Bergmanis par jaunajiem NATO plāniem: “Izskatās, ka mēs ar šo konceptu nonākam aukstajā karā” 0
NATO jaunie plāni alianses austrumu flanga aizsardzībai paredz galveno uzmanību koncentrēt uz pilnvērtīgu sabiedroto teritoriju aizsardzību, nevis iebrukumu savaldīšanu. Tā ir izteicies NATo ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs. Vai šis nav pārsteigums Latvijas sabiedrībai, uzzinot, ka plāni paredzēja, ka iebrukuma gadījumā mūs var ieņemt, bet pēc tam NATO atnāks un mūs atkaros.
TV24 raidījumā uz šo jautājumu savas pārdomas atbildēja Raimonds Bergmanis, 13.Saeimas deputāts (LZP): “Es neesmu redzējis dokumentus, par kuriem šobrīd sprieda Igaunijas premjerministre, bet es domāju, ka šobrīd šie plāni ļoti, ļoti mainās.”
Viņš arī norāda, ka NATO karavīru skaits reaģēšanas spēkos tiks palielināts no 40 tūkstošiem līdz 300 tūkstošiem. Bet no kurienes tiks ņemti šie karavīri?
“Te cilvēkiem laikam jāpaskaidro. Tātad viņi ir gatavībā savā valstī. Ja, piemēram, mums ir rota vai bataljons augstas gatavības, kas var ļoti ātri doties palīgā, tad šobrīd varbūt mums pacels prasības, vajadzēs vairāk cilvēkus. Un tā jebkurā NATO valstī. Līdz ar to šie spēki ir gatavi ātrāk reaģēt,” skaidro R.Bergmanis.
“Protams, šī NATO stratēģija, kas mainās no 2010. gada, kad Krievija mums vēl skaitījās partneris, tad, es saprotu, šobrīd tas tiks definēts kā ienaidnieks viennozīmīgi. Nu tad, papētot nedaudz vēsturi, izskatās, ka mēs ar šo konceptu nonākam aukstajā karā īstenībā,” saka deputāts.
“Mēs visi atceramies, kādi bija tēriņi aukstā kara laikā un cik resursi tik iztērēti. Rezultāts jau bija labs, jo mēs esam atguvuši savu neatkarību.”
Daudzām valstīm arī ir grūti izpildīt šos nosacījumus. Piemēram, Luksemburga aizsardzībai tērē 0.6% no sava iekšzemes kopprodukta, viņi nevar paplašināties, jo armijā vienkārši nav iespējams ieguldīt 2%, bet viņi ir palīdzējuši citiem, tostarp arī Latvijai.
