Belte: ir jāizvairās no sabiedrisko mediju pārtapšanas “valsts medijos” 12
Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars Belte ir uzsvēris nepieciešamību pēc būtiskām korekcijām Sabiedrisko mediju likumprojektā, lai izvairītos no reāliem apdraudējumiem mediju redakcionālajai neatkarībai, sabiedrisko mediju pārtapšanai valsts medijos. Tādēļ LTV iesniegusi savus priekšlikumus Kultūras ministrijai, kas gatavo projektu izskatīšanai.
“Ir ļoti būtiski, ka šis jautājums Latvijā beidzot ir izkustējies no “mirušā punkta” un ir sākts darbs pie Sabiedrisko mediju likumprojekta un mediju politikas kopumā. Tomēr līdz Latvijas specifiskajai mediju videi piemērotam, visas puses apmierinošam risinājumam vēl ir ļoti tāls ceļš ejams,” uzsver Belte, skaidrojot, ka pašreizējā likumprojekta versijā ir nepieciešamas būtiskas korekcijas un pilnveidojumi, lai izvairītos no reāliem apdraudējumiem mediju redakcionālajai neatkarībai, sabiedrisko mediju pārtapšanai “valsts medijos”, vai arī no “daudzvaldības” izveides, kura paralizētu sabiedrisko mediju darba lēmumu pieņemšanu un to izpildi.
Televīzija atzīmē, ka sabiedrisko mediju darbības nodrošināšanai un to uzraudzībai ir nepieciešams atsevišķs un patstāvīgs likums, kurš nodrošina un garantē sabiedrisko mediju finansiālo un redakcionālo neatkarību. Likumprojektam būtu jātiecas sasniegt principi: neatkarīgs saturs, kvalitatīvāks saturs, operatīvāka darba organizācija un lēmumu pieņemšana, struktūra ir pārskatāma, ir paredzams un no politiķiem neatkarīgs finansējums, valde lemj par satura stratēģiju un attīstību, neietekmē redakcionālos lēmumus, nav tikai tehnisks izpildītājs.
Kā norāda LTV, visbūtiskākie pilnveidojumi nepieciešami likumprojekta sadaļām, kuras nosaka Ombuda darbības principus un pilnvaras, Redakcionālās padomes pilnvaras un kompetences, sabiedrisko mediju izaugsmi un attīstību interneta vidē, Sabiedriskā pasūtījuma izveides un izpildes kvalitātes kontroles jautājumus, sabiedrisko mediju valžu ievēlēšanas un pilnvaru jautājumus un sabiedrisko mediju finansēšanas pamatprincipus.
“Mēs ceram, ka KM un politiķi ņems vērā nozares profesionāļu ieteikumus, kā arī darīs visu, lai neradītu papildus draudus Latvijas mediju videi un žurnālistu vārda un darbības brīvībai kopumā, piemēram, pastiprinot politiķu ietekmi uz sabiedrisko mediju saturu, izveidojot strādāt nespējīgu mediju pārvaldības modeli, vai kādai no mediju pārraudzības struktūrām piešķirot tādas pilnvaras, kuras stāvētu pāri vārda brīvībai vai pastāvošajai likumdošanai,” skaidro Belte.
