Krievija grib saglabāt ietekmi Balkānos 0
Pēc vairāku Balkānu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO Maskava aktivizējusi pūliņus noturēt savā orbītā savu tradicionālo sabiedroto kopš Krievijas impērijas laikiem Serbiju, kur šonedēļ oficiālā vizītē ieradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Krievija grib saglabāt ietekmi Balkānos
“Karš Balkānos, kas izraisījās pēc bijušās Dienvidslāvijas sabrukuma, jau divdesmit gadus kā beidzies, taču vairākas šī reģiona valstis atkal kļuvušas par frontes līniju ideoloģiskajā sāncensībā starp Krieviju un Rietumiem. Krievijas prezidents ieradies Serbijā, lai nostiprinātu tur Krievijas ietekmi iepretī Rietumiem,” raksta franču avīze “Le Figaro”.
Belgradā pēdējās nedēļās notikušas masu demonstrācijas pret Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča autoritāro režīmu, kuru opozīcijas pārstāvji apsūdz mediju brīvības pārkāpšanā. Putina ierašanās laikā Belgradas iedzīvotājiem bija aizliegts iziet uz balkoniem, lai vērotu vizītes gaitu.
Analītiķi atzīmē, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte Serbijas galvaspilsētā uzskatāma par simbolisku atbalstu Kremļa tuvai sabiedrotajai. Krievija un Serbija, ko vieno slāvu cilmes valoda un pareizticīgā reliģija, ilgu laiku bija komunistisku režīmu sastāvā, pēc kuru sabrukuma izjuta pazemojumu par bijušās varas un ietekmes zaudējumu.
Kremlis izmanto Serbiju, lai saglabātu ietekmi Balkānos, izvēršot pret Rietumiem propagandas kampaņu medijos, paplašinot gāzesvadu tīklu un veicot ieroču piegādes. Maskavas stratēģiskais uzdevums ir pretdarboties ES un NATO struktūrām Balkānu valstīs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savas vizītes priekšvakarā intervijā Serbijas medijiem apsūdzēja ASV un Rietumus “Balkānu destabilizācijā”. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kritizēja ASV par “centieniem pēc iespējas ātrāk iedabūt Balkānu valstis NATO un izbeigt jebkādu Krievijas ietekmi šajā reģionā”.
Vučičs laipo starp Briseli un Maskavu
Uzņemot Krievijas prezidentu Belgradā, Serbijas prezidents Vučičs atgādina Briselei neuzskatīt Serbijas lojalitāti par garantētu un ievērot solījumu, ka sarunām par Serbijas iestāšanos ES jābeidzas 2025. gadā. Vučičs apliecinājis vēlmi turpināt virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā, vienlaikus uzturot ciešus sakarus ar Krieviju un Ķīnu.
Vučičs apgalvojis, ka viņa uzvara vēlēšanās nozīmē iedzīvotāju atbalstu viņa nostājai par pievienošanos ES, taču nenovēršoties no tradicionālajiem sabiedrotajiem Krievijas un Ķīnas.
Vēlēšanu kampaņā 48 gadus vecais politiķis uzsvēra Serbijas ekonomisko augsmi viņa valdīšanas laikā. Vučiča pretinieki kritizē viņu par centieniem kontrolēt medijus un nevēlēšanos apkarot korupciju. Liberālā opozīcija uzskata viņu par autokrātu, kas atgādina Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Turcijas vadoni Redžepu Erdoganu.
Vučičs, kurš savulaik ienāca politikā kā radikāls serbu nacionālists un darbojās Serbijas prezidenta Slobodana Miloševiča valdībā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, vēlāk izveidoja mērenas ievirzes Progresīvo partiju, liekot saprast, ka atvirzās no savas nacionālistiskās pagātnes.
Analītiķu ieskatā, Vučičs ir pieredzējis politiskais darbonis un paliks centrālā figūra politiski nestabilajos Balkānos. Ārpolitikas eksperti atzīmē, ka Krievija uzskata Vučiču par sabiedroto, taču arī ES ir vajadzīgs Vučičs, lai uzturētu trauslo politisko līdzsvaru Balkānos, īpaši attiecību normalizācijā ar Kosovu.
