“Beļģu mode” latviešu glezniecībā 0
Līdz 2014. gada 2. februārim mākslas muzeja “Rīgas Birža” Lielajā izstāžu zālē interesenti var iepazīties ar izstādi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas “Iespaidi un paralēles”, kas iepazīstinās ar 20. gadsimta pirmās puses beļģu un latviešu glezniecību.
Starpkaru laikmetā beļģu ietekmju izplatību veicināja Rīgā 1927. gadā sarīkotā Beļģijas mākslas izstāde, kurai 1932. gadā sekoja sūtņa Jāņa Lazdiņa iniciētais beļģu mākslas darbu kolekcijas dāvinājums Latvijas valstij. Ziedojums, kas tagad glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, ir rādīts arī citās izstādēs, bet šajā izstādē beļģu kolekcijas eksponātu izlase pirmoreiz tiks izstādīta kopā ar latviešu gleznotāju darbiem un dokumentālām sakaru vēstures liecībām.
Latvijas mākslā 20. gs. 20. gadu nogalē iestrāvoja beļģu ietekme, kas pieņēmās spēkā 30. gados, izraisot tā saucamo “beļģu modi” latviešu glezniecībā. Lai gan tolaik latviešu mākslinieki radniecīgus gleznieciskās jūtu un emociju izpausmes ierosinājumus guva arī laikmetīgu franču autoru, Eiropas vecmeistaru un citos paraugos. Laikabiedru kritikā un Latvijas mākslas vēstures literatūrā parasti ir izcelta tieši beļģu iespaidu izšķirošā nozīme, kas aizēno pārējos impulsus. Izstādes kuratore Aija Brasliņa uzsver, ka Beļģijas un Latvijas sakaru maršrutā par galveno figūru izvirzījās temperamentīgais flāmu ekspresionisma pārliecināts piekritējs Jānis Tīdemanis. Viņš vietējā mākslas dzīvē iesaistījās 1928. gadā, ietekmējot Kārli Padegu un citus jaunākās paaudzes pārstāvjus. “Par latviešu “beļģi” dēvētais modernists izglītojās Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā, meistarību pēcāk pilnveidojot Augstākajā mākslas institūtā pie Izidora Opsomera. 1930. gadā Beļģiju apmeklēja Eduards Kalniņš un Valdis Kalnroze – ainavista Vilhelma Purvīša audzēkņi, kuru vidē Latvijas Mākslas akadēmijā veidojās Opsomera un viņam radniecīgo autoru sekotāji un atsaucīgi uzplauka ekspresīvā, pastozā, ar beļģiem asociētā gleznojuma maniere.” Šajā izstādē no Ventspils muzeja krājuma redzama arī J. Tīdemaņa glezna “Bārtiete”, kurā attēlota J. Tīdemaņa dzīvesbiedre Hanele.
Meklējot krustpunktus un paralēles, eksponētie abu kolekciju darbi kalpo par iemeslu starpkaru perioda Latvijas mākslas izpētei, lai atjaunotu skatījumu, izvērtējot iesakņojušos priekšstatus par beļģu iespaidu lokalizējumu.
