Ber un ber kā caurā mucā. Kas kaiš portālam “skolas.lv”? 6
Vairāk nekā 3,5 miljoni eiro – tik daudz jau ir izlietots, lai izveidotu un iedzīvinātu portālu www.skolas.lv.
Kaut daļu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē iecerētā portāla funkcijām jau pārņēmušas citas interneta vietnes un ir skaidrs, ka dārgais portāls nedarbosies pilnvērtīgi, IZM vēlas portālam www.skolas.lv nākamgad tērēt vēl teju 600 000 eiro. Katru gadu tā uzturēšana izmaksās vairāk nekā 300 000 eiro. Cik ilgi vēl turpinās tērēt naudu projektam, kura dzīvotspēja un noderīgums ir apšaubāms? No IZM pašreizējās nostājas var secināt, ka portāls tiks uzturēts par spīti visam.
No minētajiem nepilniem 600 000 eiro 120 000 eiro tērēs portāla izveidē pieļauto kļūdu novēršanā, tikpat maksās sistēmas tehniskā uzturēšana, bet visvairāk – teju 300 000 eiro – izlietos portāla satura aktualizēšanai un nodrošināšanai, lietotāju piesaistei un atbalstam.
Savulaik www.skolas.lv veidoja, lai būtu vienota publiska interaktīva piekļuves vide visai ar izglītības procesu saistītajai informācijai, kas būtu noderīga gan skolotājiem, gan skolēniem, gan viņu vecākiem, kā arī e-pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai. Izglītības jomā nepieciešamos e-pakalpojumus, piemēram, e-klases žurnālu veidošanu, iespēju vecākiem sekot bērnu sekmēm un stundu apmeklējumam, patlaban jau sniedz divi privātu uzņēmēju veidoti portāli – www.e-klase.lv un www.mykoob.lv. Portāla www.skolas.lv veidošanas laikā nopirkta infrastruktūra šādu pašu pakalpojumu sniegšanai, taču, visticamāk, reāli šis pakalpojums paliks neizmantots, jo tie, kuri sākuši izglītības jomas e-pakalpojumus izmantot citos portālos, nebūs motivēti pāriet uz www.skolas.lv.
Tikai 20 skolas
Patlaban portāla publiskajā daļā pārsvarā pieejamas vien ar izglītību saistītas jaunākās ziņas, kas sadalītas sadaļās “Vecākiem”, “Skolotājiem”, “Skolēniem”. Portālā ir arī tukšas sadaļas – piemēram, Mācību priekšmetu programmu paraugu katalogā nav ievietots pilnīgi nekas. Redzams arī, ka no Latvijas 900 skolām šo portālu lieto vien 20. Publiskajā daļā materiālu ir samērā maz, bet par slēgto daļu, kuras pieejai jāreģistrējas, grūti spriest. Redzams, ka tur ir, piemēram, mācību materiāli. Bija iecerēts, ka portālā varēs arī meklēt profesionālās un augstākās izglītības iespējas, uzņēmumu prakses vietu piedāvājumu, pieteikties mācībām augstskolās, eksāmenu kārtošanai utt.
Portāla www.skolas.lv veidošana ilgst jau vairāk nekā piecus gadus. Vispirms projekta programmatūras izstrāde bija ilgāka, nekā sākotnēji plānots. “Lēmums slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo pretendentu radīja pamatotu risku, ka projekta īstenošana tā sākotnēji apstiprinātajā termiņā jau nebija praktiski īstenojama,” teikts IZM informatīvajā ziņojumā par projekta gaitu. Programmas izstrādātāji tomēr paguva pabeigt darbu laikā, taču radās jauna ķibele: 2012. gada augustā projekta vadītājam un viņa komandai beidzās darba līgumi un turpmāk projekts netika pienācīgi uzraudzīts: it kā tas bija izstrādāts, bet neviens neatbildēja par tā iedzīvināšanu.
Visa šī procesa laikā gan Finanšu ministrija kā vadošā iestāde struktūrfondu finansējuma izlietošanā, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā vadošā iestāde elektroniskās pārvaldes jomā vairākkārt vērsa IZM un valdības uzmanību uz projekta neveiksmīgo gaitu. FM pat uz laiku apturēja tā finansēšanu, taču vēlāk naudas plūsma atjaunota.
Jāuztur par spīti visam
Iepriekšējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis jau savulaik pauda, ka, viņaprāt, portāla www.skolas.lv veidošana sākta, lai apgūtu Eiropas naudu, nevis lai no tās būtu kāds labums izglītības sistēmā iesaistītajiem. Patlaban IZM notiek dienesta izmeklēšana, kurā cenšas noskaidrot, kurš vainīgs projekta neveiksmē. Bet, ja projekts atzīts par neveiksmīgu, kāpēc to turpināt?
IZM noskaidroju, ka galvenais iemesls projekta turpināšanai ir tas, ka portāls veidots, izmantojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Saskaņā ar līguma nosacījumiem portālu jāturpina veidot un uzturēt, jo pretējā gadījumā nelietderīgi iztērētā Eiropas nauda būs jāatmaksā no Latvijas valsts budžeta. No budžeta gan līdz šim izlietoti vairāk nekā 154 000 eiro, jo projekta ietvaros bijušas arī tā saucamās neattiecināmās izmaksas, ko no ES struktūrfondu finansējuma nav iespējams segt. Tāpat projekta īstenošanas gaitā ap 200 000 eiro atzīti par neatbilstošām izmaksām. Tās radušās tāpēc, ka daļa tēriņu nav atbilstoši deklarēti.
IZM atzīst, ka “vēl šobrīd bez papildu resursu ieguldīšanas nevar nodrošināt sistēmas veiksmīgu ieviešanu”. Cerībā, ka portālu tomēr izdosies iedzīvināt, IZM grasās veidot konsultatīvo padomi no skolotājiem, vecākiem, pašvaldību izglītības speciālistiem, pedagoģijas zinātniekiem, kuri varētu ieteikt, kādam jābūt portāla saturam.
