Raimonds Bergmanis
Raimonds Bergmanis
Foto – LETA

Bergmanis: Krievija un “Islāma valsts” sniedz piemēru, kā informācija var kļūt par ieroci 0

Krievija un “Islāma valsts” regulāri sniedz piemēru, kā informācija kļūst par ieroci un stratēģiskās komunikācijas munīciju, tā Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās notiekošās konferences “The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters” noslēgumā klātesošajiem norādīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos
Lasīt citas ziņas

Savā uzrunā Bergmanis pauda gandarījumu par divas dienas ilgajā konferencē notiekošo un pārspriesto, norādot, ka vēsture ir pierādījusi – informācija un tās pareiza izmantošana ir daļa no sasniegumiem. Tāpat aizsardzības ministrs atzina, ka mūsdienās informācijas nozīme tikai paplašināsies, jo tā kļūst arvien pieejamāka. Tas savukārt atsevišķiem spēlētājiem radījis iespēju informāciju izmantot kā ieroci un stratēģiskās komunikācijas munīciju.

“Krievija un “Islāma valsts” Irākā un Levantē regulāri sniedz mums piemērus, kā šie ieroči tiek izmantoti. Turklāt, izveidojot pārliecinošas, psiholoģiski iedarbīgas un maldinošas ziņas, kā arī stāstus, starptautiskajiem spēlētājiem izdodas daļu no sabiedriskās domas veidot savā labā,” norādīja ministrs, piebilstot, ka pašreizējā komunikācijas vide strauji mainās, taču to var izmantot savā labā.
Ministrs arī skaidroja, ka efektīva stratēģiskā komunikācija ir daļa no aizsardzības stratēģijas cīņā pret hibrīdkara elementiem. Bergmanis arī norādīja uz nepieciešamību aizsargāt savus cilvēkus, panākot, ka tie ar zināmu kritiku sākt uztvert brīvi pieejamo informāciju. Viņš gan atzina, ka joprojām pastāv vairāki izaicinājumi, kuriem jārod risinājumi. Lai to panāktu, ministrs uzsvēra nepieciešamību attīstīt NATO un Eiropas Savienības stratēģiskās komunikācijas spējas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mums ir nepieciešams strādāt kopā, lai radītu risinājumus šiem mūsdienu izaicinājumiem, un es redzu, ka NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs šajā jomā ir nozīmīgs spēlētājs,” sacīja ministrs, paužot apmierinātību ar līdz šim paveikto centra darbu un pārliecību, ka nākamā direktora Jāņa Sārta vadībā tas kļūs par labāko savā sfērā.

Savukārt Sārts, kuram pašreizējais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Kārkliņš pasniedza simbolisku mantojuma kastīti, kurā atrodas trīs vēstules, emocionāli norādīja, ka novērtē Kārliņa līdz šim paveikto, ņemot vērā uzdevumu nozīmīgumu. Viņš gan izteica jautājumu klātesošajiem viesiem – kādēļ tikai tagad tiek runāts par stratēģisko komunikāciju.

“Mēs redzam pašreizējo situāciju, bet kas notiks ar sociālajiem tīkliem pēc, piemēram, pieciem gadiem? Mums ir jāgatavojas nākotnei, digitālajai revolūcijai,” uzsvēra Sārts, izsakot aicinājumu valstīm pievienoties centram.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien turpinās konference “The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters”, kurā tiek diskutēts, kā stratēģiskā komunikācija jaunajā informācijas vidē var stiprināt NATO aizsardzības spējas.

Konference kopumā pulcē ap 300 dalībniekus – valstu vadītājus, ārlietu un aizsardzības ministrus, NATO pārstāvjus, kā arī pētniekus, aizsardzības un komunikācijas ekspertus no NATO un partnervalstīm. Paredzēts, ka konferencē centrs prezentēs sava pētījuma par NATO operācijas Afganistānā gūto pieredzi stratēģiskās komunikācijas jomā rezultātiem, par veidiem, kā stratēģiskā komunikācija var stiprināt NATO aizsardzības spējas, par to, kāda ir sociālo mediju loma mūsdienu konfliktos un kādas komunikācijas metodes izmanto “Islāma valsts” Irākā un Levantē, lai izplatītu savu propagandu un rekrutētu jaunus atbalstītājus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.