekonstrukcija un attīstība. Attīstot mācību infrastruktūru reģionos, plānots uzsākt nepieciešamās infrastruktūras būvniecību poligonā “Lāčusils” Alūksnes novadā un poligonā “Meža Mackeviči” Daugavpils novadā.
Papildus nacionālajam finansējumam būtisku ieguldījumu militārajā infrastruktūrā Latvijā sniedz gan NATO, gan Amerikas Savienotās valstis, kas ir mūsu stratēģiskais sadarbības partneris.
Latvija sniegusi ieguldījumu starptautiskās drošības stiprināšanā
2017. gadā Latvija stiprināja Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, ieņemot Baltijas valstu aizsardzības Ministru komitejas prezidējošās valsts statusu.
Šogad Baltijas valstu sadarbība iezīmējās ar operacionālās sadarbības stiprināšanu, sekmējot Speciālo uzdevumu vienību sadarbību un uzsākot kopīgās Baltijas bataljona lieluma vienības gatavošanu dežūrai NATO Reaģēšanas spēkos 2020. gadā. Tāpat tika turpināts darbs pie sabiedroto spēku robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanas Baltijas valstu telpā, kas ir aktuāls jautājums starptautisko militāru mācību norisē.
Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā ļauj attīstīt valstu nacionālās aizsardzības struktūras, veicina efektīvāku spēju attīstību un izmantošanu, savietojamību ar sabiedrotajiem, kā arī nodrošina sekmīgāku sadarbību miera uzturēšanas un krīžu vadības operācijās.
Šī gada novembrī Latvija pievienojās Eiropas Savienības Pastāvīgajam strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaram drošībā un aizsardzībā. PESCO ir virknes Eiropas Savienības dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt sadarbību Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos.
PESCO dalībvalstis apņemas veikt atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, tostarp ekipējuma iegādei, koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus Eiropas Savienības.
PESCO uzsākšana ir nozīmīgs solis Eiropas Savienības dalībvalstu militāro spēju stiprināšanā. Tas papildinās NATO spējas un sekmēs Eiropas Savienības un NATO praktisko sadarbību.
Nacionālie bruņotie spēki šogad ir stiprinājuši starptautisko drošību, piedaloties sešās starptautiskajās operācijās – NATO apmācības operācijā „Resolute Support” Afganistānā, Pret teroristisko organizāciju “Daesh” vērstās starptautiskās koalīcijas Apvienoto spēku militārajā operācijā “Inherent Resolve” Irākā, Eiropas Savienības Apmācības misijā Mali, Eiropas Savienības Jūras spēku Vidusjūrā “EUNAVFOR Med” militārajā operācija “Sophia”, ANO vadītajā Visaptverošajā integrētajā stabilizācijas operācijā Mali “MINUSMA” un Eiropas Savienības pretpirātisma operācijā “ATALANTA”.
