Berezovska sirds neiztur 0
Pēc ķīmiskās, bioloģiskās un radioaktīvās ekspertīzes veikšanas trimdā Britānijā Berkšīras grāfistē Londonas tuvumā dzīvojušā oligarha Borisa Berezovska mājā, kur nedēļas nogalē tika atrasts viņa līķis, britu policija paziņojusi, ka nav atrastas šo vielu pēdas.
Policija nesniedza paskaidrojumu par nāves iemeslu, taču, pēc neoficiālām ziņām, tā varētu būt bijusi sirdslēkme. Kā ziņo britu plašsaziņas līdzekļi, miesassargs esot atradis viņa līķi vannā. Berezovskis, kurš nesen ārstējies Izraēlā, esot miris no sirdslēkmes, ziņo Krievijas aģentūra “RIA Novosti”, atsaucoties uz viņam tuvu avotu.
Shēmotājs grima parādos
Policijas pārstāvis paziņojis, ka namīpašuma apsekošana veikta drošības apsvērumu dēļ, jo 2006. gadā Londonā ar radioaktīvu vielu tika noindēts bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) darbinieks Aleksandrs Ļitviņenko, kurš pēc bēgšanas uz Britāniju atklāja, ka savulaik viņam uzdots nogalināt Berezovski.
Berezovskis, kurš bija pietuvināts Krievijas bijušā prezidenta Borisa Jeļcina administrācijai, līdz ar vairākiem citiem izmanīgiem darboņiem sarausa milzu bagātību mežonīgās privatizācijas laikā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, taču nokļuva nežēlastībā, 2000. gadā pie varas nākot prezidentam Vladimiram Putinam. Pārdzīvojis vairākus atentāta mēģinājumus, no kuriem vienā tika nogalināts viņa šoferis, Berezovskis devās trimdā uz Londonu, kur dzīvo virkne Krievijas naudasmaisu. 2003. gadā viņš ieguva politiskā patvēruma tiesības Britānijā, viņa advokātiem spējot pārliecināt britu varas iestādes, ka Krievijā viņu klienta dzīvība būtu apdraudēta. Berezovska īpašumu vērtība, ko žurnāls “Forbes” savulaik novērtēja par trim miljardiem dolāru, pēdējos gados krietni saruka pēc vairākām dārgām tiesas prāvām. Šķiršanās no sievas 2011. gadā viņam esot izmaksājusi aptuveni 200 miljonus dolāru, bijušās mīļākās prasība vēl vairākus miljonus dolāru, bet tiesāšanās par īpašumiem ar miljardieri Romanu Abramoviču – vairāk nekā 4,7 miljardus dolāru. Turklāt Berezovskim bija jāuztur seši bērni no trim sievietēm: divām bijušajām sievām un mīļākās Jeļenas Gorbunovas. Diviem no viņa bērniem gan jau ir pāri četrdesmit, diviem ir nedaudz pāri divdesmit, bet jaunākajiem ir 10 un 12 gadi. Berezovskis esot bijis noguris no nebeidzamajām tiesas prāvām ar Krievijas iestādēm.
Intervijā žurnālam “Forbes” neilgi pirms nāves 67 gadus vecais Berezovskis atzinis, ka viņa dzīvei vairāk neesot jēgas un ka viņš vēlētos atgriezties Krievijā. Viņš neesot novērtējis, cik svarīga viņam ir Krievija un ka viņš jūtoties neērti Britānijā kā imigrants.
Pēc zaudējuma tiesas prāvā pret Abramoviču Berezovskis esot bijis ļoti nomākts, atzinuši viņa draugi, jo tiesas lēmums ne tikai iztukšoja viņa maku, bet arī smagi iedragāja reputāciju, rak-sta avīze “The Guardian”. Savulaik Berezovskis teica, ka viens no iemesliem, kāpēc viņš apmeties Britānijā, ir augstais vērtējums šīs valsts tiesu sistēmai, bet spriedumā viņa lietā tiesnesis viņu raksturoja kā “negodīgu”, “neuzticamu” un “tīšu maldinātāju”. Kāds viņa draugs atzinis, ka pēdējā gada laikā Berezovskis lietojis antidepresantus un pirms dažiem mēnešiem uzturējies slimnīcā, lai ārstētu depresiju.
“Viņš bija ļoti nomākts un runāja par pašnāvību, jo vairāk nekam neesot jēgas, piebilstot – labākais, kas varētu notikt ar mani, ir sirdslēkme,” intervijā “The Guardian” atzinis kāds Berezovska draugs, taču paudis neticību, ka viņam būtu drosme izdarīt pašnāvību, jo “viņš pārāk mīlējis dzīvi”. Savulaik viņš dzīvoja grezni, uzturēja īpašumus Londonā un piepilsētā, kā arī Francijas dienvidos, lidoja ar privātlidmašīnu, ar kuru pirms vairākiem gadiem bija ieradies arī Rīgā, līdz netika iekļauts “nevēlamu personu” sarakstā. Pirms nedēļas Berezovskis esot pārdevis Endija Vorhola veidoto Ļeņina portretu par 50 000 mārciņu, lai samaksātu rēķinus. Pēc Krievijas advokāta Aleksandra Dobrovin-ska vārdiem, Berezovskis bija “drausmīgā situācijā, iegrimis parādos, gandrīz bankrotējis”.
Uzlūkoja Krieviju kā šaha galdiņu
Kremļa administrācijas pārstāvis paziņojis, ka Berezovskis pirms diviem mēnešiem vēstulē Putinam rakstījis, ka gribētu atgriezties Krievijā, un lūdzis piedošanu par savām kļūdām. Vēstulē Putinam Berezovskis esot apgalvojis, ka viņam neesot intereses iesaistīties politikā, bet gan nodoties zinātnei. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs neko neteica par Putina reakciju uz Berezovska vēstuli, vienīgi piebilstot, ka “jebkurā gadījumā informācija par kāda cilvēka nāvi – lai kas šī persona būtu – nevar izraisīt pozitīvas emocijas”.
Krievijas plašsaziņas līdzekļos Berezovskis atainots kā “liels shēmotājs un ļaunuma ģēnijs, kura nāve iezīmē kādas ēras beigas”, atzīmē raidsabiedrība BBC. Kremļa nostāju atbalstošais laikraksts “Komsomoļskaja pravda” raksturojis Berezovski kā “gudru, viltīgu un izdomas bagātu haosa meistaru”.
Avīze “Novaja gazeta”, kas mēdz kritizēt Kremli, raksturojusi Berezovski kā “personu, kura skatījumā Krievija bija kā šaha galdiņš, uz kura vienīgi viņam būtu ļauts pārvietot figūras”. Berezovskis, kurš prezidenta Jeļcina laikā varēja atļauties vērt Kremļa durvis ar kāju, sastrīdējās ar viņa pēcteci Vladimiru Putinu drīz pēc viņa iecelšanas valsts galvas amatā, lai gan savulaik pats esot ieteicis Jeļcinam izraudzīt Putinu. 2001. gadā Berezovskis tika ievietots Kremļa visvairāk meklējamo personu sarakstā un apsūdzēts par miljardiem dolāru izšķērdēšanu no vairākām valsts firmām, krāpšanu, naudas atmazgāšanu un “iejaukšanos Krievijas politiskajā procesā”. Kā liecina spriedums naftas firmas “Yukos” bijušā īpašnieka Hodorkovska lietā, kurš jau astoņus gadus sēž cietumā, tieši mēģinājums atbalstīt opozīcijas partijas noteica Kremļa aso vēršanos pret Berezovski.
