Bens Hodžess: Krievijai karā bija visas priekšrocības, bet palikusi tikai viena… 0
Pirms desmit gadiem, kad sākās karš Ukrainā, Krievijai bija teju visas priekšrocības, taču tagad palikusi tikai viena – skaitliskais pārsvars, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess.
Par spīti šīm priekšrocībām, Krievija līdz pat šai dienai ir sagrābusi mazāk par ceturtdaļu Ukrainas teritorijas, toties cietuši vairāk nekā 600 000 dzīvā spēka zaudējumus, viņš norādīja.
“Krievijas jūras spēki karā vairs pat nav vērā ņemams faktors. Savukārt Krievijas gaisa spēki ir cietuši neveiksmi savos abos svarīgākajos uzdevumos – iegūt gaisa pārākumu un nogriezt apgādes ceļus no Polijas uz Ukrainu. Neveiksme pēc neveiksmes. Avdijivku viņi beidzot ieņēma februārī, taču tagad, oktobrī, viņi joprojām nav ieņēmuši Pokrovsku, kas atrodas tikai 60 kilometru attālumā,” drošības un ārpolitikas foruma “Rīgas konference” laikā aģentūrai LETA sacīja atvaļinātais ģenerālleitnants.
Hodžess uzsvēra, ka masas uzveikt ir iespējams ar precizitāti, kas dod iespēju dot triecienus komandpunktiem, loģistikai un artilērijai.
“Ja iznīcina šos objektus, tad skaitliskās priekšrocības kļūst mazsvarīgas, jo masām ir nepieciešama vadība, ir nepieciešams transports, kas piegādā munīciju, kā arī artilērija, jo viņi bombardē un bombardē, bet pēc tam nosūta “gaļu”. Tāpēc ir vajadzīgi ieroči, kas spēj dot precīzus triecienus lielā attālumā. Tie spēj salauzt Krievijas spēju uzbrukt,” norādīja Hodžess.
Viņš uzskata, ka viļveidīgi Donbasa frontes līnijas pārrāvumi turpināsies, tomēr norādīja, ka krievi uz priekšu virzās ļoti lēni un “tūkstošiem cilvēku tiek nogalināti par tādām nelielām pilsētiņām kā Vuhledara vai Bahmuta, kas atrodas pašos Ukrainas austrumos un kuras ir pavisam grūti nosaukt par stratēģiski nozīmīgām”.
“Tik ilgi, kamēr krievi varēs turpināt masīvas bombardēšanas, kam seko masveida uzbrukumi, pakāpeniskus panākumus viņi gūs. Tomēr es nekādi neredzu, ka viņi varētu spēt pārraut frontes līniju un, piemēram, doties uzbrukumā līdz pat Dņipro,” norādīja Hodžess.
Hodžess ir pārliecināts, ka Krievija šobrīd saskaras ar nopietnām problēmām, par ko liecina arī Ziemeļkorejas karavīru iesaistīšana. Viņš uzskata, ka par šī soļa militāro nozīmi vēl ir pāragri spriest, jo vēl nav skaidrs, cik lieli spēki tiks iesaistīti – varbūt vēl desmitiem tūkstoši gaida nosūtīšanu uz Ukrainu.
“Bet jāņem vērā, ka šiem karavīriem nav nekādas kaujas pieredzes, tie nav nekādi pieredzējuši kāda cita kara veterāni. Man nav ne jausmas par vienošanos, kāda ir noslēgta starp Putinu un [Ziemeļkorejas līderi] Kimu Čenunu, bet domāju, ka viņi vairāk pildīs “lielgabalu gaļas” funkciju, tādējādi pietaupot Krievijas ierindnieku dzīvības. Tomēr tad, ja viņu būs tūkstošiem, tas radīs problēmu. Jo tas krievu karošanas pieejai piegādās vairāk ķermeņu,” sacīja Hodžess.
Ziemeļkorejiešu iesaistīšana, viņaprāt, demonstrē, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir bail no saviem cilvēkiem.
“Viņš noteikti nevēlas veikt jaunu vīriešu mobilizāciju Maskavā un Sanktpēterburgā, jo tas neizbēgami novestu pie bēru procesijām šo pilsētu ielās, kas viņam radītu politiskas problēmas,” norādīja Hodžess.
Arī ukraiņu iebrukumu Krievijas teritorijā ASV ģenerālleitnants novērtēja kā svarīgu operāciju, jo tā uz kādu laiku izmainīja kara gaitas atspoguļojumu – kā pretstatu klāstītajam, ka Krievijas uzvara ir neizbēgama un ka viņus nav iespējams sakaut, jo trīs mēnešus pēc operācijas sākuma ukraiņu spēki joprojām atrodas Krievijas teritorijā.
Jautāts par jēdziena “Ukrainas uzvara” nozīmi, bijušais ASV spēku komandieris Eiropā uzsvēra, ka tas šobrīd nav atkarīgs tikai no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vai kāda cita, jo “arī mēs neesam gluži kā skatītāji kādā futbola mačā – visiem mums ir sava daļa Ukrainas uzvarā pār Krieviju”. Viņš norādīja, ka gan ASV, gan Lielbritānija, gan Vācija, mūsu Baltijas sabiedrotie un daudzi citi ir ieinteresēti tajā, kā šis karš beigsies, kāda būs Ukrainas uzvara.
Hodžess skaidroja, ka Ukrainas uzvara sastāvēs no vairākiem elementiem.
Pirmkārt, tā ir pilna Ukrainas suverenitātes atjaunošana pār tās teritoriju 1991.gada robežās, iekļaujot Krimu. Otrkārt, Krievijas saukšana pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem. Treškārt, ir jāatgriež mājās tūkstošiem ukraiņu bērnu, kas tika nolaupīti un izkliedēti pa visu Krieviju. Ceturtais elements ir Ukrainas NATO dalībvalsts statuss, jo citu drošības garantiju nav, viņš pauda.
Savukārt piektais elements ir Ukrainas atjaunošanas plāns – infrastruktūras un dzīvojamo ēku atjaunošana, jūras ostu atvēršana un visas pārējās nepieciešamās lietas, kam būs vajadzīgi simtiem miljardi eiro, skaidroja ģenerālis.
Viņš pauda patīkamu pārsteigumu, ka Zelenska prezentētajā “uzvaras plānā” netika runāts tikai par militārām lietām, bet arī par ekonomiku un diplomātiju.
“Tāpat viņš gudri runā par atšķirībām starp uzaicinājumu iestāties NATO un pašu uzņemšanu, jo uzaicinājums jau vēl nenozīmē uzņemšanu – tā var notikt tikai gadu, divus vai pat vairākus gadus vēlāk. Atceraties, cik ilgi uz uzņemšanu nācās gaidīt Zviedrijai. Šos abus statusus nošķirot, šķietami tuvāka kļūst iespēja, ka Ukrainai tiek izteikts šis oficiālais uzaicinājums – ne tikai daudzkārt atkārtotais “mēs ticam, ka kādu dienu jūs tiksiet uzņemti”. Tas nosūtītu skaidru signālu,” sacīja Hodžess.
